mīlāko padarīšana, lūk, tas varētu būt mans lauciņš. pagaidu stāvoklī un uz izjukšanas robežas, jo neviens nevienam nepieder, un to saprot, jo, esot attiecībās, visi pēkšņi par baigajiem privātīpašniekiem pārvēršas. jā, protams, es drusciņ sabiezinu krāsas, bet attiecības ar kopādzīvošanu (vai bez) ir vairāk darbs, nekā atpūta. nu tā, šķērsgriezumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"pēkšņi par baigajiem privātīpašniekiem pārvēršas" <- jaunība. Update. Nu jā, tāpēc arī mans rants. Saprotot, ka otrs nav tavs īpašums, vienīgais veids, kā saglabāt attiecības ir darbs ar sevi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man patīk pastrādāt ar sevi. šajās attiecībās dabūju pamatīgi pastrādāt ar sevi, bet laikam jau visam ir robežas, un vienā mirklī atbildību jāuzņemas arī otram cilvēkam. es zinu savas vājās puses un sliktās iezīmes, un ar to arī strādāju, bet ir dažas lietas, kad vienkārši nepadodas apstrādei, jo tā ir daļa no mana kodola. un kopdzīve vienos apartamentos ir tas, kas mani neapmierina. ja mana māja būtu kā villa, iespējams, būtu citādi :)

(Reply to this) (Parent)