[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 280 most recent ones recorded in
extranjero's LiveJournal:
| Sunday, October 8th, 2023 | |
| 2:58 pm | realitātes apskats Kādreiz PSRS laikos bija neticami, bet ne neiespējami, ka tie varētu beigties un Latvija atkal būs brīva. Pēc tam bija neticami, bet ne neiespējami, ka Krievija varētu atkal iebrukt Ukrainā un glorificēt padomju laikus. Šobrīd šķiet neticami, bet ne neiespējami, ka Latvija atkal varētu nonākt Krievijas apkampienos. Pēc visām norisēm, no kurām visbīstamākās šķiet tieši daudzo marksistu un progresīvo aktivitātes un Latvijas politiķu vājums, šķiet, ka viss virzās tieši uz šo pusi. Šis arī ir brīdis atgādināt, ka reāli Ukraina šobrīd ir zaudējusi karā ar Krieviju. Tā ir nosargājusi savu valsts neatkarību un lielu daļu teritorijas, bet ir zaudējusi daudz vairāk nekā pēc 2014. gada un 20% teritorijas ir Krievijas kontrolē. Grūti paredzēt, kas notiks, bet šobrīd ir jāatzīst, ka manas bažas par Ukrainas sakāvi ir piepildījušās. Tiem, kas pirms vairāk nekā gada man teica – neraizējies, Ukraina ir saņēmusi visu palīdzību un uzvarēs – nebija taisnība. Es ceru, ka viņiem pietiks spēka to pašiem atzīt. |
| Thursday, October 5th, 2023 | |
| 8:05 pm | Ko es cibā rakstīju pirms gada? Lūk, par šo: http://klab.lv/users/extranjero/301 Nu, lūk, pagāja gads, kamēr valdības pamodās. Tas ir ļoti ilgs laiks. Gada laikā tika ieviesti un atmesti vakcīnu mandāti. Par papildu brīvdienu lēma vienā vakarā. Bet labāk vēlu nekā nekad. Ar to arī visus apsveicu! Drīz braukšu uz Latviju un ceru, ka vairs negadīsies redzēt mašīnas ar Krievijas numuriem. Paldies jums! |
| Sunday, September 24th, 2023 | |
| 7:50 am |  |
| Sunday, September 17th, 2023 | |
| 12:53 pm | Šī diskusija ir fantastisks piemērs, kā izklausīšanās pārliecinoši var ietekmēt nozīmīgu politiku. Tā faktiski ir vesela dārgumu krātuve, kur katrs izteiciens var tikt sagrozīts un pārliecinoši apgalvots pretējais. It kā jau nebūtu jēgas šo analizēt, bet diemžēl tieši šādi troļļi bieži nosaka mūsu ikdienas dzīves politiku – kā mājsēdes un masku mandātus. Jā, cilvēki tiešām ir tik viegli ietekmējami. Kad man nebūs ko darīt, tad šķetināšu katru teikumu. Domāju, ka kādam gadam pietiks. Šodienai pirmais teikums: >> Šim pētījumam ir arī vairāki ierobežojumi un trūkumi. Pirmkārt, tas nav novērtējis masku efektivitāti pašu par sevi, bet gan masku intervences efektivitāti, kas ietver arī citus faktorus, piemēram, izglītību, motivāciju. Tas ir trollings, jo nav tādas “masku efektivitātes pašas par sevi”. Ir tikai viens kritērijs – vai tās dzīvē strādā vai nē? Vai ar tām tiek panākts iecerētais – samazināt inficēšanos sabiedrībā. Saliekot vārdus un kontrastējot ar zinātniski sarežģītiem (masku intervences efektivitāti), nespeciālists var padomāt, ka tas neattiecas uz reālo dzīvi, lai gan realitāte ir gluži pretēja. “pats par sevi” ir mērījums laboratorijā, bet “masku intervence” ir tas pats, kas “masku mandāts” jeb obligāta prasība lietot maskas noteiktās situācijās. Vēlāk trollis atgriežas pie šī apgalvojuma citādi izteiktos veidos – kā personīga efektivitāte, darbības mehānisms utt. Šo maldīgo argumentu izvirza arī daudzi ārsti gan Latvijā, gan ārzemēs, TV slavenības kā epidemiologs Dr. Fauči utt. |
| Saturday, September 16th, 2023 | |
| 9:02 am | Fenilefrīnam – zālēm, kuras reizēm lieto pret deguna nosprostojumu saaukstēšanās laikā – ASV tiek atņemta reģistrācija, jo jaunākie pētījumi nav guvuši pierādījumus par to efektivitāti. Eiropā vēl šur tur ir manīts, bet domāju, ka šo zāļu pircēji jau paši ir pamanījuši, ka tās nav efektīvas. Tas jau vienmēr bija zināms, ka pret saaukstēšanos vairums pārdoto zāļu ir placebo efekts. Var lietot paracetamolu un ibuprofēnu, lai samazinātu sāpes, iekaisumu, temperatūru, var skalot degunu ar sāls šķīdumu. Par pseidoefedrīnu ir īpaša runa, bet pret klepu diemžēl daudz lielāka iedarbība ir kaklu veldzējošai tējai nekā dārgajām tinktūrām. Tagad padomājiet, kā tas var būt, ka fenilefrīns gadu desmitus bija oficiāli apstiprinātas zāles, un kāpēc daudzas citas neefektīvas zāles joprojām ir apstiprinātas? Sliktas idejas dzīvo ļoti ilgi. |
| Friday, August 25th, 2023 | |
| 11:46 am | Vislielākais kaitējums tomēr tika nodarīts vārda brīvībai. Aizbildinoties ar to, ka sociālajos tīklos ir jābloķē vai vismaz jāēno (shadowbanning) tie, kas iesaka kaitīgas terapijas kā hidroksihlorohīnu kovida ārstēšanai, tika bloķēta, reizēm pat pilnībā aizliegta politiskā opozīcija, kas pilnīgi pamatoti norādīja uz lielajiem mājsēžu un citu ierobežojumu riskiem. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem bija Greitbaringtonas deklarācijas nosodīšana un demonizācija. Reāli viņi tikai ieteica sekot Zviedrijas piemēram, kura kovida laikā rīkojās ar daudz mazāku satraukumu un guva vienus no vislabākajiem rezultātiem. |
| 11:38 am | Viens no lielākajiem argumentiem bija, ka neieviešot mājsēdes, tiks pārslogotas slimnīcas. Arī tas bija emocijās, nevis datos balstīts pieņēmums. Ar datiem ir grūti cilvēkus pārliecināt, jo jebkuri modeļi par kovida infekcijas izplatību nebija uzticami. Cilvēki un politiķi daudz vairāk reaģē uz emocionālām vīzijām. Nu lūk, šāda vīzija bija nesen, kad tviterī sacēlās trauksme, ka mazai meitenei, kurai bija asiņojošas brūces un gūžās iedūrušies stikla gabali, bērnu slimnīcā līdz operācijai bija jāgaida 12 stundas. Daudzi cēla trauksmi, bet ārsti norādīja, ka lai gan tā bija ļoti nepatīkama situācija, nekāds apdraudējums veselībai netika radīts. Tieši tā tas bija sagaidāms arī iespējamā kovida dēļ izraisītā pārslodzē. Šīs pārslodzes reāli nebija, izņemot dažas nodaļas, bet to jau nevarēja paredzēt. Reāli pat ja tā būtu radusies, slimnīcās darbojas triāžs, pacientu izvērtēšana un prioritizēšana pēc stāvokļa nopietnības. Vairumā gadījumu pat pacienti ar asiņojošām brūcēm var pagaidīt 12 stundas, lai cik tas neintuitīvi neizklausītos nespeciālistiem. Arī kovida gadījumā valdība jau bija sagatavojusi papildu hospitāli, piemēram, UK. Bija izziņoti iespējamie darbinieki un brīvprātīgie, kuri varētu tajā darboties. Arī farmaceiti saņēma šādu uzaicinājumu pieteikties vajadzības gadījumā tur strādāt. Pēc tā nekad neradās vajadzība. Bet ja arī būtu radusies, tas nozīmētu, ka sistēma būtu bijusi spējīga tikt galā ar lielu slimnieku skaitu, būtiski nepasliktinot aprūpes kvalitāti. Ietekme uz kopējo mirstību būtu bijusi nenozīmīga, salīdzinot ar to ietekmi, kādu radīja veselības aprūpes pakalpojumu atteikšana/-ās kovida baiļu dēļ. |
| 10:54 am | Par kovidu viss kļuva skaidrs brīdī, kad ienāca dati no kruīzu kuģa Diamond Princess, kas uzrādīja, ka kovida risks eksponenciāli pieaug atkarībā no vecuma. Šajā brīdī viss jau bija beidzies bērniem un jauniešiem, puslīdz beidzies pusmūža cilvēkiem, un nopietns risks bija saglabājies senioriem. Jau tad paredzēju, ka visi, itin visi, inficēsies ar kovidu, un tas būs neatšķirami no ikgadējām saaukstēšanās slimībām, izņemot senioriem un riska grupām. Arī senioriem viss bija beidzies, kad viņi bija saņēmuši vakcīnu, tātad kaut kur 2021. gada vidū. Viņiem zināms risks saglabājās (vakcīna bija tikai 80-90% efektīva pret mirstību), bet tas nebija nekādi modificējams, tāpēc jebkuriem turpmākiem piesardzības pasākumiem nebija nekādas jēgas. Vissaprātīgākais bija senioriem piesargāties līdz vakcinācijai, bet visiem pārējiem turpināt dzīvot normālu dzīvi. Visi īpašie aizsardzības pasākumi, kas tika pieņemti kovida laikā, bija pilnīgi nevajadzīga panika, kurai bija ārkārtīgi kaitīgas sekas, bez jebkāda papildu ieguvuma. Tāds bija mans jaudīgais viedoklis 2020. gada aprīlī, un pārējais ir tikai nenozīmīgas detaļas. Šis viedoklis ir precīzi tāds pats arī šobrīd, jo nav nekādu citu datu, kas to apgāztu. Tagad ir skaidrs, ka lielu ļaunumu nodarīja arī cilvēku bailes, daudziem pat no satraukuma par to, ka ir cilvēki, kas nebaidās no kovida, varēja aktivizēties garīgas problēmas, pat herpesvīruss un citas slimības. |
| Sunday, August 20th, 2023 | |
| 10:39 pm | Būtībā krii arguments ir: nekas nav tik viennozīmīgi. Neiet runa par ukraiņiem, kas ģimenē vai mājās runā krieviski, bet par to, lai Latvija turpinātu runāt krieviski sabiedriskā vidē, valsts pakalpojumos, pie ārsta, veikalā utt. Un varbūt pat atjaunot krievu skolas utt. Jo ir daži ukraiņi, kuriem tas ir nozīmīgi. Visas šīs runas ir iemesls, kāpēc pēc 30 gadiem Latvijā ir tik daudz cilvēku, kuri nevēlas runāt latviski, kuri pieņem Krievijas pilsonību un balso par Putinu. Un šādiem cilvēkiem ir doma, ka Vācijā dzīve sūkā. Nē, esmu pārliecināts, ka tāpat kā jebkurā ekonomiski attīstītā un demokrātiskā valstī Vācijā dzīve ir ļoti laba. Un Putins iebruka Ukrainā, jo ukraiņi pieprasīja Donbasa iedzīvotājiem runāt ukrainiski oficiālā saziņā. Tā ir nedaudz cita versija, ka Putina iebrukums ir rietumu vaina, jo neapsolīja neuzņemt Ukrainu NATO vai tamlīdzīgi. Es nezinu, kāpēc vispār šādi argumenti parādās cibā. Es saprotu, ka cilvēki dažreiz var būt rasisti vai būt pret gejiem. Neaizstāvu šīs lietas, bet spēju kaut kā tolerēt. Bet nesaprotu kā pēc visa notiekošā vēl kāds var būt “mīkstais” putinists. Un nesāciet šeit, ka neesmu pareizi sapratis. Nē, tas ko jūs teicāt, bija pietiekami skaidrs, kurā pusē ir jūsu simpātijas. |
| 9:23 pm | Man liels prieks, ka Ukraiņi saņems iznīcinātājus F-16. Šai ziņai vajadzēja būt jau pagājušajā gadā tikko pēc uzbrukuma Kijivai. Bet labāk vēlu nekā nekad. |
| 3:49 pm | Protams, galvenais lai cilvēki Latvijā justos komfortabli, lietojot krievu valodu, jo ir daži bēgļi, kuriem tas (uz kādu neilgu laiku) ir svarīgi. Bet nav svarīgi, ka ir imigranti, kas dzīvo Latvijā 30 gadus un joprojām bez krievu valodas nespēj nopirkt maizi vai izņemt aptiekā zāles. Nerunāt par šo būs labāk mums visiem! Iesaldējiet šo diskusiju. |
| Wednesday, August 9th, 2023 | |
| 12:56 pm | pro growth Visa šī Sadales Tīkla tarifu celšanas sāga saistībā ar vienlaicīgi mazāku elektrības patēriņu vēlreiz apliecina, ka degrowth idejas ir pašos pamatos maldīgas. Mazāks patēriņš nenozīmē mazākas izmaksas, jo tas nemaina infrastruktūras izmaksas, kas mūsdienās ir galvenā komponente. Elektrība būtībā ir kā internets – sākumā maksāja pēc megabaitiem, bet drīz vien saprata, ka tas ir absurdi, un būtībā ir jāmaksā tikai par joslas platumu. Vai jūs ikdienā sevi ierobežojat interneta patēriņā? Nu varbūt laika ziņā, bet ne jau patērēto datu apjomā. |
| Wednesday, August 2nd, 2023 | |
| 10:38 am | politika kā joks Latvijas galma epidemiologs, kurš runāja par senioru piespiedu vakcināciju, tagad ir norūpējies, ka aizrādot, ka Latvijā publiski ir jārunā latviski, tiek ierobežota cilvēka autonomija. |
| Saturday, July 29th, 2023 | |
| 7:49 am | valdības kritika Šobrīd aizvien vairāk atklājas pierādījumi, ka Baltais Nams diktēja sociālajiem tīkliem, kāda informācija tiem ir jādzēš. Formāli tas tika darīts, lai cīnītos ar kaitīgu dezinformāciju. Diemžēl, rezultāts bija tāds, ka tādā veidā valdība cenzēja patiesu informāciju, piemēram, ka vakcīnas neierobežo infekcijas izplatību, un izplatīja valdības dezinformāciju. Tas ir pirmais solis uz totalitāru sabiedrību. Arī Krievijā viss sākās pamazām, tāpēc tas ir mazs mierinājums, ka mums vēl ir tālu līdz Krievijas līmenim. Joprojām ir tā, ka vairums cilvēku uzskata, ka kovida vakcīnas bija ārkārtīgi efektīvas arī veselīgiem bērniem un jauniešiem, lai gan UK šai kategorijai kovida vakcīnas vispār vairs nav pieejamas. Latvijā politiķi joprojām atbalsta vakcīnu mandātus, kas parāda, ka šī informācijas cenzūra ir nostrādājusi ļoti labi, un valdība ir ietekmējusi sabiedrības domu sev vēlamajā virzienā, noraidot jebkuru kritiku par tās kļūdām kovida pandēmijā. Totalitārisms sākas, kad nav iespējams kritizēt valdību. Ja jūs (savu baiļu dēļ) atbalstījāt valdības tiesības noteikt, kādu informāciju cenzēt sociālajos tīklos par kovidu, tad jūs esat atbalstījuši totalitārismu. Ceru, ka kādu dienu jūs sapratīsiet savu kļūdu, un palīdzēsiet veidot demokrātisku sabiedrību nevis viena viedokļa diktatūru. |
| Sunday, July 23rd, 2023 | |
| 9:08 am | vai antidepresanti pasliktina klimata pārmaiņas? Vakar bija interesanta ziņa, ka antidepresanti traucē ķermeņa termoregulācijai un svīšanai, kas attiecīgi rada lielāku ķermeņa pārkaršanas risku augstākā vides temperatūrā. Varbūt pieaugošais antidepresantu lietojums arī ir iemesls, kāpēc ir radies satraukums par karstuma vilni, kas ir tāds pats, kāds bija agrāk. Es atceros karstās vasaras bērnībā un tās bija ļoti jaukas. Bet tagad tik daudzi cilvēki lieto antidepresantus, un viņiem šāds karstums var būt nāvējošs. Nesaku, ka tagad nevajadzētu lietot antidepresantus. Bet, kā redzams, zālēm var būt ļoti dažādas blakusparādības un dažreiz pat ar ļoti tālejošām un globālām sekām. |
| 8:41 am | vietniekvārdu dzimtes Visā stāstā par tiem vietniekvārdiem un cik tas būtu nepareizi kādu saukt ne viņa izvēlētajā mani mulsina, ka kaimiņos ir igauņi, kuriem nemaz nav dzimtes personas vietniekvārdi viņš un viņa, bet ir viens kopējais ta. Un nav arī vienīgā valoda pasaulē ar šādu iezīmi. Bet pieņemsim, ka es pārceļos uz Igauniju, apgūstu igauņu valodu, bet mani kaitina, ka bezdzimtes vietniekvārds reizēm rada pārpratumus, tāpēc ģimenē mēs norunājam, ka lietosim atšķirīgus sievietēm un vīriešiem. Un vēlāk es arī pieprasu citiem, lai viņi arī mani un manus ģimenes sabiedrībā uzrunātu ar šie jaunizvēlētajiem vietniekvārdiem. Es gan paredzu, ka igauņi šādas prasības pasūtītu labi tālu, jo imigrantiem vienkārši ir jāiemācās lietot valoda nedaudz citādā veidā nekā tas pierasts latviski. Valoda ir kultūra un tautai ir tiesības to saglabāt. Arī angliski ir vārdi, kas uzreiz neatklāj dzimti (cousin, sibling, spouse utt.) un tulkojot tas reizēm traucē. Vietniekvārdi ir tāda pati valodas daļa. Bet latviešu un angļu valodā ir atšķirīgi 3. personas vietniekvārdi sievietēm un vīriešiem un tie ir pēc bioloģiskā principa. Galu galā šīs prasības par vietniekvārdiem ir tikai cīņa pār kultūru. Igauņiem, kas visu mūžu dzimtajā valodā ir saukti vienā vietniekvārdā, nešķirojot sievietes un vīriešus, nav būtiski, ka angliski vai latviski viņus sāk šķirot pēc dzimuma. Viņi gan bieži tos jauc un nepavisam nesatrauktos, ja tu viņu kādreiz nosauktu nepareizā vietniekvārdā. Kā redzams, izvēle vietniekvārdiem piešķirt vai nepiešķirt dzimtes ir nebūtiska. Tā ir valodas iezīme un valoda ir mantojums no pagātnes. |
| Sunday, July 16th, 2023 | |
| 10:09 am | Pirms kāda laika es spriedu, ka Baltijas valstīm vajadzētu kopīgi uzcelt AES. Vienai valstij tas būtu pagrūti, bet kopā tas projekts varētu kustēties. Izskatās, ka pagaidām tikai Igaunija nopietni par to domā un jau pasūta sākotnējo izpēti: https://neatkariga.nra.lv/pasaule/42147 Tas gan ir tikai viens mazs solis visā ceļā, un grūti paredzēt, kā ceļš izdosies, bet ar to ir jāsāk. |
| Saturday, July 15th, 2023 | |
| 8:11 pm | Ko makroekonomika domā par inflācijas cēloņiem? Saskaņā ar šo teoriju inflācijas cēlonis bija kovida pandēmijas laikā izmaksātie naudas pabalsti iedzīvotājiem un uzņēmumiem, vienlaikus ierobežojot iespējas tērēt naudu restorānos, veikalos un ceļojumus. Attiecīgi, lai samazinātu inflāciju, centrālās bankas pacēla procentu likmes, valdības samazināja budžeta deficītus vai kā citādi samazināja naudas ieplūdi ekonomikā. Šīm darbībām ir risks, ka var piebremzēt pārāk daudz un izraisīt recesiju, lielu bezdarbu un ekonomisko stagnāciju. Par laimi šobrīd vēl nekas tāds nav novērojams, bet riski joprojām pastāv, tāpēc centrālās bankas ļoti uzmanīgi apsver procentu likmes mainīšanu. Varbūt daudziem šis skaidrojums ir pārāk vienkāršs un triviāls, tāpēc liekas neticams un gribas izdomāt kādu sarežģītāku teoriju, kurā ir vairāk konspirācijas vai aplamas rīcības. Patiesībā tā nav vienkārša lieta, jo atrast pareizo procentu likmi, lai mazinātu inflāciju, bet neizraisītu bezdarbu, ir ļoti grūts uzdevums. Tas vēlreiz atgādina, ka ekonomika nav precīza zinātne. Ar visiem ievāktajiem datiem joprojām pastāv liela neskaidrība. Vislielākā kļūda noteikti bija stingrās mājsēdes un ekonomikas bremzēšana. Varēja to visu izdarīt daudz mērenāk kā Zviedrijā. Bet ekonomisti par to nav atbildīgi, un apstākļos, kādos viņi darbojās, viņi darīja visu iespējamo, lai mīkstinātu sliktās sekas. |
| 1:37 pm | inflācijas norimšana Mēs visi zinām, ka ekonomika nav precīza zinātne, bet dažas teorijas ir noderīgākas par citām. Šajā sakarā man bija interesanti izlasīt Noa Smita vērtējumu, kura ekonomikas skola ir bijusi visprecīzākā attiecībā uz inflāciju un tās ierobežojošiem pasākumiem: https://www.noahpinion.blog/p/grading-t Īsumā: visas skolas dabū negatīvu vērtējumu, izņemot mūsdienu makroekonomikas teorijas, kas šoreiz bija nostrādājušas samērā precīzi. Zems vērtējums bija arī bitkoina hiperinflācijas prognozētājiem. Viņi domā, ka mūsdienu valūtas ir uz sabrukuma robežas un drīzumā mūs gaida hiperinflācija. Ja jūs vēl joprojām apsverat šo teoriju kā nopietnu, tad būtu laiks izmainīt savus pamatpieņēmumus. Šeit var redzēt, ka daudzus cilvēkus iedvesmo šāda uz satraukumu balstīta pieeja, ka ir gaidāma pilnīga katastrofa jebkurā jomā. Tas bija attiecībā uz kovidu, tagad ir arī attiecībā uz klimata pārmaiņām. Es nedomāju, ka šie cilvēki tik vienkārši atteiksies no savām trauksmes teorijām, bet vēsture nebūs labvēlīga pret viņiem. |
| Wednesday, July 12th, 2023 | |
| 12:31 pm | Vinajs Prasāds nesen tviterī uzdeva šo kritisko jautājumu – vai tu gribētu izslimot vieglā veidā ar kovidu vai vieglā veidā ar miokardītu? Viņa atbilde bija, ka otro izvēlētos tikai tie, kas ir zaudējuši prātu. Var jau būt, ka tikai utilitāri raugoties, kovida vakcīna jauniem vīriešiem ir ar pozitīvu kopējo ieguvuma un riska bilanci. Bet no atsevišķu risku viedokļa tomēr tas neizklausās labi, ka no vakcīnas var dabūt miokardītu, no kura retos gadījumos ir bijuši arī nāves gadījumi. Šajā ziņā tas cilvēks, kurš nomira, visdrīzāk nevēlētos uzņemties šo risku, lai samazinātu nelielu izkliedēto risku no viegla kovida tūkstošiem cilvēku. Kāpēc šis ir būtiski? Viena lieta ir personīga riska uzņemšanās, bet pavisam cita – piespiedu kārtā, ar vakcīnu mandātiem. Joprojām ir universitātes, kuras pieprasa kovida vakcināciju studentiem. Ir grūti saprast, kā tas ir iespējams pēc visa tā, ko mēs tagad zinām par šīm vakcīnām. |