[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 280 most recent ones recorded in
extranjero's LiveJournal:
| Monday, June 12th, 2023 | |
| 9:28 am | Džokovičs vinnēja French Open, bet stāsta, ka šī spēle nebija godīga, jo viņš atšķirībā no pretiniekiem nav vakcinējies un tas ir netaisnīgs handikaps. :D |
| Friday, June 9th, 2023 | |
| 9:40 am | Šī ir spēcīga apsūdzība visiem žurnālistiem, kas atbalstīja cenzūru kovida laikā: https://twitter.com/KanekoaTheGreat/sta Šeit var pamanīt, ka ideja, ka “jāklausās zinātnieki” praksē nestrādā, jo praksē ir vismaz divi starpnieki starp lasītāju un zinātniekiem. zinātnieki > establišments > žurnālisti > lasītāji Zinātnieki nekad neteica, ka ir pierādīts, ka kovida vakcīnas ilgtermiņā aptur infekcijas izplatību. Labākajā gadījumā viņi teica, ka tādu datu vēl nav, un vēlāk, jau 2021. gada maijā bija dati, kas to apšaubīja, un augustā jau bija publikācijas, kas skaidri pierādīja, ka vakcīnas ilgtermiņā neaptur kovida infekcijas. Bet establišmets to neņēma vērā un aicināja cenzēt tos, kas to teica. Tad influenceris Alekss Berensons par tā pateikšanu tiks izmests no tvitera. Viņš vēlāk tiesājās ar tviteri un tvitera juristi saprata, ka nevar šo tiesu uzvarēt, tāpēc atjaunoja viņa kontu. Vēl pēc pāris mēnešiem valdības ieviesa stingrus vakcīnu mandātus, ka pat uz veikalu nevarēja iet bez vakcinācijas. Tas parāda, ka cenzūrai bija ļoti spēcīga nelabvēlīga ietekme uz lēmumu pieņemšanu. Visas šīs darbības bija pilnīgi bezjēdzīgas un tikai nodrošināja lielāku atbalstu prokrieviskām partijām. Iespējams, ka Šlesera partija tika ievēlēta tikai šīs acīmredzami aplamās valdības politikas dēļ. Šis vēlreiz parāda, ka cenzūra ir ļoti bīstama, it īpaši, ja tiek bloķēta patiesa informācija, kuru ir apstiprinājuši zinātnieki, bet ne establišments. |
| Wednesday, June 7th, 2023 | |
| 9:38 am | Kad Krievija uzbruka Kijivai, es rakstīju, ka tūlīt ir jādod Ukrainai iznīcinātāji, lai viņi varētu labāk atvairīt šo iebrukumu. Mani uzreiz apsauca, ka es vēloties 3. pasaules karu. Bet reāli kas ir noticis pa šo laiku? Jau vairākas valstis ir apsolījušas Ukrainai dažādus iznīcinātājus, bet vēl ir jāapmāca ukraiņu lidotāji. Ir pazaudēts vesels gads, kura laikā viņi jau varētu būt bijuši apmācīti. Pamazām ukraiņi sāk spiest krievus laukā no okupētajām teritorijām, un krievi uzreiz satrakojas un uzspridzina dambi. Skaidrs, ka viņi darīs jebkuras trakas lietas, jo ir vienkārši stulbi. Tāpēc palieku pie sava viedokļa, ka vajadzēja maksimāli atbalstīt ukraiņus jau pašā kara sākumā ar iznīcinātājiem. Varbūt arī tad krievi izdarītu kaut ko stulbu, piemēram, uzspridzinātu šo dambi, bet būtu aiztaupītas simtiem tūkstošu nevainīgu cilvēku nāves un neskaitāmas ciešanas. |
| Monday, May 29th, 2023 | |
| 6:06 am | Visā šajā sajūsmas eiforijas brīdī derētu arī visiem atgādināt – hokeja čempionāts un vispār profesionālais sports ir tikai izklaides pasākumi. Uzvaras tajā globāli nav neko nozīmīgas un neko neliecina par valsts stiprumu vai sasniegumiem. Kā piemērs – iepriekšējos gados daudz uzvaru hokejā bija guvusi Krievija. Tagad šī valsts ir kļuvusi par terorisma atbalstītāju un sūta nevajadzīgā nāvē gan savus pilsoņus, gan civiliedzīvotājus Ukrainā. Tās prezidents ir kara noziedznieks, kurš agri vai vēlu stāsies Hāgas tiesas priekšā. Tomēr ir pozitīvi, ja kāds notikums, pat ja citādi ļoti maznozīmīgs, spēj apvienot tautu un motivēt to uz kopīgu rīcību. Svarīgi, lai šī rīcība būtu pozitīva. Lai nebūtu kā Krievijā, kurai tikai sakāpa galvā par savu pārākumu un noveda pie milzīgas traģēdijas. Latvija šo sajūsmu varētu ieguldīt pozitīvā gultnē – dot cilvēkiem lielākas brīvības, ātrāk atrisināt jautājumus par finansējuma palielināšanu veselībai. Saeima vakar parādīja, ka var ātri pieņemt lēmumus. Pēkšņas brīvdienas iedošana ir strīdīgs jautājums, bet domājams, ka problēmu ir mazāk un vairums cilvēku protestē tāpēc, ka viņiem ir grūti paciest nenoteiktību – vai man uz darbu ir vai nav jāiet un vai bērnudārzs strādā? Kad tas noskaidrosies, tad būs vieglāk. Viena brīvdiena nevar nodarīt lielākus zaudējumus nekā vairāku nedēļu un mēnešu ilgas piespiedu dīkstāves kovida ierobežojumu laikā. Turklāt toreiz tās bija pilnīgi bezjēdzīgas un tikai radīja nopietnu ekonomisko krīzi un daudziem arī garīgās veselības problēmas. Cilvēkiem šodien tas ir acīmredzami, bet kas bija tā apmātība, ka to nespēja ieraudzīt pirms 3 gadiem? Droši vien tā pati iracionālā kolektīvā domāšana, kāda tā ir šodien no vienas komandas uzvaras izklaides pasākumā. |
| Thursday, May 25th, 2023 | |
| 9:25 am | Birokrātu prieks: https://twitter.com/GundegaFelicity/sta https://twitter.com/KPitkevica/status/1 Pilnībā pievienojos šiem viedokļiem. Ārsta izziņa, ka bērns drīkst kārtot mūzikas skolas eksāmenu vai izziņa par asinsgrupu vasaras nometnei ir ar nulles lietderību, pilnīgi nevajadzīga birokrātija un līdzekļu un laika atņemšana svarīgākām lietām. Īpaši jocīgs tas komentārs ar ideju – bet domāju, ka tomēr var noderēt. Tu taču esi mediķis? Kāpēc tu iebilsti? Gan jau atnāks resorts un pateiks to pašu par būsteriem. :) |
| Sunday, May 21st, 2023 | |
| 11:02 pm | kultūru karš par valodām Nesen lasīju komentāru, kur Kvebeka tika apsūdzēta visos cilvēktiesību pārkāpumos par to, ka visiem pieprasīja lietot franču valodu un līdz ar to anglofoni tika izdzīti no Monreāles. Komentāra rakstītājs bija pametis Kvebeku un par to izjuta atriebības alkas. Tas tik ļoti atgādina krieviski runājošo sūdzības par to, ka viņiem tagad ir jārunā latviešu valodā. Tad man nāca atjausma, ka valodu jautājums ir patiesais kultūru karš. Lai nu kāda ir Kanādas vēsture, Kvebekas iedzīvotāji saprata, ka mūsdienu attīstītā valstī nekāda divvalodība praksē nav iespējama. Vai nu visi būs angliski runājošie, no kuriem daži pratīs arī franciski, vai arī otrādi. Viņi izvēlējās cīnīties par franču valodu un uzvarēja. Tieši tas pats notiek arī Latvijā un citās pēcpadomju valstīs – lietuviešu, latviešu, ukraiņu vai baltkrievu valoda pret krievu valodu. Baltkrievijā uzvarēja krievu valoda, Lietuvā lietuviešu valoda, Ukrainā vēl fiziski karo, bet Latvijā kultūru karš vēl nav beidzies, lai gan jau var skaidri paredzēt, kurš būs uzvarētājs. Kultūru kari man parasti šķiet pilnīgi bezjēdzīgi. Visi šie strīdi, vai gejiem ļaut vai neļaut precēties? Vai pareizā politika ir kreisa vai labēja? Esiet saprātīgi un iejūtīgi pret cilvēkiem nevis karojiet pretī viņu idejām un apspiediet lietās, kas nekādi jūs personīgi neietekmē. Vienīgais neizbēgamais kultūras karš ir tieši par valodu, jo šobrīd nav praktiska cita risinājuma, kā valstij vienoties par vienu valodu. Ja mēs gribam, lai ikviens jaunietis varētu atrast darbu veikalā, un ikviens pircējs saņemtu personīgu apkalpošanu, ir svarīgi, lai viņi abi runātu vienā valodā. Latvijā šī izvēle sen ir izdarīta par labu latviešu valodai, tāpēc nekas neatliek kā pabeigt šo karu līdz pilnīgai uzvarai. Diemžēl vienai pusei šajā karā būs jāzaudē. Daudzi zaudētāji jutīs atriebību vai pametīs savu dzīves vietu, tāpat kā tas ir noticis Kvebekā. Tas ir neizbēgami sāpīgi, un neveiksme gaida samierinātājus, kas domā, ka izdosies izdarīt tā, lai visiem būtu labi. |
| 8:04 am | Kuri bija tie, kas šeit teica, ka Nīderlandes protestus atbalsta tikai daži ekstrēmisti un alkatīgie fermeri? Lūk, jaunā fermeru partija, kuru iedvesmoja fermeru protesti, gūst uzvaru vēlēšanās: https://www.bbc.com/news/world-europe-6 |
| Saturday, May 20th, 2023 | |
| 12:15 pm | Cīņa pret beiziāna statistiku jau ir sākusies sen: http://klab.lv/users/extranjero/274 Reāli medicīnā jau sen izmanto beiziāna statistiku. Protams, tā nav vienīgā, un konkrētā pētījumā var izmantot citas metodes, bet kopējā zāļu un vakcīnu apstiprināšana notiek pēc tās. Tie, kas tai iebilst, domā tieši tāpat kā antivax. Viņi ierauga ziņojumu par blakusparādībām un izsaka galēju spriedumu, ka vakcīnas ir kaitīgas, un to lietošana un piedāvāšana cilvēkiem ir noziegumus. Bet reāli tas viss strādā pēc secīgas jaunu un jaunu pierādījumu izvērtēšanas. Kad ir pabeigti pirmie klīniskie pētījumi, mums vēl nav pilna informācija par zālēm vai vakcīnām. Bet mēs tik un tā pieņemam spriedumu par to ieguvuma vai riska profilu. Pētījumi tiek turpināti, tiek ievākti jauni dati un ar katru šo datu atjauninājumu, zināmais ieguvuma un riska profils tiek koriģēts. Beiziāna metodes skaistums ir tajā, ka pat pie dažādiem sākotnējiem pieņēmumiem (priori), mēs visi beigās nonākam pie līdzīgiem secinājumiem par zāļu vai vakcīnu noderīgumu. Vajag tikai pietiekami daudz pētījumu un datu ievākšanu un nepārtrauktu izvērtēšanu par šo datu kvalitāti un nozīmi. |
| Friday, May 19th, 2023 | |
| 8:43 am | Muļķības, kuras tika darītas kovida laikā: https://twitter.com/APhilosophae/st Šis man likās interesanti ar to, ka to muļķīgums bija skaidri redzams jau pašā sākumā. Iespējams, ka bija lietas, par kuru efektivitāti sākotnēji nebija lielas skaidrības – maskas, robežu slēgšana un pat mājsēdes – un par to vēl varēja diskutēt. Bet par smilšu izbēršanu skeitborda laukumos vai vientuļa skrējēja tvarstīšanu pludmalē diskusijas praktiski nebija iespējamas, jo tās jau sākotnēji bija tik muļķīgas, ka nekāda loģika tur nebija piemērojama. Taču kad es centos pateikt, cik tās ir muļķīgas, pat cibā automātiski bija ļoti naidīga attieksme. Man joprojām galvā skan honeybee ierastais nosodījums – kāds gan tu esi kverpis! – it kā es būtu pateicis kaut ko galīgi nepieņemamu, piemēram, atbalstījis vissmagāko rasismu. Iracionālā kovida panika sabiedrībā bija reāla, bet paši cilvēki panikā to nespēja sevī ieraudzīt. Ir ļoti grūti, kad cilvēkiem zūd atskārsmes par savu rīcību. |
| Sunday, May 14th, 2023 | |
| 10:28 am | veselības aprūpes darbinieku krīzes atrisinājums Es sāku lasīt īsus grāmatu apskatus. Ļoti iesaku, pirms ķerties klāt visas grāmatas izlasīšanai, jo daudzas no tām nebūs interesantas. Īpaši piesaistīja Marka Britnela grāmata “Cilvēks: veselības aprūpes darbaspēka globālās krīzes atrisinājums”. Pirms es sāku pārstāstīt, par ko ir šī grāmata, es pateikšu, ka nesen ziņās izlasīju, ka UK plāno apmācīt speciālistus noteiktu slimību ārstēšanā 2 gadu ilgos kursos, neprasot viņiem iepriekš iegūt ārsta izglītību, kas parasti aizņem 6 gadus vai pat vairāk. Domāju, ka šis ir ļoti riskants solis, un diez vai tas tik vienkārši izdosies. Bet, izlasot šo grāmatu, tas šķiet pilnīgi likumsakarīgs ceļš, pa kuru būs jāiet visai pasaulei. Ir jāmainās paradigmai un jāpieņem, ka medicīna kļūst specializēta. Noteikti cilvēki var pildīt noteiktas funkcijas (piemēram, farmaceiti var vakcinēt, he, he), un tikai tā ir iespējams celt efektivitāti un ražīgumu veselības aprūpē. Grāmatas galvenās tēzes: 1) Labāka veselības aprūpe nodrošina ilgāku dzīvi, un attiecīgi vēl lielākas veselības aprūpes izmaksas. 2) Šobrīd ir daudz plašāka pieeja informācijai, tāpēc vecais modelis, ka tikai ārsts, kurš izgājis ilgu un grūtu apmācību, ir unikāli piemērots slimību diagnosticēšanai un terapijas izvēlei, vairs nestrādā. (Es jau iepriekš rakstīju par prognozēm, kā ChatGPT varētu palīdzēt vidusmēra ārstiem.) 3) Tomēr jebkuras izmaiņas sistēmā diez vai notiks, nesaņemot pašreizējo ārstu un sabiedrības atbalstu tām. 4) E-sistēmas uzlabo aprūpi, bet uzliek lielāku slogu un atbildību veselības aprūpes darbiniekiem, kuriem ir jāievada visa informācija. 5) Kaut arī darba stundu skaits veselības aprūpē samazinās, darba slodze un stress pieaug. Daļēji tas ir arī tāpēc, ka aizvien lielāka prasība ir ārstiem un citiem veselības aprūpes profesionāļiem darboties pēc vadlīnijām, un tas samazina viņu izvēles brīvību. |
| Saturday, May 13th, 2023 | |
| 10:26 pm | Vakar bija interesanta pieredze. Biju konferencē un tur stāstīja par e-sistēmas ieviešanu divās slimnīcās un ka viens no šiem projektiem bija sekmīgs, bet otrs izgāzās. Tad lektors teica, ka pastāstīs par tehniskajām detaļām, ar ko šie projekti atšķīrās un kas bija noteicošais sekmīgumā vai neveiksmē un tad viņš stāstīja tikai par cilvēciskiem faktoriem un neko vairāk. Lai projekts būtu sekmīgs, ir svarīgi, lai projekta lietotāji uztvertu, ka jaunā sistēma viņiem palīdzēs, nevis padarīs dzīvi sarežģītāku. Svarīgi arī, lai lietotāji uztvertu, ka projekts pieder viņiem (ownership). Tāpat ir būtiski ieklausīties lietotājus, kuros aspektos projekts īsti nestrādā, un veikt izmaiņas vai labojumus. Tad lietotāji sajutīs, ka viņos ieklausās un būs daudz atsaucīgāki un būs ar lielāku vēlmi projektu apgūt. Tie, kas pasūta projektu, protams grib, lai projekts tiktu ieviests un acīmredzot viņi jau ir aprēķinājuši izmaksas un ieguvumus. Bet tie ne vienmēr ir tie paši cilvēki, kas reāli ievieš projektu. Tāpēc arī ir svarīgi, lai projekta pasūtītāji komunicētu ar tā ieviesējiem un gala lietotājiem. Pilnīgi pretējas ir dažu latviešu ekspertu domas. Ir jābūt skarbiem, un tad lietotājiem nekas cits neatliks, kā pieņemt jaunās sistēmas, lai sāktu lietot, piemēram, e-veselību. Tur gan daudzi ārsti nepiekrīt un domā, ka vairums senioru viņiem pārāk sarežģītu sistēmu nelietos. |
| Thursday, May 11th, 2023 | |
| 9:29 am | Es saviem vārdiem pārstāstu Kokrena pārskatu un tā ietekmētās politikas izmaiņas, un pretī saņemu šādu komentāru: >> Beidz varbūt vienreiz katru dienu postēt konspirāciju teorjas un aplamības? Tas ir uzjautrinoši, ka ticība Kokrena pārskatam tiek saukta par konspirācijas teoriju. Esam nogājuši tālu ceļu zinātnes ienīšanā. Ja kas, es pilnībā atstāju iespējamību, ka var tikt uztaisīts plašs un augstkvalitatīvs pētījums, kurā pierādīs, ka ar rūpīgu uzraudzību masku valkāšana ir diezgan efektīva respiratoru infekciju ierobežošanā. Es tikai saku, ka šobrīd šādu pierādījumu nav. Atcerēsimies, ka visu nevēlamo viedokļu nosaukšana par konspirācijas teorijām sākās jau pašā pandēmijas sākumā, piemēram, ideja, ka kovida vīruss varētu būt pasprucis no laboratorijas, uzreiz tika par tādu nodēvēta. Es joprojām nezinu, vai tā ir taisnība, jo stipru pierādījumu par to nav (droši vien arī nekad nebūs ķīniešu slepenības dēļ), bet tā ir reāla iespējamība. Bet pat nesenos ASV aģentūru ziņojumos atzīts, ka tam ir liela iespējamība. Aplamība būtu uzskatīt, ka tas ir pilnībā pierādīts, bet ne ticība, ka tas tā varēja būt. |
| 8:43 am | Viena no interesantākajām lietām Kokrena atjauninātajā pētījumu pārskatā ir tas, ka roku mazgāšana ir mēreni efektīva respiratoru infekciju (ne obligāti kovida) ierobežošanā. Šis efekts nav liels, vidēji kaut kur 11%. Roku mazgāšanai droši vien ir daudz lielāks efekts nerespiratoro infekciju ierobežošanā, bet kaut kā tās nedaudz samazina arī gripu un varbūt arī kovidu. Es atceros pandēmijas sākumu, kad veikalos nevarēja ieiet, kamēr nebiji paveicis šo rituālu ar roku dezinfekciju. Tas, ka skatījās virsū un nelaida veikalā, kamēr tas nebija izdarīts, bija nedaudz kaitinoši, bet vispārīgi man patika, ka var notīrīt rokas. Parasti pa ielu staigājot tās kļūst netīras un putekļainas (šis vairāk gan attiecas uz karstākām vietām, kā Indija vai Spānija), bet veikalā gribas preces pirms pirkšanas aptaustīt. Es personīgi reizēm nēsāju līdzi nelielu flakonu ar dezinfektantu, lai varētu notīrīt rokas, kad nav iespēju tās nomazgāt, piemēram, autobusā un citur. Tā vai citādi šī prakse ar dezinfekcijas šķidrumu pie ieejas izgāja no modes. Acīmredzot, 11% efekts ir pārāk mazs, un es piekrītu, ka tā dēļ nav vērts censties. Roku mazgāšana noteikti ir jāturpina, piemēram, slimnīcās vai mājās, pēc ēšanas vai tualetes apmeklēšanas u.c. Vēlreiz atgriežoties pie maskām – ir dīvaini, ka roku mazgāšana tika aizstāta ar maskām, par kurām ir vēl mazāk pierādījumu par efektivitāti. Vispār to var saprast, jo respiratorās slimības pamatā izplatās pa gaisu un maskām ir teorētiskais darbības mehānisms, kā tās strādā. Taču ar to vien ir par maz, un vajadzīgi pārliecinoši pierādījumi, ka tām ir kāda vērā ņemama ietekme sabiedrībā. |
| Wednesday, May 10th, 2023 | |
| 6:23 am | Tagad arī Latvijā atcēla prasību nēsāt maskas apmeklētājiem slimnīcās. Loģisks solis, jo maskas nav bijušas efektīvas – kovids izplatījās vienādi gan tur, kur bija šī prasība, gan tur, kur tās nebija. Pamatojums, ka tās vairs nevajag, jo ir “uzlabojusies epidemioloģiskā situācija” vienkārši nozīmē tikai to, ka tagad visi ir izslimojuši un turpinās ik pa laikam inficēties, bet mēs par to vairs nesatrauksimies. Daudzi šo noteikumu atcelšanu nosoda, jo uzskata, ka ir daudzas citas respiratorās slimības, kuras var izplatīties slimnīcas vidē. Viņiem par to ir pilnīga taisnība, tikai noteikumu veidotāji ļoti labi zina, ka maskas pret tām nepalīdz. Tikai politiski ir pārāk neērti pateikt, ka noteikumu atceļ tāpēc, ka nav gūti pierādījumi par masku efektivitāti. |
| Tuesday, May 9th, 2023 | |
| 9:18 am | Naratīvs, ka AES urāns ir tas pats, kas gāze, arī ir pilnīgi aplams. 1) Urāna izmaksas elektrības ražošanā ar AES ir niecīgas – varbūt 4-5%, kamēr gāzes TEC tās ir ļoti nozīmīgas, ap 40%. 2) Urānu uzpilda varbūt reizi 10 gados. 3) Urāna rūdas ir ne tikai Krievijā, bet arī daudzās citās valstīs, piemēram, Austrālijā. |
| Sunday, May 7th, 2023 | |
| 9:54 pm | kultūras atšķirības Kas mani dziļāk aizskāra cibiņa antiprojekcija attieksmē, bija viņa tieksme izteikt nosodījumu par latviešiem – ka lūk, viņi tādi nesaprātīgi un bezatbildīgi, tāpēc ir pelnījuši stingrus brīvības ierobežojumus un turēšanu važās. Es jau nesaku, ka brīvības nozīmē pilnīgu visatļautību. Ir jābūt zināmai kārtībai, dažreiz arī individuāli sodi to pārkāpējiem utt. Bet, runājot par visu sabiedrību un tās veselību, šāda pieeja nav produktīva. Viņš droši vien nedaudz cieš no latvieša mazvērtības kompleksa. Viņš domā, ka Latvija ir kaut kāda atpalikusi province, tāpēc tās iedzīvotāji ir zemākas kārtas, kamēr citas Eiropas valstis ir attīstītākas, tāpēc kaut kur Zviedrijā cilvēki ir godināmāki. Faktiski tas ir slēpts rasisms, un es tagad pierādīšu arī, kāpēc. Kā jūs jau zināt, es šobrīd strādāju kā pašnodarbinātais vairākās aptiekās kā aizstājējs. Tomēr ik pa laikam es atgriežos pastrādāt aptiekā, kur pirms 4 gadiem izgāju apmācību. Nu jau šajā aptiekā ir nomainījušies visi darbinieki, un zīmīgi bija pamanīt, ka darba kultūra tajā ir palikusi nemainīga. Jaunie darbinieki ātri to apgūst un kā stafetē nodod tālāk, un tā ir kā nesalaužama sistēma. Jebkuras izmaiņas nāk ar ļoti lielām pūlēm. Pēc noteikumiem mums ir jāstrādā ar SOP (standard operating procedures – standarta darba procedūru aprakstiem), bet praksē tās neviens nelasa. Kad darbinieku apmāca, viņam parāda, ka, lūk, šo dara tā un tā, un viņš atkārto. No sākuma nedroši, lēnām, bet ar laiku jau ātrāk un drošāk. Viņš pamazām iemācās visus izņēmumus, izņēmumu izņēmumus, kurus pat nav iespējams līdz galam dokumentēt, un pārņem vecāko darbinieku tradīcijas. Šī darba kultūra iegūst savu dzīvi un personiskus vaibstus, lai gan tā nav tverama lieta. Pozitīvas kultūras gadījumā uzņēmums uzplaukst. Šīs aptiekas īpašnieks cenšas pieņemt darbā imigrantus, nevis vietējos angļus, jo viņš uzskata, ka imigranti ir strādīgāki un atbildīgāki. Nezinu, vai viņam tajā ir taisnība, bet lai kā tur būtu, viņa aptieka pat pēckovida krīzē uzplaukst, kamēr citas aptiekas pilsētā zaudē pacientus un ir uz bankrota robežas. Tā visbiežāk nav individuālu darbinieku vaina, bet tajā, ka uzņēmuma kultūrā kaut kas ir nogājis greizi, un viņi nespēja to izlabot. Ja pat vienā mazā aptiekā ir tik grūti izmainīt darba kultūru, tad varu iedomāties, cik grūti to ir lielā uzņēmumā ar tūkstošiem darbinieku vai valdības struktūrās. Vieni un tie paši cilvēki var būt ļoti produktīvi uzņēmumā, kur ir labi izveidotas sistēmas, ir pozitīva darba kultūra, un būt neproduktīvi, kur tās nav. Tāpat valstis pamatā atšķiras nevis ar cilvēkiem, kas visi ir pārsteidzoši līdzīgi savās īpašībās, bet gan iesakņotajā kultūrā un sistēmās, kas nosaka to darba ražīgumu un labklājības līmeni. Tāpēc es savu kritiku par Latviju mazāk vēršu pret konkrētiem politiķiem, bet vairāk pret pašu sistēmu, tās kultūru un tradīcijām. Pat tik vienkāršā lietā kā nespējā izņemt zāles ar vadītāja apliecību nekad neesmu vainojis konkrētu politiķi vai normatīvu rakstītāju. Šī norma ir visas ierastās birokrātiskās kultūras rezultāts. Cilvēki pamatoti nejūtas, ka ir spējīgi kaut ko mainīt, jo viņi ir tikai skrūvīte milzīgajā neefektīvajā sistēmā. Man nav zināmas atbildes, kā to izmainīt. Es varu tikai censties mēģināt to darīt, meklēt iespējas, skaidrot, pārliecināt, likt cilvēkiem pamazām apzināties, ka var darboties arī efektīvāk. Varbūt kādreiz tas nostrādās, un kāds ministrs vai viņa uzdevumu izpildītājs spēs ieteikt pozitīvas pārmaiņas, kas nedaudz uzlabos esošo kultūru. Tieši tāpat darbojas sabiedrības veselība. Vainot iedzīvotājus par slimību izplatību vai sliktu veselību nekad nav bijis produktīvi. Tā vietā daudz efektīvāk ir censties skaidrot, sniegt informāciju, darboties caur sabiedrības līderiem, pārliecināt viņus par to, ka ir vajadzīgas izmaiņas, un pastāvīgi meklēt, kā šīs izmaiņas padarīt pēc iespējas pieņemamākas visai sabiedrībai. Tas ir lēns un grūts ceļš, bet tas ir vienīgais efektīvais ceļš. Šis attiecas arī uz daudzām citām lietām valsts līmenī. Nav tik daudz jānodarbojas ar vainīgo meklēšanu un grēcinieku kaunināšanu, bet caur pozitīvo – ir jāveido sistēmas, kuras strādā efektīvāk, un jāstiprina kultūra, kas ir brīva no korupcijas, ķildām un ir ar kopēju mērķi. |
| 5:51 pm | Ir skaidrs, ka šobrīd ar kovidu būs inficējušies gandrīz visi (kaut kur 99%). Interesanti būtu zināt, cik daudzi no mums cibā nekad nav bijuši testēti pozitīvi? Es arī tāds esmu. Esmu testējies tikai spiesti, lai varētu ceļot, kad tā bija prasība, un tas vienmēr bija negatīvs. Domāju, ka pa šo laiku esmu saķēris kovidu, bet droši vien norakstījis to uz iesnām vai kādu saaukstēšanos, bet tas nav apstiprināts. Ir vēl kāds? |
| 4:51 pm | randomizēti pētījumi svara samazināšanai Ir cilvēki, kas argumentē, ka tas, ka ieteikums lietot maskas, nav devis vērā ņemamus rezultātus, ir nebūtiski, jo maskas strādā, ja cilvēki tās lieto pareizi. Bet tā nav pareizā pieeja, jo cilvēku spējas vai vēlmes sekot norādījumiem ir ļoti būtiskas terapijas nozīmēšanā. Šobrīd ļoti liela problēma ir iedzīvotāju aptaukošanās. Lielāka problēma tā ir ASV, bet kļūst aizvien nozīmīgāka arī Eiropā, UK un Latvijā. Būtībā var teikt, ka badošanās strādā. Ir visādas nianses, nepareizi badojoties var sabojāt veselību vai nesaņemt vajadzīgās uzturvielas. Bet ir dažādas programmas, kur tas viss tiek ņemts vērā. Kāpēc ārsti tomēr cilvēkiem ar lieko svaru reti paraksta šādu terapiju? Galvenais iemesls ir tas, ka tās nestrādā. Cilvēki nespēj vai negrib tās ievērot. Daži ir spējīgi, bet vairums ne, tāpēc ārstiem nevajag tērēt laiku un pūles. Cilvēks pēc neveiksmīgas terapijas var justies vēl sliktāk nekā ja būtu pieņēmis savas nepilnības. Bet dažreiz aptaukošanās tik ļoti kaitē dzīves kvalitātei, ka ir kaut kas jādara. Var veikt bariatrisko operāciju, kurā tiek izveidota eja pa tiešo no barības vada uz zarnām, apejot kuņģi, tādējādi ievērojami samazinot pārtikas daudzumu, ko cilvēks var vienā reizē apēst. Tai ir viduvēji rezultāti, tomēr daudzi cilvēki ir pateicīgi par to. Tomēr operācijām ir risks, un resniem cilvēkiem jo īpaši. Nesen ziņās bija par vienu slavenību, kura nomira šīs operācijas laikā. To var darīt tikai ļoti smagos gadījumos. Es nezinu, vai šī operācija ir pētīta randomizētos pētījumos, bet jaunās pretdiabēta zāles kā semaglutīds vai tirzepatīds, kas ierobežo apetīti un izrādījās lielisks un samērā drošs līdzeklis, lai novājētu, šādos pētījumos tika pierādīts, kā efektīvs. Nav brīnums, ka šīs zāles ir kļuvušas ārkārtīgi populāras valstīs ar lielu aptaukošanās problēmu. Protams, to ilgtermiņa drošuma riski vēl nav pilnībā izvērtēti, un šīs zāles šobrīd ir dārgas, tomēr jau tagad ir zināms, ka tās ir labākas par vienkāršu ieteikumu badoties. Tirgus ir pilns ar dažādiem viltus produktiem un uztura bagātinātājiem, par kuriem tirgotāji sola ātru novājēšanu. Nevienam no tiem nav pierādītas efektivitātes, izņemot šīm jaunajām zālēm – jo to efektivitāte ir pierādīta randomizētos klīniskajos pētījumos ar placebo kontrolgrupu. Ir laiks pacensties saprast, kā medicīnā strādā pierādījumi un kāpēc randomizētie pētījumi ir vislabākie. |
| 11:34 am | Lūk, šis raksts faktiski noslēdz derības, ka pat Austrālija ar drakoniskajiem ierobežojumiem neizvairīsies no ievērojamas virsnormas mirstības. Tā ir lielāka nekā Zviedrijā. Varbūt pēc kādas citas izmantotās metodoloģijas nav, bet tik un tā ir salīdzināma ar Zviedrijas rezultātiem. Skots Aleksandrs finansēja jaunsološu politiķi Austrālijā, ar kuru man bija diskusija jau pandēmijas sākumā. Viņš ļoti uzstāja uz ierobežojumiem, tāpēc noslēdzām derības, ka tas ilgtermiņā nepalīdzēs Austrālijai izvairīties no sliktajām sekām. Vēlāk viņš arī teica, ka Ukrainai nevajag aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu, jo tas tikai palielinās upuru skaitu. Kad notikumi parādīja, ka ukraiņi būtu aktīvi pretojušies pret iebrucējiem un ka krievi ir briesmīgi teroristi, kuri nogalina arī mierīgos iedzīvotājus, viņš mainīja savu viedokli. Tagad iegāju diskusijā atgādināt viņam arī par šīm derībām. Diemžēl, viņš ir izdzēsies, konts vairs nav pieejams un ar viņu sazināties vairs nevaru. Es ļoti labu saprotu, ka viņa politiskajā karjerā šis apstāklis par zaudētajām derībām tik sensitīvā lietā varētu būt kaitējošs, tāpēc ir vēlējies to izdzēst. Vēlu viņam visu to labāko turpmākajā karjerā. Ļoti ceru, ka viņš no tās būs kaut ko mācījies un ka viņš tiešām grib politikā sasniegt kaut ko ar pozitīvu mērķi sabiedrības labā nevis tikai, lai apmierinātu savu ego un varas tieksmes. Tas bija tik acīmredzami, ka ķert vientuļos skrējējus pludmalē nav nekas cits kā ļaunprātīga varas izmantošana. Pamazām cilvēki atjēdzas un sāk izlikties, ka viņi vienmēr tā bija domājuši. Nu lai jau tā būtu. Es neturu ļaunu prātu, bet turpināšu būt nežēlīgs pret visiem, kas cenšas uzspiest totalitāras normas un ļaunprātīgi izturēties pret cilvēku brīvībām. |
| Wednesday, May 3rd, 2023 | |
| 2:48 pm | Jā, tā ir. Profesionālā medicīnas ētika ir korumpēta un pakļauta elites aizspriedumiem. |