Pašreizējā ceļošanas brīvība parastajiem cilvēkiem ir vēsturiska anomālija. Pagātnē ciltis ceļoja un apguva jaunas zemes, bet līdz ar valstu veidošanos un zemkopības attīstību vairums cilvēku ceļošana kļuva ļoti dārga izprieca. Vēlāk cilvēki bija faktiski dzimtcilvēki, kuri bez kunga atļaujas nekur nedrīkstēja tālu doties. Kādu brīdi cilvēkiem iegūstot vairāk brīvības un attīstoties transportlīdzekļiem (vilciens, auto, lidmašīnas), ceļošana kļuva pieejamāka, tāpēc valstis ātri uzlika ierobežojumus – robežkontroli, vīzas utt.

Rietumu valstīs dzīvojošie ir priviliģēti, ka var ceļot tik brīvi kā nekad agrāk, bet tā nav visiem cilvēkiem uz pasaules. Mums ir jātiecas saglabāt un paplašināt šīs tiesības – gan likumiski, gan tehniski ar labākām transporta līnijām un tehnoloģijām.

Kovida laikā šīs tiesības ceļot tika ļoti ierobežotas pat rietumu valstīs, turklāt reāli bez pamatotas vajadzības. Tā var notikt atkal un visdrīzāk notiks atkal.