[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 260 most recent ones recorded in
extranjero's LiveJournal:
| Wednesday, August 2nd, 2023 | |
| 10:38 am | politika kā joks Latvijas galma epidemiologs, kurš runāja par senioru piespiedu vakcināciju, tagad ir norūpējies, ka aizrādot, ka Latvijā publiski ir jārunā latviski, tiek ierobežota cilvēka autonomija. |
| Saturday, July 29th, 2023 | |
| 7:49 am | valdības kritika Šobrīd aizvien vairāk atklājas pierādījumi, ka Baltais Nams diktēja sociālajiem tīkliem, kāda informācija tiem ir jādzēš. Formāli tas tika darīts, lai cīnītos ar kaitīgu dezinformāciju. Diemžēl, rezultāts bija tāds, ka tādā veidā valdība cenzēja patiesu informāciju, piemēram, ka vakcīnas neierobežo infekcijas izplatību, un izplatīja valdības dezinformāciju. Tas ir pirmais solis uz totalitāru sabiedrību. Arī Krievijā viss sākās pamazām, tāpēc tas ir mazs mierinājums, ka mums vēl ir tālu līdz Krievijas līmenim. Joprojām ir tā, ka vairums cilvēku uzskata, ka kovida vakcīnas bija ārkārtīgi efektīvas arī veselīgiem bērniem un jauniešiem, lai gan UK šai kategorijai kovida vakcīnas vispār vairs nav pieejamas. Latvijā politiķi joprojām atbalsta vakcīnu mandātus, kas parāda, ka šī informācijas cenzūra ir nostrādājusi ļoti labi, un valdība ir ietekmējusi sabiedrības domu sev vēlamajā virzienā, noraidot jebkuru kritiku par tās kļūdām kovida pandēmijā. Totalitārisms sākas, kad nav iespējams kritizēt valdību. Ja jūs (savu baiļu dēļ) atbalstījāt valdības tiesības noteikt, kādu informāciju cenzēt sociālajos tīklos par kovidu, tad jūs esat atbalstījuši totalitārismu. Ceru, ka kādu dienu jūs sapratīsiet savu kļūdu, un palīdzēsiet veidot demokrātisku sabiedrību nevis viena viedokļa diktatūru. |
| Sunday, July 23rd, 2023 | |
| 9:08 am | vai antidepresanti pasliktina klimata pārmaiņas? Vakar bija interesanta ziņa, ka antidepresanti traucē ķermeņa termoregulācijai un svīšanai, kas attiecīgi rada lielāku ķermeņa pārkaršanas risku augstākā vides temperatūrā. Varbūt pieaugošais antidepresantu lietojums arī ir iemesls, kāpēc ir radies satraukums par karstuma vilni, kas ir tāds pats, kāds bija agrāk. Es atceros karstās vasaras bērnībā un tās bija ļoti jaukas. Bet tagad tik daudzi cilvēki lieto antidepresantus, un viņiem šāds karstums var būt nāvējošs. Nesaku, ka tagad nevajadzētu lietot antidepresantus. Bet, kā redzams, zālēm var būt ļoti dažādas blakusparādības un dažreiz pat ar ļoti tālejošām un globālām sekām. |
| 8:41 am | vietniekvārdu dzimtes Visā stāstā par tiem vietniekvārdiem un cik tas būtu nepareizi kādu saukt ne viņa izvēlētajā mani mulsina, ka kaimiņos ir igauņi, kuriem nemaz nav dzimtes personas vietniekvārdi viņš un viņa, bet ir viens kopējais ta. Un nav arī vienīgā valoda pasaulē ar šādu iezīmi. Bet pieņemsim, ka es pārceļos uz Igauniju, apgūstu igauņu valodu, bet mani kaitina, ka bezdzimtes vietniekvārds reizēm rada pārpratumus, tāpēc ģimenē mēs norunājam, ka lietosim atšķirīgus sievietēm un vīriešiem. Un vēlāk es arī pieprasu citiem, lai viņi arī mani un manus ģimenes sabiedrībā uzrunātu ar šie jaunizvēlētajiem vietniekvārdiem. Es gan paredzu, ka igauņi šādas prasības pasūtītu labi tālu, jo imigrantiem vienkārši ir jāiemācās lietot valoda nedaudz citādā veidā nekā tas pierasts latviski. Valoda ir kultūra un tautai ir tiesības to saglabāt. Arī angliski ir vārdi, kas uzreiz neatklāj dzimti (cousin, sibling, spouse utt.) un tulkojot tas reizēm traucē. Vietniekvārdi ir tāda pati valodas daļa. Bet latviešu un angļu valodā ir atšķirīgi 3. personas vietniekvārdi sievietēm un vīriešiem un tie ir pēc bioloģiskā principa. Galu galā šīs prasības par vietniekvārdiem ir tikai cīņa pār kultūru. Igauņiem, kas visu mūžu dzimtajā valodā ir saukti vienā vietniekvārdā, nešķirojot sievietes un vīriešus, nav būtiski, ka angliski vai latviski viņus sāk šķirot pēc dzimuma. Viņi gan bieži tos jauc un nepavisam nesatrauktos, ja tu viņu kādreiz nosauktu nepareizā vietniekvārdā. Kā redzams, izvēle vietniekvārdiem piešķirt vai nepiešķirt dzimtes ir nebūtiska. Tā ir valodas iezīme un valoda ir mantojums no pagātnes. |
| Sunday, July 16th, 2023 | |
| 10:09 am | Pirms kāda laika es spriedu, ka Baltijas valstīm vajadzētu kopīgi uzcelt AES. Vienai valstij tas būtu pagrūti, bet kopā tas projekts varētu kustēties. Izskatās, ka pagaidām tikai Igaunija nopietni par to domā un jau pasūta sākotnējo izpēti: https://neatkariga.nra.lv/pasaule/42147 Tas gan ir tikai viens mazs solis visā ceļā, un grūti paredzēt, kā ceļš izdosies, bet ar to ir jāsāk. |
| Saturday, July 15th, 2023 | |
| 8:11 pm | Ko makroekonomika domā par inflācijas cēloņiem? Saskaņā ar šo teoriju inflācijas cēlonis bija kovida pandēmijas laikā izmaksātie naudas pabalsti iedzīvotājiem un uzņēmumiem, vienlaikus ierobežojot iespējas tērēt naudu restorānos, veikalos un ceļojumus. Attiecīgi, lai samazinātu inflāciju, centrālās bankas pacēla procentu likmes, valdības samazināja budžeta deficītus vai kā citādi samazināja naudas ieplūdi ekonomikā. Šīm darbībām ir risks, ka var piebremzēt pārāk daudz un izraisīt recesiju, lielu bezdarbu un ekonomisko stagnāciju. Par laimi šobrīd vēl nekas tāds nav novērojams, bet riski joprojām pastāv, tāpēc centrālās bankas ļoti uzmanīgi apsver procentu likmes mainīšanu. Varbūt daudziem šis skaidrojums ir pārāk vienkāršs un triviāls, tāpēc liekas neticams un gribas izdomāt kādu sarežģītāku teoriju, kurā ir vairāk konspirācijas vai aplamas rīcības. Patiesībā tā nav vienkārša lieta, jo atrast pareizo procentu likmi, lai mazinātu inflāciju, bet neizraisītu bezdarbu, ir ļoti grūts uzdevums. Tas vēlreiz atgādina, ka ekonomika nav precīza zinātne. Ar visiem ievāktajiem datiem joprojām pastāv liela neskaidrība. Vislielākā kļūda noteikti bija stingrās mājsēdes un ekonomikas bremzēšana. Varēja to visu izdarīt daudz mērenāk kā Zviedrijā. Bet ekonomisti par to nav atbildīgi, un apstākļos, kādos viņi darbojās, viņi darīja visu iespējamo, lai mīkstinātu sliktās sekas. |
| 1:37 pm | inflācijas norimšana Mēs visi zinām, ka ekonomika nav precīza zinātne, bet dažas teorijas ir noderīgākas par citām. Šajā sakarā man bija interesanti izlasīt Noa Smita vērtējumu, kura ekonomikas skola ir bijusi visprecīzākā attiecībā uz inflāciju un tās ierobežojošiem pasākumiem: https://www.noahpinion.blog/p/grading-t Īsumā: visas skolas dabū negatīvu vērtējumu, izņemot mūsdienu makroekonomikas teorijas, kas šoreiz bija nostrādājušas samērā precīzi. Zems vērtējums bija arī bitkoina hiperinflācijas prognozētājiem. Viņi domā, ka mūsdienu valūtas ir uz sabrukuma robežas un drīzumā mūs gaida hiperinflācija. Ja jūs vēl joprojām apsverat šo teoriju kā nopietnu, tad būtu laiks izmainīt savus pamatpieņēmumus. Šeit var redzēt, ka daudzus cilvēkus iedvesmo šāda uz satraukumu balstīta pieeja, ka ir gaidāma pilnīga katastrofa jebkurā jomā. Tas bija attiecībā uz kovidu, tagad ir arī attiecībā uz klimata pārmaiņām. Es nedomāju, ka šie cilvēki tik vienkārši atteiksies no savām trauksmes teorijām, bet vēsture nebūs labvēlīga pret viņiem. |
| Wednesday, July 12th, 2023 | |
| 12:31 pm | Vinajs Prasāds nesen tviterī uzdeva šo kritisko jautājumu – vai tu gribētu izslimot vieglā veidā ar kovidu vai vieglā veidā ar miokardītu? Viņa atbilde bija, ka otro izvēlētos tikai tie, kas ir zaudējuši prātu. Var jau būt, ka tikai utilitāri raugoties, kovida vakcīna jauniem vīriešiem ir ar pozitīvu kopējo ieguvuma un riska bilanci. Bet no atsevišķu risku viedokļa tomēr tas neizklausās labi, ka no vakcīnas var dabūt miokardītu, no kura retos gadījumos ir bijuši arī nāves gadījumi. Šajā ziņā tas cilvēks, kurš nomira, visdrīzāk nevēlētos uzņemties šo risku, lai samazinātu nelielu izkliedēto risku no viegla kovida tūkstošiem cilvēku. Kāpēc šis ir būtiski? Viena lieta ir personīga riska uzņemšanās, bet pavisam cita – piespiedu kārtā, ar vakcīnu mandātiem. Joprojām ir universitātes, kuras pieprasa kovida vakcināciju studentiem. Ir grūti saprast, kā tas ir iespējams pēc visa tā, ko mēs tagad zinām par šīm vakcīnām. |
| Sunday, July 9th, 2023 | |
| 1:16 pm | Pašreizējā ceļošanas brīvība parastajiem cilvēkiem ir vēsturiska anomālija. Pagātnē ciltis ceļoja un apguva jaunas zemes, bet līdz ar valstu veidošanos un zemkopības attīstību vairums cilvēku ceļošana kļuva ļoti dārga izprieca. Vēlāk cilvēki bija faktiski dzimtcilvēki, kuri bez kunga atļaujas nekur nedrīkstēja tālu doties. Kādu brīdi cilvēkiem iegūstot vairāk brīvības un attīstoties transportlīdzekļiem (vilciens, auto, lidmašīnas), ceļošana kļuva pieejamāka, tāpēc valstis ātri uzlika ierobežojumus – robežkontroli, vīzas utt. Rietumu valstīs dzīvojošie ir priviliģēti, ka var ceļot tik brīvi kā nekad agrāk, bet tā nav visiem cilvēkiem uz pasaules. Mums ir jātiecas saglabāt un paplašināt šīs tiesības – gan likumiski, gan tehniski ar labākām transporta līnijām un tehnoloģijām. Kovida laikā šīs tiesības ceļot tika ļoti ierobežotas pat rietumu valstīs, turklāt reāli bez pamatotas vajadzības. Tā var notikt atkal un visdrīzāk notiks atkal. |
| Saturday, July 8th, 2023 | |
| 10:50 am | Atbilde uz http://klab.lv/users/hurt/630341.html?t Protams, ieteikt kafijas klizmas vēža ārstēšanai ir slikti un kaitējoši, bet cilvēkiem ir tendence pārspīlēt šādu čūsku eļļas tirgotāju ietekmi. Pats pirmais jau ir tas, ka pati ideja ir tik muļķīga, ka tai noticēs tikai paši lētticīgākie vai spriestnespējīgākie. Kā likums, viņi izdarītu sliktas izvēles arī tad, ja nebūtu šī kafijas klizmu tirgoņa. Tas neattaisno šos tirgoņus, bet mūsu sabiedrībā ir izvēles brīvība, un tas nozīmē, ka būs cilvēki, kas izdarīs arī nepareizas izvēles. Mēs nevaram visus vienmēr un visur piespiest izdarīt pareizās izvēles attiecībā uz savu veselību. Ja cilvēkam diagnosticē plaušu vēzi, tad 50% iespējamība, ka viņš nenodzīvos vēl 5 gadus. Ja kāda daļa atsakās no ārstēšanas, tad caurmērā šie cilvēki pazaudē varbūt kādus 2 gadus no savas dzīves, un ne jau tos labākos dzīves gadus. Protams, arī 2 gadi ir būtiski. Taču visbiežāk (ap 70% gadījumu) plaušu vēzim ir sakars ar smēķēšanu. Smēķēšana rada ne tikai vēzi, bet var radīt arī elpošanas grūtības, sirds slimības un vispārēji īsāku dzīvi. Tiek lēsts, ka smēķēšana saīsina dzīvi par 5-10 gadiem un vispārēji paslikta dzīves kvalitāti. Kādreiz big tabaco meloja par smēķēšanas kaitīgumu, bet mūsdienās jau visiem tas ir labi zināms, un par to jau pastāsta skolās un brīdina uz cigarešu iepakojumiem. Bet kā redzams joprojām relatīvi ļoti liela iedzīvotāju daļa ignorē šos brīdinājumus un izdara nepareizas izvēles. Nesaku, ka nevajag kritizēt kafijas klizmu tirgoņus, bet ir ļoti noderīgs konteksts par to, kas nodara vislielāko kaitējumu un par ko būtu jēga visvairāk cepties. Piemēram, cibiņš f varētu noņemt cigareti no sava avatāra, jo tas popularizē neracionālu, veselībai kaitējošu nodarbi. Bet protams, ikdienā šādi cepties par smēķētājiem nav īpaši efektīvi. Ir jādomā par ilgtermiņa politikām un risinājumiem. Tieši tāpat nav jēgas daudz cepties par kafijas klizmu tirgoņiem. |
| Tuesday, July 4th, 2023 | |
| 7:16 am | Kad pēdējo reizi biju Latvijā, uz ielām pārsteidza lielais mašīnu skaits ar RU numuriem. Man bija radies iespaids, ka mašīnām ar RU numuriem vairs nav atļauts iebraukt Eiropas Savienībā. It kā vēl kaut kādi tūristi varēja būt palikuši, bet nu jau laiks ir pagājis un viņiem visiem vajadzēja būt ārā. Mēģināja viņus attaisnot, ka viņi bēg no karaklausības Krievijā. Bet reāli ziņās stāsta, ka kāds vadītājs Maybach ar RU numuru uzbrucis vadītājam ar UA numuru. Skaidrs, ka šie iebraucēji no RU ir pat kara atbalstītāji vai vismaz neitrālie ar skaidrojumu “ka lietas nav viennozīmīgas”. Tagad ziņās ir, ka Vācija reāli konfiscē mašīnas ar RU numuriem, jo tas ir nelegāls imports saskaņā ar ES direktīvām. Pie tam Vācija bija diezgan labvēlīga pret Krieviju, jo viņiem ir savas enerģētikas intereses. Bet likums ir likums un tas ir jāpilda. Man gan šķiet nedaudz stulbi, ka tās mašīnas ved uz iznīcināšanu. Varēja atdot ukraiņiem izmantošanai karā vai arī tikai uzlikt sodu un tikai izbraukt. Bet tās jau ir tiesiskās nianses. Visnesaprotamākais šajā ir tas, ko dara Latvija. Kāpēc vispār šīs mašīnas tiek ielaistas Eiropas Savienībā caur Latvijas robežu, jo pēc tam tālāk braucot no Liepājas ar prāmi un Vāciju, tās tur tiek konfiscētas un iznīcinātas? https://twitter.com/InetaButane/sta Daži latvieši cenšas situāciju atrisināt, izliekoties, ka tā nepastāv, ka tā ziņa par RU mašīnu konfiskāciju Vācijā ir nepierādīta, ka tās ir baumas un varbūt meli. Bet tā kā ziņas ir no dažādiem avotiem, tad šī versija nešķiet ticama. Varbūt tur ir kādas nianses, par kurām mums nestāsta līdz galam, bet pats fakts kā tāds ir un direktīvu var interpretēt šādā veidā. Daudzi iedomājas, ka iebraukšana ar personīgo mašīnu citā valstī nav imports. Es nezinu, kā tūristam varbūt nav. Bet vispārīgi, ja pārcelies uz ilgāku laiku dzīvot, tad ir. Ja tā ir personīgā mašīna, tad var būt atbrīvojums no muitas nodokļa, bet tas tik un tā ir imports. Mans vispārējais novērojums, ka pēc noteikumiem Latvijā nevajadzēja būt tik daudz mašīnām ar RU numuriem, bija pareizs. Tas, kāpēc Latvija, pat kā lielākā UA atbalstītāja, neievēro šos noteikumus visdrīzāk liecina par lielo prokrievisko atbalstu Latvijas politikā un valdībā. Varbūt nav tik traki kā Gruzijā, bet mums joprojām ir Šleseri un citi, kas gribētu krievu biznesu un visas citas krievu darbības Latvijā, jo dzīvot pēc Eiropas standartiem taču ir tik grūti. Ceru, ka nākamreiz, kad būšu Latvijā, mašīnu ar RU numuriem būs krietni mazāk. |
| Sunday, July 2nd, 2023 | |
| 9:41 am | Tviterī bija frāze, ka Francijā nemierus rīko cilvēki, kurus Francija nav pietiekami mīlējusi. Grūti saprast, kas tiek domāts ar to, bet varbūt ar to ir domāta afirmatīvā jeb pozitīvā rīcība, kad pieņem universitātē vai darbā primāri pēc tā, kāda ir tava izcelsme un ādas krāsa, nevis spējas vai kvalifikācijas. Francijā tās nav bijis pietiekami. Nu, lūk, šajās dienās ASV satricināja Augstākās Tiesas lēmums, kas šo praksi pasludina par antikonstitucionālu. Ziņās netiek pieminēts, ka šo prasību tiesā iesniedza imigranti no Āzijas. Viņi ASV arī nav tikuši īpaši mīlēti. 2. pasaules kara laikā japāņi ASV tika likti koncentrācijas nometnēs tikai par to, ka ir japāņi. Aziāti ieguva tiesības uz ASV pilsonību tikai 1952. gadā. Tai pašā laikā universitātēs un citur pēc spējām vienmēr vadībā izvirzās tieši aziāti, apsteidzot gan vietējos, gan citas imigrantu grupas. Kur ir viņu panākumu noslēpums? Varbūt IQ atšķirības starp etniskajām grupām? Vai arī kultūras tradīcijas – aziātu bērni jau no bērnības tiek audzināti cītīgi mācīties un censties gūt sasniegumus dzīvē. Joku lapa Babylon Bee uzraksta, ka aziātu amerikāņi nosvin uzvaru augstākajā tiesā ar 5 minūšu mācību pārtraukumu. Komentētāji norāda, ka tas ir joks, jo aziāti nekad neatļautos tik ilgus mācību pārtraukumus :) Šodien joku ziņas ir patiesība un nopietnās ziņas ir joki :D |
| 7:34 am | Mani nesen cibā pārsteidza doma, ka viedokļus par politiku, zinātni un citām lietām šeit nedrīkst izteikt, jo tās ir pārāk augstas tēmas, par kurām drīkst izteikties tikai augstas klases speciālisti šajās lietās un tikai augsta līmeņa publikācijās. Manuprāt, šāda doma ir jebkura diktatora slapjie sapņi – kas tu esi, lai spriestu par valsts politiku, attiecīgi komentētu notiekošos procesus un beigās vēl ietu uz vēlēšanām un balsotu par vienu vai otru politisko virzienu? Daudzi iesācēju komentāri politikā būs primitīvi, bet ar laiku karstās diskusijās cilvēku izpratne pieaug. Galu galā vairums cilvēku spēj saprast, kāpēc ir vajadzīgi satiksmes noteikumi un pat jēdzīgi diskutēt, piemēram, par sodiem par ātruma pārsniegšanu. Viedokļu dažādība ir tikai apsveicama, jo tas norāda, ka cilvēki iedziļinās dažādās niansēs. Varbūt tieši tas, ka cilvēki baidās domāt par lietām, kurās viņi nav speciālisti, traucē viņiem apgūt kaut ko jaunu? Daži šeit pārdzīvoja, ka bērni nespēj nolikt matemātikas eksāmenu. Varbūt šie bērni arī domā, ka viņiem absolūti nav nekādu dotību matemātikā, tāpēc izvairās vispār par to domāt. Vienīgais veids, kā viņi cenšas nolikt eksāmenu, ir ar piespiedu iekalšanu un kā obligātu smagu darbu. Es vienmēr esmu piemērojis citu pieeju – mācīties ar interesi. Es ne vienmēr labi izpildīju mājasdarbus, pat matemātikā man ir bijušas sliktas atzīmes kontroldarbos, tomēr es vienmēr skrēju mācību vielai pa priekšu, lai izlasītu, kas, piemēram, ir logaritms, atvasinājums, diferenciālis utt. Ziniet, tās ir ārkārtīgi interesantas štelles, pat ja ne visai labi saprotu, kā tās praksē darbojas. Nebaidieties no savas kompetences robežu pārkāpšanas un nedomājiet vispār par atzīmēm. Vislielākie panākumi dzīvē būs tur, kur jūs vadīs jūsu intereses. |
| Monday, June 26th, 2023 | |
| 5:18 pm | Es ieteiktu neuztraukties par iespējamo AES uzspridzināšanu Ukrainā vai arī kodolieroču pielietošanu. Tas ir nopietns risks, un tieši tāpēc ASV šobrīd pieņem pozīciju, ka tas tiks uzskatīts par agresiju pret NATO valstīm, jo radiācija sasniegs arī tās. Tam būtu jābūt ļoti nopietnam atvairītājam, lai krievi neizmantotu šos ieročus. Pretējā gadījumā NATO spēki nobumbos kremli un krievu armijas bāzes visā Krievijā. Prigožina gājieni apliecināja, ka tas ir diezgan reāli izdarāms bez nopietnas pretestības. Protams, ir alternatīva, ka krievi ir vienkārši sajukuši prātā un tik un tā uzspridzinās visu, ko var. Arī šajā gadījumā nav jēgas satraukties vairāk kā satraukties par to, ka zemi var aprīt kāds nejaušs mikroskopisks melnais caurums, kas klejo kosmosā. Tas ir, ja ir lietas, kuras mēs nekādi nevaram ietekmēt vai sagatavoties, tad nav jēgas par tām domāt un satraukties. Bet par lietām, kuras varam ietekmēt, šobrīd ir padomāts. |
| Thursday, June 22nd, 2023 | |
| 11:56 am | decreased weight – samazināts svars Šī ir medicīniska blakusparādība, kas var liecināt par kaut ko sliktu, piemēram, vēzi. Cilvēkiem, kas neseko līdzi savam svaram, tam drīzāk ir tendence pieaugt, un bez īpaša iemesla tas nesamazinās. Dažreiz svara samazināšanās ir zāļu blakusparādība, piemēram, amfetamīnu lietošana samazina apetīti un attiecīgi rada svara zudumu. Šo blakusparādību var izmantot arī lietderīgi, piemēram, semaglutīdu (Ozempic) vai tirzepatīdu (Mounjaro) paraksta arī svara samazināšanai. Bet ir formālisti, kas grib šo terminu tulkot kā “samazināta ķermeņa masa”. Viņi atsaucas, ka svars un masa ir atšķirīgi jēdzieni un svars ir atkarīgs no gravitācijas, bet masa ir nemainīga. Tā tas ir, bet tā kā latvieši pagaidām dzīvo tikai uz vienas planētas, daudz ērtāk būtu lietot ierasto terminu – svars. “Ķermeņa masa” ir nevajadzīgs birokrātisks sarežģījums, kas nekādi neuzlabo izpratni. |
| 11:00 am | Cilvēki par empātiju nepareizi sauc spēju sacelt drāmu – vietā un nevietā. Klasiskais stāsts par cilvēku, kurš tika apvainots empātijas trūkumā, jo, redzot šausminošu avāriju, viņš panikā neskraidīja pa riņķi, bet aktīvi glāba cilvēkus, norobežoja satiksmi, zvanīja ātrajiem utt. Ja cilvēks spēj izvērtēt situāciju un aktīvi darboties, lai mazinātu ciešanas, tad viņam ir empātija, jo viņš izjūt ciešanas un vēlas cietējiem palīdzēt. Bet tas, kurš tikai sauc “Ak, šausmas, šausmas!”, bet neko nedara, lai gan varētu palīdzēt, patiesībā ir drāmas karaliene un uz sevi vērsta personība bez dziļākas empātijas. |
| Wednesday, June 21st, 2023 | |
| 8:14 pm | Valodiskās nianses. Jau vidusskolā mani mulsināja skolotājs, kurš kolu vienmēr sauca par divpunkti. Iespējams, ka slikti skolnieki par to nesatraucās, bet latviešu valodā divpunkte ir daudzpunktes īsā versija šādi .. Savukārt kols ir šādi : Tas visdrīzāk nāk no krievu valodas, kur kolu laikam sauc par dvoetochie. Tulkojot no krievu valodas var nokļūdīties. Bet vakar laboju darbu, kur colon no angļu valodas pa tiešo arī bija pārtulkots kā divpunkte. Vispār pēdējā laikā tulkojumu kvalitāte ir ļoti kritusies. Laikam jāceļ cenas, jo ar tādiem tulkojumiem ir pārāk daudz jāstrādā. |
| Tuesday, June 20th, 2023 | |
| 3:21 pm | ātruma ierobežojums Es reiz strādāju pie GPS navigatoru tekstu tulkošanas un rediģēšanas. Angliski ir tāds jēdziens kā speed limit. Tehniskais tulkojums ir ātruma ierobežojums, bet izpratne ir tāda, ka ātrāk nedrīkst braukt jeb tas ir maksimālais atļautais ātrums. Tātad, ja ir zīme ar 90 sarkanā aplī, tad ir atļauts braukt ar jebkuru ātrumu, bet ne ātrāk par 90 km/h. Nu lūk, Latvijas braukšanas kultūru vislabāk raksturo sarunvalodas frāze “atļautais ātrums”. Tas liek domāt, ka jebkurš ātrums, kas nav 90 km/h (ātrāks vai lēnāks), nav atļauts. Un tulkotājs tiešām tā arī bija pārtulkojis speed limit kā atļautais ātrums. |
| 7:30 am | Es neesmu psihologs, bet iespējams, ka bērnības traumas vai bērnībā saņemtā attieksme tomēr var ietekmēt cilvēkus visu mūžu. Kad lasu, kā tviterī cilvēki raksta, cik ļoti viņus trigerē, kad kāds DUS rindas priekšā tūļājas un nevar izvēlēties kebaba mērcīti vai kāds ar auto neapdzenamā vietā velkas ar 80 km/h, es dažreiz aizdomājos, vai šie cilvēki to stāsta pašterapijas nolūkos, apzinoties, ka šāda trigerēšanās ir slikta un ka tieši viņiem ir jāmēģina kļūt mierīgākiem, vai arī viņi joprojām par 100% savā nemierā vaino tos citus? Pēc diskusijām, kas turpinās pie šādiem ierakstiem, šķiet, ka vairāk tiek aizstāvēts pēdējais uzskats. Tas arī mani visvairāk biedē no atgriešanās Latvijā, jo es esmu tas tūļīgais, kurš reizēm ir lēnāks situācijas izvērtēšanā, tāpēc sanāk ilgāk pētīt produktu piedāvājumu veikalā vai DUSā vai būt mazāk drošam, braucot pa jaunu ceļu, tāpēc tiek izvēlēts mazāks ātrums. Un es no tā Latvijā cietu diezgan bieži, jo daudzi cilvēki nepavisam nav laipni un atbalstoši un reizēm pat tieši brēca virsū – tu, kverpli, kusties ātrāk, citādi sadosim pa muti utt. Tas bija ļoti nepatīkami. Dzīve rietumvalstīs šajā ziņā bija milzīgs atvieglojums, jo šeit cilvēkiem ir daudz lielāka pieklājība. Take your time (esi bez steigas) ir viņu parastā replika. Ir reti izņēmumi, bet kopumā viss dzīves ritms ir tāds, ka cilvēki netrigerējas par nelielām aizkavēm. Lasīju, ka cilvēki trigerējušies, ka dažviet Rīgā autobusos tagad laiž iekšā tikai pa priekšējām durvīm, tāpēc var nākties kavēties līdz pat 10 minūtēm. Jā, šāda prakse ir lēnāka, bet normāli cilvēki jau arī nemēģina saskaņot ierašanos ar autobusu ar minūtes precizitāti, bet atvēl zināmu laika intervālu. Man šķiet, ka labāk plānojot un mazāk stresojot par šīm mazajām lietām, kopumā viss notiek raitāk. Es parasti cenšos ierasties uz darbu jaunā aptiekā kā aizvietotājs kādas 10-15 pirms darba laika sākuma. Reiz gadījās nokavēties tik un tā, un šāda kavēšanās UK tiek uzskatīta par ļoti nopietnu, it īpaši jau tāpēc, ka, kamēr farmaceits nav ieradies, darbinieki stāv aptiekas priekšā un sūta prom apmeklētājus, jo bez farmaceita klātbūtnes viņi neko nedrīkst darīt. Es kādreiz būtu par to ļoti stresojis, bet tagad es vienkārši sev piezīmēju – jā, tā ir nevēlama situācija, bet diemžēl tā ir sanācis. Man nav jāsāk sodīt sevi par to, bet vairāk jādomā, kā organizēt lietas, lai tā vairs negadītos. |
| Friday, June 16th, 2023 | |
| 7:00 am | UK no 30. jūnija vairs nevarēs saņemt kovida vakcīnas no NHS. Paliks tikai būsteri vecumā no 75 gadiem un tiem, kam vāja imūnsistēma. Arī bezmaksas gripas vakcīnas būs tikai no 65 gadu vecuma, nevis no 55 gadiem, kā bija solīts agrāk. Iemesli visdrīzāk ir izmaksu efektivitātē. Par kovida vakcīnām viss ir skaidrs, bet laikam jau arī gripas vakcīnas tomēr ir mazāk efektīvas nekā bija domāts, tāpēc valdība neredz lielu jēgu tās finansēt. Ja kāds vēlas privāti, tad var par savu naudu. Šie pēdējie 3 gadi tiešām bija ārkārtīgi emocionāls ceļojums. Es nezinu, kā jūs tiekat galā ar apkārtējo emocijām? Kad sākās kovids, es pamatoti norādīju, ka personīgi mana vecuma un veselības stāvokļa cilvēkiem nevajag satraukties. Bažas ir tikai par senioriem un nīkuļiem. Taču vai kāds tajā ieklausījās? Nē, taču. Tā vietā nāca milzīgi emocionāli nosodījumi, apsaukāšanās, pat pilnīga attiecību pārtraukšana par to, ka es iebildu pret nevajadzīgajām mājsēdēm un tiesību ierobežošanu. Tagad, kad viss ir pagājis, un ir skaidri redzams, ka sākotnējam optimismam bija pamats, un ka valdības pilnīgi nevajadzīgi ierobežoja mūsu dzīves, neļaujot ceļot, iepirkties, apmeklēt radiniekus citās valstīs un slēdzot mācību iestādes, bibliotēkas, pasākumus, restorānus un citādi vairoja depresiju un nomāktību. Tagad varētu sagaidīt, ka cilvēki beidzot atzīs, ka ir bijuši pārmērīgi emocionāli un ka vajadzēja saglabāt skaidru prātu un neļauties panikai. Taču tā vietā cilvēki izliekas, ka neko jau tādu viņi nav teikuši vai darījuši. Tas man atgādina kādu ģimenes galvu, kas sit savu sievu un bērnus, bet nākamajā dienā izliekas, ka nekas tāds jau nav bijis un turpina dzīvot it kā viss ir normāli. Un līdzatkarīgie bieži to pat pieņem... līdz nākamajai reizei. Bet varbūt tieši tā arī ir dzīves būtība. Ne jau uzcelt sev pieminekli, kuru tāpat kritiķi vēlāk nogāzīs. Ne jau tajā, kā kļūt par lielu valstvīru un iedomībā nodarīt ciešanas miljoniem cilvēku. Bet tajā, ka tu dari savu darbu ar pilnu atdevi, negaidot ne bagātību, ne slavu. Un varbūt tavā biogrāfijā viena zemsvītras piezīme par to, ka tu vienkārši darīji savu darbu, ir augstāka par visiem pieminekļiem un slavinājumiem. Ieskatījos vikipēdijā par Andersu Tegnellu, kurš pasargāja Zviedriju no nevajadzīgām mājsēdēm un vakcīnu mandātiem. Tur precīzi aprakstīts, cik daudz mēslu pār viņu gāza visa pasaule. Un beigās ir tikai kautrīga piezīme: Several analyses of excess mortality statistics by country from the beginning of the pandemic until early 2023 all concur that Sweden had the lowest or near-lowest amount of excess mortality in the world during that time period.[52] Īss tulkojums: Vairākas analīzes par virsnormas mirstību no pandēmijas sākuma līdz 2023. gada pirmajiem mēnešiem apliecina, ka šajā periodā Zviedrijā bija viszemākā vai gandrīz viszemākā mirstība pasaulē. |