[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends]
Below are 20 journal entries, after skipping by the 200 most recent ones recorded in
extranjero's LiveJournal:
| Saturday, April 20th, 2024 | |
| 10:56 pm | Liels prieks par ASV valdības lēmumu par palīdzības sniegšanu Ukrainai. |
| Monday, April 15th, 2024 | |
| 1:07 am | |
| Sunday, April 14th, 2024 | |
| 9:24 pm | atkal cenzūra https://twitter.com/TeamYouTube/sta Dr Asima Malhotras liecība tiesā tika ierakstīta un publicēta youtube vietē, un youtube uzreiz to nobloķēja kā neatbilstošu youtube noteikumiem. Kā gan liecība tiesā var būt neatbilstoša sociālo tīklu noteikumiem? Galu galā tur netika apspriests nekas sensitīvs vai piedauzīgs. Ko teiksi anti-projekcija? Joprojām apgalvosi, ka nav nekāda kultūru kara, kurā viena puse cenšas cenzēt otru pusi tikai tāpēc, ka nepatīk tās viedoklis? |
| 1:07 pm | Tas, cik spēcīgi Izraēla ar ASV un citu rietumu un arābu valstu atbalstu atvairīja Irānas uzbrukumu, liek secināt sekojošo: 1) Baumas par rietumu vājumu nav pamatotas. Rietumi ir ļoti spēcīgi. Rietumu trūkums ir demokrātija, kas reizēm liek strīdēties, neļauj ātri vienoties vai liek pieņemt sliktus lēmumus. 2) Viedoklis, ka Izraēla atrodas naidīgu valstu ielenkumā, nav pilnībā patiess. Visdrīzāk ir tā, ka jebkura politika ir daudzšķautnaina. No vienas puses arābu valstis ienīst Izraēlu, no otras puses tās saprot, ka tā ir attīstītāka un visos aspektos labāka nekā arābu valstis. Tām patīk kritizēt Izraēlu par tās rīcību Palestīnā, bet labi apzinās, kas pašas ne ar ko nav labākas. Tāpēc arī tās uzreiz atvēra savu gaisa telpu Izraēlai, lai notriec Irānas dronus. 3) Kāpēc Ukrainai netiek dota tik liela palīdzība kā Izraēlai? Manas domas ir tādas, ka rietumos ir ļoti daudz tādu, kas joprojām simpatizē Krievijai un uzskata Ukrainu par leģitīmu Krievijas ietekmes zonu. Patiesībā arī Latvijā tādu ir daudz, pat starp politiķiem. Tāpēc arī politiskais process ar vajadzīgā līmeņa palīdzības sniegšanu Ukrainai ir iestrēdzis. |
| Saturday, April 13th, 2024 | |
| 11:23 pm | PVO bija pret vakcīnu mandātiem Šī ir ļoti svarīga liecība: https://twitter.com/thackerpd/status/17 PVO vadošā vakcinācijas eksperte Somijā tiesā liecināja, ka viņa 2021. gada vasarā konsultēja valdību, ka vakcīnu pases/mandāti nav pamatoti, jo bija zināms, ka vakcīna neierobežo kovida infekcijas izplatību. Valdība viņas padomus ignorēja un tik un tā ieviesa vakcīnu pases. Šis apgāž konspirācijas teorijas, ka PVO ir kāda sazvērestība kontrolēt valstis un iedzīvotājus. Vēlreiz atgādināšu, ka PVO nespēlē lielu lomu attīstītajās valstīs. Tur tā vairāk darbojas kā vienotu standartu ieteicēja. Piemēram, mēs UK lietojam PVO sāpju skalu (https://en.wikipedia.org/wiki/Pain_lad Ir satraukums par jauno PVO līgumu, kas likšot valstīm atkārtot kovida laika mājsēdes un ierobežojumus bez vajadzības. Man nešķiet ticami, ka PVO eksperti ir tik neprofesionāli. Dr. Hannas Nohinekas liecība pierāda, ka problēma ar kovida ierobežojumiem bija nevis PVO eksperti, bet tieši valdības, kuras ļāvās panikai un kuras noraidīja pat PVO ieteikumus neslēgt robežas, neieviest mājsēdes un vakcīnu mandātus. Tā vietā valdība izvēlējās klausīties pseidoekspertus, kuriem nebija pieredzes ar epidēmijām un infekcijas slimībām. Cilvēkiem ir vispirms jāatzīst, ka viņi kovida dēļ ļāvās pārmērīgai panikai, un panika nodarīja vislielāko ļaunumu. |
| Tuesday, April 9th, 2024 | |
| 7:11 am | Cilvēki lieto alkoholu, Latvijā daudz, reāli nodzeras. Jaunieši varbūt mazāk, bet aktīvi aizstāj to ar narkotikām. Iesākumā ar marihuānu, bet daudzi izmēģina smagākas lietas. UDHS ārstēšanai rietumos aktīvi lieto metilfenidātu un amfetamīnu pat bērniem, kas var aizkavēt bērnu augšanu. Amfetamīns ir īpaši populārs starp balto apkaklīšu strādniekiem prāta spēju uzlabošanai. Galvenais, kā atrast ārstu, kurš to visu parakstīs. Cibā daži ir norūpējušies, ka antidepresantus var parakstīt ģimenes ārsti. Salīdzinājumā ar iepriekšminētajām zālēm antidepresantu blakusparādības ir daudz mazākas itin visos aspektos. Aptiekā katru dienu nāk ap 30 pacientu pēc savas ikdienas metadona devas. Katram ir savs traģisks stāsts, kā viņš vai viņa līdz tam ir nonācis. Kādam bija muguras sāpes un ārsts parakstījis morfīnu un pamazām jau kļuvis atkarīgs utt. Cits sācis ar kodeīnu un tramadolu un tad jau vajadzējis kaut ko stiprāku. Nevienā stāstā nav tas, ka viņi sākuši lietot antidepresantus un pēc tam pārgājis uz kaut ko smagāku. Cilvēki lieto antidepresantus, kad vēlas. Kad nevēlas, tad pārtrauc lietot. Vairums cilvēku nespēj tik brīvi pārtraukt ne alkohola lietošanu, ne smēķēšanu, lai gan šīs lietas ir brīvi pieejamas katram cilvēkam demokrātiskā sabiedrībā. Pat ja antidepresantiem nebūtu nekādas efektivitātes, to nodarītais kaitējums būtu minimāls salīdzinot ar šīm citām vielām. Bet speciālisti ceļ trauksmi tieši par antidepresantiem. Nē, tie nav speciālisti, bet tikai aktīvisti, kas neko daudz nezina. |
| Monday, April 8th, 2024 | |
| 8:34 am | Kāpēc antidepresanti nav lobotomija Vispārīgi apgalvojums, ka antidepresantiem ir vāja efektivitāte, kas tikai nedaudz pārsniedz placebo rezultātus, nav kontroversiāls un ir vispārīgi atzīts. Taču nav pierādījumi, ka antidepresanti ir līdzīgi lobotomijai, kas šķiet ir zaža centrālais apgalvojums. Uzlabojums šajā kontekstā ir tas pats, kas mazināt simptomus. Pieņemsim, kādam gribas iet pakārties. Tas ir simptoms. Viņš saņēma palīdzību un varbūt vēl nejūtas septītajās debesīs, bet vairs tik ļoti pakārties negrib. Viņam palika labāk, jo simptoms ir mazinājies. Šajā gadījumā ir bezjēdzīgi skatīt vienu atsevišķu pētījumu vai metapētījumu. Tādu ir simtiem un tiem visiem ir ļoti dažādi rezultāti. Skaidrs, ka efekts nevienai metodei nav pārāk liels, tāpēc jau ir tāda neskaidrība par labāko terapiju. Psihoterapija ir tikai nedaudz labāka par antidepresantiem 42% pret 30% ar uzlabojumiem nav liela atšķirība, turklāt nav garantēts, ka tā kopa ar 30% precīzi iekļaujas kopā ar 42%. Šeit ir sīkāk par pierādījumu stiprumu: https://www.nice.org.uk/guidance/ng Vispārīgi vadlīnijas ir, ka jāsāk ar psihoterapiju, un prakse, ka ģimenes ārsti automātiski visiem paraksta antidepresantus, nav atbalstāma. Tomēr realitāte ir arī tā, ka psihoterapija vienmēr būs dārgāka, jo izglītotu cilvēku darbs maksā tik, cik tas maksā, kamēr zāles, kurām beidzies patents, pa lēto Indijā var saražot tonnām. Naudas trūkst visiem, tāpēc arī antidepresantus paraksta biežāk nekā cilvēki apmeklē psihoterapeitus. Arguments, ka insulīnu neieteiktu, ja tam būtu 30% efektivitātes, arī nav īsti pamatots, jo pat ar vislabāko diabēta kontroli, cilvēki ar diabētu nodzīvo vidēji par 10 gadiem mazāk. Tāpēc visu laiku tiek pētītas iespējas uzlabot diabēta kontroli. Ironiski, ka pēc datiem joga un meditācija pārsit visas psihoterapijas. Nē, es tam neticu, tas visdrīzāk ir pētījumu biass, bet kāpēc gan nepamēģināt, ja izmaksas par to nav lielas? |
| Sunday, April 7th, 2024 | |
| 8:55 pm | Neklausieties, ko zazis saka par zāļu lietošanu. Antidepresantiem varbūt nav spēcīgs efektivitātes profils, bet kopumā arī psihoterapijai tāds nav. Taču antidepresantu salīdzinājums ar lobotomiju ir pilnīgi nevietā. No lobotomijas cilvēki kļuva kā dārzeņi. Pēc tās viņi visu dienu sēdēja, čurāja biksēs, nebija spējīgi ne strādāt, ne izbaudīt dzīvi. Viņu smadzeņu funkcija bija neatgriezeniski sabojāta. Antidepresantiem ir dažādas blakusparādības, bet ne tuvu tās nav tik nopietnas. Dažiem varbūt ir neliela emocionāla vienaldzība, citiem neliels svara pieaugums u.tml. Tos tagad lieto miljoniem cilvēku pasaulē, un nekas īpašs nav novērots. To lietotāji ir tikpat funkcionāli vai vēl funkcionālāki kā iepriekš. Ja kādam šķiet, ka blakusparādības traucē, tad var viegli pārtraukt tos lietot. Dažreiz deva ir jāsamazina pakāpeniski 2-4 nedēļu laikā, un tas arī ir viss. No lobotomijas nevienu vairs atgriezt iepriekšējā stāvoklī nebija iespējams. Es nezinu, kādam ir jābūt mentālajam stāvoklim, lai pielīdzinātu antidepresantus lobotomijai. |
| Sunday, March 31st, 2024 | |
| 12:01 pm | Ja drīkst ticēt konspirācijas teorijām, tad es ticētu šādai: Rietumi īpaši necenšas atbalstīt Ukrainu ar ieročiem, jo sagaida, ka Ukrainas zaudējumi palielinās ukraiņu bēgļu plūsmu uz rietumiem. Rietumos trūkst iedzīvotāju, iedzīvotāju pieaugums gandrīz visās ES valstīs ir negatīvs un tas slikti ietekmē ekonomiku. Vienīgais veids, kā to uzlabot ir imigrācija. Diemžēl imigrācija no Āfrikas vai musulmaņu valstīm ir nevēlama atšķirīgās kultūras dēļ. Savukārt ukraiņu kultūra ir tāda pati kā rietumu kultūra un nerada draudus rietumiem. Tagad atspēkojiet mani šajā teorijā. Un piedāvājiet kādu ticamāku skaidrojumu, kāpēc rietumi tā rīkojas (izņemot vienkāršo variantu, ka rietumiem viss ir vienalga, jo kā zināms, politikā tā nav). |
| Thursday, March 28th, 2024 | |
| 8:48 am | Miris Daniels Kānemans, kurš pētīja, kā cilvēki pieņem ekonomiskas dabas lēmumus, un secināja, ka tas bieži nenotiek racionāli, bet uz impulsīvu emociju pamata. RIP. Kovidhistērija ir lielisks piemērs. No kovida laika es atceros ieteikumu instalēt mobilā telefona lietotni, kas reģistrētu visus cilvēku kontaktus un brīdinātu, ka jāievēro karantīna, ja kādam no šiem kontaktiem tiek konstatēta kovida infekcija. Es pēc dabas esmu eksperimentētājs, tāpēc ieteicu to, lai gan nebija nekādu pierādījumu, ka tā darbojas. Es gan personīgi nekad šādu lietotni nebiju instalējis. UK bija solīts, ka šī funkcionalitāte tiks iestrādāta NHS lietotnē, bet Google un Apple to neļāva, jo teica, ka tas pārkāps cilvēku privātumu. Kas tehniski bija pareizi, bet tai pašā laikā arī augstākā ironija, jo cilvēki citās valstīs, bet ne UK, zaudēja savas tiesības uz privātumu, kad bija jāsaņem kovida vakcīna, lai nezaudētu darbu, varētu ceļot un pat iepirkties. Bet tagad par apstākļiem, kāpēc šāda lietotne izrādījās bezjēdzīga: 1) grūti definēt, kas ir kontakts. Cilvēkam, kas stāvēja pieturā, kontakti bija visi, kas sēdēja autobusā, kurš pabrauca garām pieturai. 2) kontaktu skaits var būt pārāk liels, ka izsekošanai vairs nav nozīmes – piemēram, pārdevējs veikalā kontaktējas ar simtiem vai tūkstošiem cilvēku katru dienu. 3) kovida infekciozais periods un uzņēmība var būt ļoti heterogēna (atšķirīga). Modelēšanā rodas pārāk lieli ticamības intervāli, ka nevar izveidot jēgpilnu rīcības plānu. 4) cilvēki nav uzticami, var izdzēst lietotni, var neievērot norādījumus izolēties utt. Visi šie argumenti tieši tāpat attiecas arī uz citiem pasākumiem, piemēram, maskām. Tāpēc masku efektivitāte reālajā dzīvē bija tieši tikpat efektīva kā šī lietotne un ļoti atšķīrās no laboratorijas apstākļiem. Tāpēc vēl mazāk bija saprotams lielais spiediens noteikt masku lietošanu kā obligātu, bet ne mobilā telefona lietotnes lietošanu. Abiem līdzekļiem ir apmēram vienāda efektivitāte, bet lietotne ir daudz mazāk traucējoša. Varbūt tieši tajā ir sāls – masku lietošana rada lielāku nepatiku, tāpēc tā bija jāuzspiež, jo kovidhistērija dziļi emocionāli ir balstīta uz nepatiku pret citiem cilvēkiem. Tika uzsvērts, ka kovids izplatās cilvēku bezatbildības dēļ, vai ka Zviedrijas modelis mums neder, jo mūsu cilvēki ir pilnīgi bezatbildīgi. Patiesībā zemākas kultūras cilvēki Zviedrijā ir tikpat bezatbildīgi kā Latvijā, varbūt pat vēl bezatbildīgāki. Šeit tikai parādījās politikas izstrādātāju aizvainojums pret cilvēkiem un nedaudz vēlme atriebties ar nevajadzīgiem masku mandātiem. Es atceros, ka viens no viņiem bija Dr. Roberts Fūrmanis. Viņš ir labs ārsts, bet kā cilvēks ir skarbs un bieži nevajadzīgi rupjš pret cilvēkiem. |
| Monday, March 25th, 2024 | |
| 11:09 am | Viena lieta, par kuru es līdz šim vēl nebiju centies noskaidrot, ir par NATO veikto bombardēšanu Serbijā 1999. gadā. Par to ir ļoti daudz spekulāciju un internetā to parasti piemin kā negatīvu lietu. To var dažādi skatīt un arī kritizēt. Tomēr īsais kopsavilkums ir šāds: https://en.wikipedia.org/wiki/NATO_bomb Šajā bombardēšanā gāja bojā daudz civiliedzīvotāju (ap 500), bet tā novērsa albāņu genocīdu. Tas ir svarīgi no tā aspekta, ka pat šādā preventīvā bombardēšanā civiliedzīvotāju upuri ir neizbēgami. Tomēr mērķis attaisnoja zaudējumus, jo tika izglābti daudz vairāk iedzīvotāju. Šis nav domāts kā aicinājums NATO tagad bombardēt Krieviju, lai gan tas būtu pelnīti. Tajā ir citi riski, piemēram, iespējamais kodolkarš. Arī nav domāts kā attaisnojums Izraēlas rīcībai Palestīnā, jo visu nosaka konkrētās notikumu detaļas. Šis vairāk ir domāts kā aicinājums nedzīvot savos mītos par to, ka kādas lietas ir sliktas vai labas, bet iedziļināties, nu kaut vai izlasīt vikipēdijas rakstu. Ar pašreizējiem notikumiem ir grūtāk, jo tad vēl tie tiek dažādi apstrīdēti, bet vismaz pēc 10 gadiem jau būs iespējams paskatīties uz to ar mazāk emocijām un patiesība jau būs daudz labāk redzama. |
| Sunday, March 24th, 2024 | |
| 3:14 pm | Noasa Smita raksta par to, ka pēdējā desmitgadē Kanādā ekonomiskā situācija ir faktiski iestrēgusi uz vietas. Salīdzinoši, tā ir ļoti laba valsts dzīvošanai, tomēr tajā nav nekādas izaugsmes. Kanāda, šķiet, ir atjēdzīgo (woke) bastions. Šis vēlreiz parāda, ka atjēdzīgo politika neved uz izaugsmi, un tā var nopietni traucēt valstīm, kurām vēl ir jāaug un jāsasniedz Kanādas līmenis. Naoss Smits domā, ka atjēdzīgo ēra ir beigusies: https://twitter.com/Noahpinion/status/1 |
| Friday, March 22nd, 2024 | |
| 3:23 pm | Man šķiet, ka es pamazām sāku saprast, kā domāja tie, kas sacēla paniku kovida pandēmija laikā un kur ir viņu kļūda. Būtībā tā ir loģikas kļūda, kad apgalvojums, ka “X ir slikts”, tiek interpretēts kā “X ir sliktāks par Y” vai “X ir sliktāks par visu citu”. Kad viņi lasa detalizētu aprakstu, kā kovids kaitē, viņi automātiski sāk pieņemt, ka tas nozīmē, ka kovids kaitē vairāk nekā visas citas lietas, kuras nav tik detalizēti aprakstītas. Šī diskusija ir labs pierādījums tam: http://klab.lv/users/antiprojekcija/193 Psiholoģiski tas droši vien strādā tā, ka zināmas lietas rada lielākas bailes nekā nezināmas lietas. Tā droši vien arī strādā propaganda, piemēram, noskaņojot cilvēkus pret imigrantiem. Pietiek detalizēti aprakstīt imigrantu izdarītos noziegumus, lai cilvēki uzskatītu, ka imigranti ir sliktāki par citiem iedzīvotājiem. Varbūt ir, varbūt nav, bet vieni paši apraksti par imigrantu noziegumiem to nepierāda. Vispārīgi es domāju, ka imigrantu uzņemšanai ir jābūt kontrolētai, jo imigrācija ir risks. Bet tas droši vien ir plašākā mērogā, kā sliktas kultūras ieviešana. Tam var būt vajadzīgi pasākumi, lai nepieļautu geto veidošanos vai nevēlamas kultūras nostiprināšanos. Es nepieminu šo piemēru par imigrantiem, lai aizstāvētu nekontrolētu imigrāciju. Tikai norādu uz iespējamu propagandu, kas balstās uz psiholoģiju un maldīgu loģiku. |
| 8:53 am | Šeit ir laba ilustrācija tam, cik bezjēdzīgi lasīt atsevišķus pētījumus: https://www.reddit.com/r/slatestarc Man nav nekāda viedokļa par pārtraukto gavēšanu. Bet ir skaidrs, ka, ja man būtu jāizvērtē, tad šis pētījums nav jāņem vērā. Taču cilvēku psiholoģija tā nestrādā. Varbūt zinātnieki var bezkaislīgi uz to raudzīties, bet parasts cilvēks, izlasot šādu pētījumu un arī tā kritiku, tomēr to atcerēsies un būs bažīgs pirms gavēšanas uzsākšanas. Tas var būt nevajadzīgi, jo daudziem gavēšana palīdz. |
| Thursday, March 21st, 2024 | |
| 12:39 pm | Nebiju domājis, ka tas varētu būt tik kontroversiāli. Bet tieši tā arī ir. Cilvēkiem nav jēgas lasīt zinātniskos rakstus, kas neskar viņu jomu. Protams, aizliegts tas nav, bet ja tev nav īpaši dziļu zināšanu kādā jomā, tu nezini tajā lietoto terminoloģiju vai jomas pamatprincipus un tev nav pietiekami daudz laika, lai to visu noskaidrotu, tad tu nesapratīsi, kas tajā ir teikts. Vieni un tie paši vārdi zinātnē var būt lietoti ar pavisam citu nozīmi. Katrā zinātnes jomā tiem var būt citāda nozīme. Tikpat labi mēs katrs varētu izvērtēt avota datus, piemēram, VAERS un izdarīt maldīgus secinājumus. Kamēr realitātē katru zinoto gadījumu dziļi izpēta speciālistu komanda un pēc tam apstrādā statistiķi un tad uzraksta secinājumus. Un pat šie secinājumi var izrādīties nepareizi, jo ir bijusi kāda sistēmiska kļūda. Dažreiz pat vienā jomā strādājošie var nezināt nedaudz attālinātas lietas. Tie, kas laboratorijā pēta šūnu kultūras, var neko nezināt par sava atklājuma nozīmi reālajā dzīvē un to ietekmi uz sabiedrības veselību. Te ir klasiska problēma – kļūst skaidrs, ka ilgais kovids nav nekas īpašs salīdzinot ar gripu un citām respiratorām slimībām. Tas šokējošais zinātniskais raksts par BBB bojājumu kovida dēļ, kas veikts laboratorijā, jau neko nepasaka par reālās dzīves situāciju. Vēl klasiskāks piemērs būtu ivermektīna piekritēji. Ja tu netērēsi laiki, lai izlasītu viņu citētos 50 pētījumus par ivermektīna efektivitāti, kas pat jomas speciālistam varētu aizņemt vairākas nedēļas, tad tu neesi apgāzis viņu pierādījumus, vai ne! Šim vajadzētu būt kādam nosaukumam par loģikas kļūdu! Tomēr, kad es salīdzinu antivax ar viņu oponentiem, es nenozākāju šos oponentus. Es vairāk aicinu nedomāt pārāk slikti par antivax. Viņu centieni ir labi, bet diemžēl viņi nespēj pietiekami iedziļināties šajos jautājumos. |
| 10:19 am | Kā laiki mainās. Šie ir raksti, par kuriem mani cibā lamāja visādiem vārdiem un pat nosauca par psihopātu un fašistu ideju atbalstītāju. Šodien tie ir Guardian vēstījums. Tagad mani uzskati ir garlaicīgi un meinstrīma līmenī. Tikai atcerēsimies, ka tie nav mani uzskati, kas ir mainījušies, bet meinstrīma. Man īpaši nozīmīgi šajā rakstā likās šis: Babies and children appear to have suffered developmental setbacks due to lengthy periods of isolation. Access to healthcare continues to be affected. Older people, who needed protecting most from Covid, were also uniquely vulnerable to the effects of physical inactivity. Bērniem no ilgās izolācijas ir acīmredzami kavējusies attīstība. Piekļuve veselības aprūpei joprojām ir traucēta. Seniori, kuriem visvairāk bija vajadzīga aizsardzība no kovida, arī ir īpaši cietuši no fiziskās neaktivitātes. Šie apsvērumi par sekām, kuras jau iepriekš varēja paredzēt, arī bija iemesls, kāpēc Zviedrija izvēlējās daudz mazāk ierobežojošus aizsardzības pasākumus. |
| Tuesday, March 19th, 2024 | |
| 7:41 am | sliktas ziņas Graujošo zaudējumu dēļ ukraiņi nespēj savākt kritušos aizstāvjus |
| Saturday, March 16th, 2024 | |
| 10:32 am | Atcerēsimies, kā kovida panikas cēlāju pēdējais salmiņš bija biedēšana ar ilgo kovidu. Tagad pat The Guardian publicē rakstu, ka nav nekāda pamata uzskatīt, ka ilgais kovids ir kaut kā atšķirīgs no vārguma pēc gripas vai smagas saaukstēšanās. |
| Wednesday, March 13th, 2024 | |
| 11:54 am | Ukrainas kara centrālā problēma Ukrainas kara centrālā problēma ir tā, ka Ukrainai, lai uzvarētu, vajag vairāk bruņojuma nekā Krievijai. Ja rietumi nenodrošina šādu bruņojuma līmeni, tad Ukraina nevar uzvarēt. Tur nevar nekādi izbraukt uz cerību vai varonību vai aizbildinājumiem, ka rietumi ir daudz devuši un pārējais ir pašas Ukrainas uzdevums. Ja Pāvests iesaka ukraiņiem pacelt balto karogu, tad tikai tāpēc, ka rietumi nav nodrošinājuši, ka Ukrainai ir pietiekami daudz bruņojuma. Šeit nav jēgas kritizēt Pāvestu, jo vainīgi šajā ir paši rietumi. Ja nav pilnīgi nekādu cerību, ka rietumi šādu bruņojuma līmeni, kas pārsniedz Krievijas līmeni, piegādās, tad Ukrainai var būt saprātīgāk noslēgt ar Krieviju neizšķirtu, lai pārtrauktu cilvēku upurus. Jo bruņojuma daudzums ir centrālā problēma, kuru nekādi nav iespējams apiet. Lai dotu aptuvenu ieskatu, cik lielai ir jābūt palīdzībai: Krievija katru dienu tērē karam aptuveni 400 miljonus dolāru pretstatā Bidens ir parakstījis par steidzamu militāro palīdzību Ukrainai 300 miljonu dolāru apjomā. |
| 9:56 am | profesionālisms Iespējams, ka profesionāli kādā jomā visvairāk atšķir no citiem nevis uzkrāto zināšanu daudzums, bet tieši spēja saprast centrālo problēmu. Mūsdienās zināšanas var viegli atrast, ir vikipēdija, internets, google, ChatGPT utt. Bet izpratne, kāpēc tieši centrālā problēma ir problēma, ne vienmēr ir apjaušama. Klasisks piemērs ir ar AES un no saules/vēja iegūtā elektrība. Elektropiegādei ir svarīga nepārtrauktība. Saule/vējš ir statistiski neparedzami. Dažreiz vējš nepūš dienu – labi, divkāršojam jaudas un uzkrājam rezervi dienai. Retāk, bet citreiz nav vēja divas dienas – labi, trīskāršojam jaudas un turpinām. Bet kaut retāk, bet vējš nepūš četras dienas ... Grozies kā gribi, ir vajadzīga kāda bāzes jauda, kas nav atkarīga no vēja kaprīzēm. Šī problēma ir zināma jau sen un tā nekur nav izzudusi šodien. Visas diskusijas par AES pretstatā saules/vēja enerģijai, kas neņem vērā šo centrālo problēmu, nav diez ko palīdzošas. Cits piemērs bija kovida pandēmija. Centrālā problēma bija tā, ka ar kovidu nāksies izslimot visiem, bet bērniem, jauniešiem riski ir nebūtiski, savukārt senioriem tie ir nopietni. Bija visādi mēģinājumi apiet šo centrālo problēmu – cerības uz to, ka izdosies izvairīties no kovida izplatības utt., kas tikai nodarīja vēl lielāku kaitējumu. Vakcīnas, kas bija foršas, jo samazināja senioriem risku par 80-90%, bet tomēr neatcēla šo centrālo problēmu. Mēs nevaram izvairīties no šīs problēmas tikai tāpēc, ka mums tā nepatīk. Vakcīnu mandāti bija viens no šādiem neveiksmīgiem mēģinājumiem izvairīties no šīs centrālās problēmas. Centrālā problēma ar vakcīnu mandātiem ir tā, ka tie ir pretrunā tam, ka medicīniskas intervences ir brīvprātīga lieta un mandāti pārkāpj cilvēktiesības. Bija mēģinājumi apiet šo centrālo problēmu, pamatojot ar vakcīnu efektivitāti un kaitējuma novēršanu, bet mēs zinām, cik ļoti tas izgāzās. Pat ja vakcīna būtu superefektīva, tas neatceltu centrālo problēmu par izvēles brīvību piekrist medicīniskām procedūrām. ----------------------------- Atgriežoties pie sākumā izteiktās domas – nespeciālisti bieži neuztver centrālās problēmas nozīmīgumu. Daudzi diskusijās par vakcīnu mandātiem atmet – nu tā jau tikai ētika, kas tur liels? Uz jautājums, vai viņiem ētika vispār nav svarīga vai tas ir tikai medicīnā, parasti atbilde netiek sniegta. Šie paši cilvēki būtu ļoti dusmīgi, ja ārsts publiski, bez viņu piekrišanas atklātu viņu sensitīvos medicīnas datus. Arī tā ir tikai ētika un kas tur liels? Ētika var būt svarīgāka par tehnoloģisko progresu, jo bez ētikas tehnoloģijas var izmantot, lai darītu ļaunas lietas. Mēs nepriecājamies par Krievijas armijas tehnoloģisko pārākumu, jo viņi ar to vairo ļaunumu. Bet ja mums ir stingra ētika, tad tehnoloģijas mums palīdz sasniegt labos mērķus. Ētika ir svarīga jebkurā nozarē, un profesionālis ir tas, kurš saprot, kā tieši tā ir svarīga. |