latviešu valoda klientu apkalpošanā
Mans eksperiments ar strādāšanu aptiekā Latvijā nu ir noslēdzies. Es nestāstīšu daudz par pašu farmāciju, jo cibai tas droši vien nav interesanti. Bet ir viena lieta, kas radīja jaunas atskārsmes un pamainīja manus uzskatus. Klientu apkalpošanā man lielas grūtības sagādāja nepārtrauktā pārslēgšanās starp krievu un latviešu valodu. Reizēm bija tā, ka apkalpojot klientu, es aizmirsu, kādā valodā mēs iesākām sarunu. Dienas beigās es arī jutos ļoti noguris.

Iespējams, ka man tas bija īpaši grūti, jo autistiem ir lielākas grūtības ar izmaiņām, un pārējie cilvēki pret tām ir noturīgāki. Tomēr jādomā, ka kognitīvo slodzi tas rada ikvienam. Varbūt šis ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā apkalpojošais personāls jūtas tik noguris un neizceļas ar īpašu laipnību. Reizēm pēc darba es iegāju Harē Krišnas ēstuvē Rāmā pavakariņot, un apkalpotāja tur izskatījās tik nomocīta, ka es pat jutos vainīgs, ka biju atnācis.

Es parunāju ar citiem un man ieteica nepārslēgties uz krievu valodu, pat ja klients sasveicinās krieviski. Es sākumā to uztvēru piesardzīgi, bet rezultāti bija ļoti pozitīvi – vairums tā saukto krievvalodīgo bija ļoti priecīgi turpināt sarunu latviski un pat izrādīt savas latviešu valodas prasmes. Bija daži gadījumi, kad cilvēki palūdza tomēr runāt krieviski, un es arī piekritu. Tas man nebija principa vai nacionālisma jautājums, bet domāts tikai drošai un efektīvai apkalpošanai, kurā ir svarīgi uzturēt vienu darba valodu. Izņēmuma gadījumos, ja klients tiešām citādi nevar, iespēju robežās var nodrošināt atbalstu arī citā valodā. Arī Anglijā es atsevišķos gadījumos runāju krieviski, ja klients angliski neprata.

Būtu labi, ja šī prakse runāt ar visiem apmeklētājiem tikai latviešu valodā Latvijā būtu vēl vairāk izplatīta. Tas uzlabotu apkalpošanas kultūru, mazinātu darbinieku nogurumu un radītu lielāku drošību.