Es varu teikt, ka esmu ļoti apmierināts ar šīm vēl nenotikušajām EP vēlēšanām Latvijā.

Cik saprotu, viss ir čakars ir radies no tā, ka Latvijā vēlēšanas joprojām notiek pēc padomju sistēmas ar zīmogu pasē. Kas reāli apgrūtina ID karšu īpašniekus, kuru skaits kļūst aizvien lielāks un nu jau runā, ka ID karte būs obligāts dokuments, kas vēl jo vairāk cilvēku atturēs no pases izņemšanas bez īpašas vajadzības.

Savukārt ES par to pakratīja ar pirkstu, un pieprasīja, lai EP vēlēšanās varētu piedalīties arī ārzemnieki ar ID kartēm bez lieka čakara. Un tas nu ir iespējams tikai vai nu 1) ar vēlētāju sarakstu katrā iecirknī, vai 2) elektronisku reģistrēšanas sistēmu.

Un Latvija ir parādījusi, ka neprot darīt ne vienu, ne otru.

Vēlētāju saraksti varbūt ir, bet ar paziņošanu diez kā negāja, jo pasta sistēma darbojas sūdīgi. Un arī cilvēku tradīcija deklarēties visur kur, tikai ne tur, kur reāli dzīvo.

Savukārt elektroniskās reģistrācijas sistēmas latviešiem vienmēr ir bijušas mistiski bīstams pasākums un ļaunums un drauds demokrātijai. Kam noteikti pamatā ir kaut kāda reliģiska pārliecība vai dziļi latviskā dzīvesziņa, jo mūsu kaimiņi igauņi ir gluži pretēji – novatori e-risinājumu veidošanā un bīdīšanā starptautiskā līmenī.