Atul Gawande par pacienta autonomiju
Biju domājis vairs par šo nerakstīt, bet viena lieta tomēr prātā griežas, tāpēc jāizliek. Pacienta autonomija pastāv tikai tad, ja pastāv iespēja, ka pacients reizēm izdarīs nepareizas izvēles, lai cik sāpīgi tas arī nebūtu. Ļoti pamācošs bija aprakstītais gadījums ar to vēža slimnieku, kuram atlicis bija dzīvot tikai dažas nedēļas, un bija iespēja neko nedarīt, kļūt paralizētam, bet ar labu paliatīvu aprūpi. Vai arī veikt operāciju ar lielu risku pavadīt atlikušo dzīvi reanimācijā. Pacients izvēlējās otro, bet pēc operācijas plaušas nedarbojās kā nākas un viņu pieslēdza pie ventilatora, un tā viņš pēc kādām pāris nedēļām nomira, pieslēgts pie dažādām caurulītēm.

Atuls uzskata, ka pacients izdarīja nepareizu izvēli, jo īsti nesaprata, ko ārsti viņam var piedāvāt. Viņš, tāpat kā daudzi citi cilvēki, cerēja, ka ārsti dos izvēli starp iespēju nomirt vai dzīvot. Realitātē ārsti varēja tikai dot izvēli pavadīt atlikušo neilgo laiku vienā vai citā stāvoklī. Tā nav viegla izvēla, jo abas alternatīvas ir traģiskas.

Turpinājums tam ir jau nākamajā grāmatā Best, kuru, pateicoties Snorkes laicīgajam atgādinājumam palaimējās nopirkt audioformātā tikai par £0.83. Tur sākumā atkal ir par vakcīnām, un īpaši par polio vakcinēšanas programmu Indijā. Es varu tikai apbrīnot tās vadītāja Pankadža mieru, organizējot šo projektu tik haotiskā valstī, un viņš nekad nepacēla balsi, ja kaut kas nebija kā nākas. Vienīgā reize, kad viņš no tiesas sadusmojās, bija, kad kāds ārsts sāka kritizēt māmiņu, kas bija atteikusies no vakcīnas savam bērnam. Jo Pankadžs labi saprata, ka jebkura piespiešana, pat vienkārši uzbrauciens kādai māmiņai, var izgāzt šo projektu. Viņam bija taisnība, un pacienta autonomijas ievērošana atmaksājas, un Indija ir kļuvusi brīva no polio.

Es uzreiz iedomājos par Pakistānu, kas ir viena no retajām valstīm, kur ir polio epidēmijas. Šoreiz iemesls tam ir ASV rīcība, izmantojot polio vakcionētājus kā spiegus Bin Ladena ķeršanai. Tas vēlreiz apliecina, ka ar ārsta ētiku nedrīkst jokoties. Ir ļoti nožēlojami, ka tieši ASV ir tik nopietni ētikas pārkāpumi, it īpaši, psiholoģijā, kur pat Amerikas Psihologu Asociācijas biedri piedalījās ieslodzīto spīdzināšanas programmu izveidē.