Ir pieņemts domāt, ka cilvēki jau piedzimst kā geji un visas problēmas ir tikai tajā, ka cilvēki viņus nepieņem. Un tomēr vai tā vienmēr ir? Bija atrasts interesants salīdzinājums, ka geju konversijas terapijas strādā apmēram tikpat (ne)sekmīgi kā alkoholisma ārstēšanas terapijas. Doma ir tāda, ka terapijas vispārīgi ir diezgan neefektīvas, un konversija patiesībā strādā noteiktā apjomā, kas liek aizdomāties, ka varbūt ne visi geji 100% par tādiem ir piedzimuši. Neviens par alkoholiķiem gan nesaka, ka viņi jau ir piedzimuši tādi (lai gan ģenētisku faktoru dēļ daudziem varētu būt lielāka nosliece).

Arī medicīnā nelieto apzīmējumu gejs, bet tikai vīrieši, kuriem ir sekss ar vīriešiem (VSV). Tas ir tāpēc, ka ne jau visi VSV identificē sevi kā gejus. Daudzi VSV pat neuzskata šo seksu par kaut ko nopietnu. Šiem VSV acīmredzot nav problēmu ar sabiedrības attieksmi un viņi praidos neiet.

Varbūt arī geju praids kaut kādā ziņā ir nepareizā pieeja, kas patiesībā tikai sajāj prātu? Kas būtu līdzīgi, ja alkoholiķi tagad ietu praidā un lepotos, kādi viņi ir lieli dzērāji. Nav taču tā, ka (rietumu) sabiedrībā alko lietošana būtu kā īpaši nosodīta. Mēs vienkārši cenšamies ierobežot tā negatīvās izpausmes (nedot bērniem, atturēt no braukšanas dzērumā, nepārdot pēc 22:00 utt.).