Kāpēc integrējušies imigranti, pat ja ģenētiski ir diezgan atšķirīgi, bieži vien ir tik līdzīgi vietējiem iedzīvotājiem? Piemēram, japāņi izskatās pavisam citādi nekā baltie amerikāņi, bet 2. paaudzē tie izskatīsies vairāk kā amerikāņi nekā japāņi. Ir versija, ka tas ir tāpēc, ka cilvēki sejas grimases neapzināti pielāgo apkārtējiem cilvēkiem, lai sociāli iekļautos un saskanētu ar pārējiem. Ir daudzas smalkas lietas, par kurām mēs pat neiedomājamies, bet daudziem ir ļoti svarīgas.

Tas arī varētu izskaidrot, kāpēc imigranti bieži apsūdz vietējos iedzīvotājus rasismā. Ne jau visi ir sociāli prasmīgi, lai spētu "integrēties" šajās niansēs, un ļoti daudziem imigrantiem ir grūti saprast vietējos un attiecīgi šiem vietējiem arī grūti līdz galam uztvert imigrantus. Sociāliem cilvēkiem tas bieži rada frustrāciju, neapmierinātību un pat depresiju, jo ir grūti iedzīvoties sabiedrībā, atrast draugus starp vietējiem iedzīvotājiem utt. Arī valodu prasmēs ļoti reti cilvēkiem izdodas sasniegt native speaker līmeni, kas mūžīgi notur viņus outsideru līmenī.

Šajā sakarā es ļoti piesardzīgi interpretēšu apsūdzības, ka vietējie ienīst imigrantus (gedymin) vai to, ka puse valsts pēc breksita ir sajukusi prātā, tāpēc no UK ir jāpārceļas uz labākiem laukiem (217). Lai gan reāli nav nekādu liecību, ka UK būtu izplatīts rasisms, un patiesībā priekš imigrantiem UK ir viena no vislabākajām valstīm pasaulē.

Imigrantu pieredze bieži ir traumatiska, un tas noteikti būtu jāņem vērā masu imigrācijas atbalstītājiem. Vēl jo vairāk, ES plāns par piespiedu izmitināšanu valstīs, kurās paši imigranti nemaz nevēlas nokļūt, rada vēl lielāku garīgās veselības risku šiem imigrantiem.

Bet vēl viens cits aspekts. SSC bija interesanta diskusija par UBI (universal basic income) pretstatā UJG (universal job guarantee, līdzīgi kā kādreizējā simtlatnieku programma). Darba garantijas nevis pabalsti vispārīgi ir diezgan grūti realizējama lieta, jo tendējas uz bezkonkurences darbu, gandrīz kā padomju laikos. Un tomēr UBI arī nav nekāda medusmaize, lielākais tā vienīgi varētu samazināt administratīvos izdevumus. Kā piemērs tika minēts auto dedzināšana Parīzes geto par spīti visiem pabalstiem, ko šie cilvēki saņem. Cilvēkiem statuss ir ļoti svarīgs. Pat par minimālo algu strādājošais statusā ir augstāks par to, kam vispār nav darba un dzīvo no pabalstiem. (Frīlanseri droši vien ar to bieži saskārušies no apkārtējiem, kuri uz to skatās – tu tur tikai niekojies ar tulkošanu, tas jau nav īsts darbs, tikai haltūras...). Bet nevienam negribas būt statusa hierahijas apakšā, tāpēc uz pabalstiem sēdošie mēģina pacelt savu reitingu visos iespējamos, pat slimos veidos. Ja tu aizdedzini mašīnas, tad jau tu esi krutais džeks, un tavs statuss grupā ir pieaudzis.

Ja imigrantam citā valstī ir labs darbs un ienākumi, tad viņam arī ir samērā augsts statuss, un sociālās grūtības nav noteicošās. Taču ja imigrants ir bez darba, tad viņš statusā būs vēl zemāks par vietējiem bezdarbniekiem, un tā ir auglīga situāciju, kurā izpausties vardarbībai, ielu cīņām un visām pārējām paša zemākā statusa cilvēku problēmām.

Šajā sakarā var vēlreiz aizdomāties cik vispār ētiski ir uzņemt bēgļus, zinot, ka daudzi no viņiem tiks padarīti par šādiem zemākās klases indivīdiem, radot tikai problēmas viņiem pašiem un sabiedrībai?