Autisms sievietēm tiek noteikts retāk nekā vīriešiem, lai gan tam īsti nav bioloģiska pamatojuma. Speciālisti tagad uzskata, ka izplatība autisma spektrā starp dzimumiem visdrīzāk ir vienāda, tikai sievietēm tas tiek retāk diagnosticēts, jo mūsdienu kultūrā sieviešu autisma simptomiem tiek pievērsta mazāka uzmanība. Kas ir ļoti interesanti, jo parasti tiek uzskatīts, ka tieši no sievietēm tiek sagaidītas lielākas socializēšanās prasmes. Sievietēm ar grūtībām socializēties vajadzētu daudz vairāk izcelties uz neirotipisko fona, turklāt sievietes biežāk apmeklē ārstus un psihoterapeitus, kuriem tad vajadzētu biežāk noteikt šo problēmu.

Acīmredzot, psihologu izpratne par to, kā vispār notiek socializēšanās sabiedrībā, ir ļoti ļoti nepilnīga. Sievietēm ir daudz vieglāk paslēpt savas sliktās prasmes, jo kautrība vai pat atklāta izvairīšanās no socializēšanos sievietēm tiek uzskatīta par ļoti normālu lietu, kamēr no vīriešiem tiek sagaidīta lielāka iniciatīva, uzdrošināšanās iziet uz konfliktiem, attiecīgi arī lielāka prasme dīlot ar šiem konfliktiem un vispār, ar sociālajām situācijām. Varbūt arī tas, ka tiek uzskatīts, ka sievietēm ir lielāks neirotisms, kas attiecīgi var labāk maskēt socializēšanās problēmu patieso cēloni.

Domāju, ka šis liecina, ka caurmērā vīriešiem sociālās prasmes visdrīzāk ir tādā pašā līmenī kā sievietēm, tikai tās darbojas nedaudz citādā aspektā.