Travellers joprojām ir foršs seriāls, laikam tāpēc, ka piedāvā reālas, lai arī politiski nepareizas pieejas dzīves problēmām.

Mana favorītākā loma ir Karli, kura ieceļoja sievietes ķermenī, kuru pēc zināmās vēstures nosita viņas boifrends Džefs. Viņš bija policists, kurš pēc darba mīlēja iedzert un alkohols padarīja viņu kašķīgu un agresīvu. Karli versija 2 izvairījās no nosišanas, vienkārši pasakot, ka viņam labāk ir doties prom. Un viņš arī uzreiz aizgāja. Nebija vajadzīgas nekādas kaujas mākslas vai zvanīšanas palīgiem, itin nekā. Šeit labi parādīts, ka ģimenes vardarbība pret sievietēm bieži ir līdzatkarība (ko protams ir grūti pārvarēt tāpat kā jebkuru citu atkarību). Bet skaidrs, ka darbs ar šīm līdzatkarībām ir daudz vērtīgāks nekā visas Stambulas konvencijas.

Grūtības ar to gan nebeidzās, jo Karli palika ar mazu bērnu, kuru Džefs gribēja satikt biežāk nekā Karli to atļāva. Karli arī pieprasīja, lai tēvs maksā alimentus. Taču viņš kā policists ar savu ietekmi radīja visādas problēmas Karli un beigās bāriņtiesa viņai bērnu atņēma, atdodot to tēvam. Taču arī viņam īsti ar to negāja (galu galā viņš bija plencis), un beigās bāriņtiesa nolēma bērnu atdot adopcijai. Tā nu abi bērna vecāki nolēma sadarboties, lai pierādītu bāriņtiesai, ka viņi spēj laboties un rūpēties par bērnu kopā. Džefs arī apsolīja Karli vairs nenākt mājās iedzēris. Ģimenes konsultante skaidri redzēja viņu tēlošanu, bet piekrita atdot bērnu, jo ja viņi ir gatavi tēlot sadarbību bērnu dēļ, tad tas ir pietiekami, jo vairums tā saucamo veikmīgo ģimeņu ir tieši tādas pašas.

Un protams, pirmā lieta, ko Džefs pēc tā izdara, ir atkorķē alkohola pudeli ar vārdiem “Šis ir jānosvin” – parādot, cik viegli ir atkal iekrist atkarībā.

Tagad Džefs un Karli dzīvo kopā un, protams, lietas vienmēr neiet pārāk labi. Bet Karli ir bosīga un prasa no viņa kārtību, un varētu sagaidīt, ka Džefs tagad kašķēsies pretī – bet nē, viņš ir policists, radis pie stingra reglamenta, un viņš pieņem to. Un šķiet, ka starp viņiem beigās nodibinās patiesas attiecības.