Dienas atziņas no SSC dzirdētā
Feministes cīnījās par sieviešu tiesībām strādāt algotu darbu, domājot, ka tas ir kaut kas foršs. It kā pirms tam sievietes nebūtu smagi strādājušas. Patiesībā iespēja palikt mājās un audzināt bērnus norāda uz diezgan lielu pārticību, ko ne visas ģimenes varēja atļauties. Bet lai nu kā, šīs tiesības viņas arī saņēma, un tad šī sievietes saprata, ka algots darbs ir tīrās mocības nevis privilēģija. Šī neapmierinātība tāpēc arī izpaužas dažādos veidos.

Viena paziņa, kura strādāja par tulkotāju lielā uzņēmumā, tika atlaista, jo viņa bija mēģinājusi noviltot ārsta zīmi, lai vasarā tiktu atvaļinājumā. Jau 3 gadus viņa nestrādā un ir laimīga, ka vairs nav jāvergo ikdienā 8 stundas. Pārtiek no alimentiem par bērnu, un pa reizei padara kādus frīlansera darbus (patulko vai individuāli māca angļu valodu bērniem). Vienīgais mīnuss ir tas, ka viņa dzīvo pie mātes, un nevar atrast sev vīru, kas gatavs ņemt pie sevis. Bet ko lai dara, ka ekonomika ir tāda, ka reti, kurš vīrietis var atļauties paņemt pie sevis nestrādājošu sievieti ar bērnu.

Ja paskatās citā aspektā, tad tie retie vīrieši, kas smagi strādā, lai uzturētu ģimeni tā, lai sievietei nebūtu jāstrādā, ir īsti varoņi. Īstām feministēm būtu viņi jāatbalsta un jāveicina šāda kultūra visu sieviešu un bērnu labā.