Reizēm ir tā, ka visādi citādi pilnīgi nopietni cilvēki atklāti saka, ka mākslīgais intelekts drīz visu pārņems un iespējams iznīcinās cilvēci, tas man atgādina kovida laika baiļu psiholoģiju.

Ja viņi to domātu nopietni, tad tas nozīmē, ka viņi ir absolūti fatālisti – drīz būs pasaules gals, kā to sludina dažādi pastardienu kulti.

Protams, nekas viņu uzvedībā, domāšanā, ikdienas rīcībā neliecina, ka viņi patiešām tā domā. Viņi nav nekādi pastardienas sektas sekotāji, kuri bieži reāli pārdod visu savu īpašumu, lai aizbrauktu uz kādu nomaļu pasaules vietu vai pat izdara pašnāvības, lai nebūtu jāpieredz pasaules gala šausmas.

Bet diskusijās ar šiem cilvēkiem viņi runā ar 100% pārliecību, ka tā būs. Es cenšos notestēt ar visādiem jautājumiem, varbūtības līmeņiem, ticamības intervāliem utt., un viņi šķietami nepadodas – ticība ir par 100% un pretargumenti nav vērā ņemami.

Ir skaidrs, ka cilvēki ļoti labi sevī satur dažādus pretrunīgus uzskatus, bet spēju darīt to tik lielā mērā mans autistiskais prāts joprojām nav atkodis.

Būtībā tas nozīmē, ka nevajag daudz klausīties cilvēku vārdos, bet jāskatās uz viņu darbiem. Vārdiem nav lielas nozīmes. Labāk pastāsti, ko tu šodien izdarīji?