kāpēc visas vakcīnas nav vienādi efektīvas?
Kāpēc ir vakcīnas, kas darbojas efektīvi, un tādas, kuras darbojas sliktāk? Kur tieši ir āķis vai grūtības izveidot ideālu vakcīnu pret visām slimībām?

Lai to izprastu, ir vispirms labi jāsaprot, kā darbojas adaptīvā imunitāte.

Vienkāršoti, bet neizlaižot pašu svarīgāko: Šo imunitāti nodrošina dažāda veida baltās asins šūnas (leikocīti). Cilvēka ķermenis, pēc nejaušības principa kombinējot dažādus gēnus, ģenerē leikocītus ar unikāliem visu iespējamo konfigurāciju receptoriem. Šie receptori spēj piesaistīties noteiktiem infekciju izraisītāju proteīniem, atzīmējot tos iznīcināšanai, līdzīgi kā tikai viena atslēga var atslēgt noteiktu slēdzeni – tā, kuras robojums atbilst slēdzenes robojumam.

Cilvēka ķermenī cirkulē triljoniem leikocītu, bet tikai daži no tiem atbildīs, piemēram, kovida vīrusa pīķa proteīnam. Var paiet vairākas stundas, kamēr leikocīts ar atbilstošo receptoru nonāk saskarsmē ar kovida vīrusa pīķa proteīnu. Veiksmīgas piesaistes gadījumā notiek ar šādu receptoru apveltīto leikocītu šūnu pavairošana, kas arī var aizņemt vairākas stundas vai dienas. Imunitāte būtībā ir pret slimību aktivizēto leikocītu daudzums ķermenī.

Vakcinācija ir infekcijas izraisītājam līdzīgu proteīnu daļiņu ievade ķermenī, lai iegūtu imunitāti (daudz leikocītu), kas vērsta pret īsto infekcijas izraisītāju. Atceramies, ka sākotnējais pret šo infekciju atbilstošais leikocīts radās nejaušas kombinācijas rezultātā. Tā kā pastāv iespējamība, ka radīsies leikocīti, kas piesaistīsies nevis kādam infekcijas izraisītājam, bet paša ķermeņa proteīniem, visi jaunradītie leikocīti pirms nonākšanas cirkulācijā tiek pārbaudīti. Ja tie piesaistās ķermeņa proteīniem, tie tiek iznīcināti. Ja šī pārbaude noiet greizi, leikocīti var uzbrukt paša ķermeņa šūnām un tās iznīcināt. Šādu stāvokli sauc par autoimūno slimību.

Tādējādi, lai samazinātu autoimūnās slimības riskus, imūnsistēmas aktivizācija reizēm tiek piebremzēta. Šie procesi nav līdz galam izprasti, bet imunitāte pret saaukstēšanās vīrusiem parasti nav pārāk spēcīga un ilgstoša. Iespējams, ka tas ir tāpēc, ka saaukstēšanās reti ir smaga slimība. Pārāk spēcīga imunitāte pret nebūtiskām slimībām varētu biežāk izraisīt autoimūnās slimības, kas parasti ir daudz smagākas par iesnām vai kovidu.