extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2023-01-06 16:24:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Stāsts par kovida pandēmiju
2020. gada februārī Ķīnā tika pamanīta jauna elpceļu vīrusu saslimšana. Pētnieki vīrusam ātri piešķīra nosaukumu SARS-CoV-19, savukārt pašai slimībai COVID-19 jeb vienkārši kovids. Drīz tika konstatēts, ka slimības risks pieaug eksponenciāli līdz ar vecumu, un senioriem virs 80 gadiem nāves risks no saslimšanas bija tuvu 8%, savukārt bērniem risks bija pat mazāks nekā no gripas. Tika prognozēts, ka kovidu neizdosies apturēt, un agrāk vai vēlāk izslimos visi iedzīvotāji. Tomēr lielā mirstība gados veco cilvēku vidū nobiedēja daļu sabiedrības, un valstu valdības panikā ieviesa stingras mājsēdes, ceļojumu aizliegumus, skolu un uzņēmumu slēgšanu un citus ierobežojumus, lai novērstu kovida izplatību. Katrā valstī šie ierobežojumi atšķīrās, citās bija stingrāki, citās mazāk stingri, bet tie nebija īpaši efektīvi un neapturēja pandēmijas izplatību, izņemot dažas atsevišķas salas. Šo ierobežojumu dēļ smagi cieta cilvēku garīgā un fiziskā veselība, valstu ekonomika, tika traucētas piegādes ķēdes, kā arī pasliktinājās skolēnu sekmes, iespējami samazinot viņu sagaidāmo dzīves ilgumu.

Panika neatlaidās, tāpēc valdības turpināja dažādus ierobežojumus, ieskaitot obligātu pienākumu valkāt maskas un veikt testēšanu un saslimušo cilvēku izolāciju. Vienlaikus tika turpināts darbs vakcīnu izstrādē, un sākotnējie dati par tām bija pozitīvi. 2020. gada oktobrī tika reģistrēta pirmā vakcīna. Vakcīnu ražošanai un izplatīšanai bija vajadzīgi vēl vairāki mēneši, un jau līdz 2021. gada maijam lielākā daļa senioru un riska grupas bija vakcinēti. Tad visi varēja atviegloti uzelpot un būt brīvi no pandēmijas sloga, pat ja arī kādi iepriekšēji pasākumi infekcijas ierobežošanā bija izrādījušies nevajadzīgi vai neefektīvi.

Diemžēl, tā nenotika, jo cilvēku trauksme un valdību vēlēšanās kontrolēt cilvēkus bija ļoti spēcīga. Joprojām bija cilvēki, kas saslima un nonāca slimnīcā. Tas bija gan tādēļ, ka daļa gados veco cilvēku nevēlējās vakcinēties, gan arī tādēļ, ka vakcīna nesniedza pietiekamu aizsardzību pret infekciju un tās izplatību. Kopumā vakcīnas tomēr samazināja mirstību un smagu saslimšanu aptuveni 10 reizes, līdz ar to kovida infekcija bija pielīdzināma gripas infekcijas smagumam pat senioru vidū, tāpēc loģiski būtu bijis atcelt visus ierobežojumus un turpināt aktivitātes ar nelielu piesardzību kā ikgadējas gripas epidēmijas laikā.

Sabiedrība šādu pieeju neatbalstīja. Vispirms vakcīnas zemajā efektivitātē tika vainoti cilvēki, kas negribēja vakcinēties. Ilgāku laiku tika noliegts, ka vakcīna neaizsargā pret inficēšanos un saslimšanu. Kamēr ar kovidu pamazām izslimoja visa sabiedrība – gan vakcinētie, gan nevakcinētie –, daudzas valdības pieprasīja obligātu vakcināciju, ieviesa vakcīnu mandātus, atlaida no darba nevakcinētos, kā arī noteica masku lietošanu sabiedriskās vietās. Visi šie pasākumi izrādījās neefektīvi. Valdības (vismaz ASV) izmisīgi izrādīja spiedienu uz sociālajiem tīkliem, lai tie cenzētu žurnālistus un speciālistus, kas norādīja, ka vakcīna neaizsargā no kovida infekcijas un izplatības. Īpaši jāpiezīmē skandāls ar tenisistu Džokoviču, kurš tika izraidīts no Austrālijas, jo nebija saņēmis kovida vakcīnu, lai gan bija iepriekš izslimojis ar kovidu.

Pamazām ar kovidu izslimoja gandrīz visi iedzīvotāji, kas padarīja kovidu par tikpat endēmisku kā gripa vai citas saaukstēšanās slimības. Tomēr trauksme sabiedrībā turpinājās, un joprojām liela daļa sabiedrības vēlējās ierobežojumus, piemēram, obligātu masku lietošanu, lai samazinātu kovida izplatību, lai gan jaunākie pētījumi nebija pierādījuši, ka maskas būtu efektīvas kovida izplatības ierobežošanā. Tam gan nebija nekāda racionāla pamata, jo tāpat kā iesnas kovids nav īpaši bīstams cilvēkiem, kas jau iepriekš ir izslimojuši.

Atpakaļskatā pareizā rīcība šajā kovida pandēmijā būtu bijusi šāda: Sākumā vajadzēja piesargāties senioriem un cilvēkiem ar imūnās sistēmas traucējumiem. Viņiem vajadzēja izolēties no kontaktiem ar citiem cilvēkiem, bet tiem, kam nebija šādu iespēju, vajadzēja saņemt no valsts palīdzību ar savrupu mītni, piemēram, izmantot pandēmijas laikā tukšās viesnīcas. Pārējiem vajadzēja būt nedaudz brīvprātīgi piesardzīgiem kontaktos, bet nekādi citi ierobežojumi nebija vajadzīgi – ne mājsēdes, ne ceļojumu ierobežojumi, ne arī skolu, uzņēmumu vai ēdnīcu slēgšanas, apzinoties, ka risks pieaug līdz ar vecumu.

Šādai senioru izolācijai vajadzēja turpināties līdz brīdim, kad bija saņemta vakcinācija pret kovidu. Pēc tam atceļami bija pilnīgi visi pandēmijas ierobežojumi. Ņemot vērā, ka vakcīnas efektivitāte samazinās pakāpeniski, tūlītēja saskarsme ar kovida vīrusu ļautu arī pakāpeniski izslimot visiem bez straujiem pīķiem, pasargājot medicīnas sistēmu no pārslodzes.

Protams, atpakaļskats ir viegli redzams, kad viss ir beidzies. Tomēr šo modeli bija ieteikuši noteikti sabiedrības veselības speciālisti jau pašā pandēmijas sākumā. Pandēmijai attīstoties un iegūstot papildu datus, kļuva aizvien skaidrāks, ka šis rīcības modelis ir vispiemērotākais, un bija iespējams jebkurā brīdī pāriet uz to. Valdības to neizvēlējās tāpēc, ka nebija skaidras informācijas par reālo stāvokli daudzu sliktu naratīvu dēļ. Šo slikto naratīvu veidoja sabiedrībā izplatītā trauksme. Piemēram, tviterī bija daudzi viltus eksperti, kas izplatīja izdomātus baiļu stāstus par kovidu.

Tikai tad, kad situācija bija pilnīgi skaidra un vairs nebija noliedzama pat visaplamākajiem valdības ekspertiem, valstis atteicās turpināt kovida ierobežošanas politiku. Kā viena no pēdējām šādām valstīm bija Ķīna 2022. gada decembrī.

Tas apmēram viss. Centos rakstīt pēc iespējas bez aizspriedumiem. Varbūt jums ir, ko papildināt vai palabot?


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]begemots
2023-01-08 15:49 (saite)
> Šajā gadījumā ir viegli attaisnoties, ka mēs jau nezinājām, ka tā varētu būt (patiesībā jau zinājām, tikai politiķi bažu dēļ neklausījās).

Es varbūt nesekoju pietiekami līdzi, bet man izskatās, ka tās starptautiskās organizācijas, kas sniedza covid rekomendācijas, WHO un kas tur vēl, no viņām jau īpaši neatkāpās līdz pat iepriekšējo epidēmijas viļņu norimšanai?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2023-01-08 16:21 (saite)
Es skaidri atceros, ka PVO sākotnēji bija pret ceļošanas ierobežojumiem un obligātām maskām. Vēlāk viņu rekomendācijas mainījās, bet šķiet, ka tas bija Ķīnas politiskā ietekme (ko neviens nevar noliegt, ka tāda patiešām bija).

Savukārt Tegnela idejas bija apmēram tādas, ko man mācīja sabiedrības veselības kursā. Arī UK sākotnēji bija redzama svārstīšanās. Beigās uzvarēja stingrās rokas piekritēji, kas ātri pēc tam sāka diezgan veiksmīgi cenzēt opozicionārus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]begemots
2023-01-08 21:54 (saite)
Nu jā, bet faktiski jau politiķi nav tie cilvēki, kuri varbūt spēj izvērtēt, kam uzticēties vairāk. Domāju, piemēram, Latvijā, centās sekot WHO līnijai, īpaši neizvērtējot alternatīvus viedokļus, jo - tai skaitā - kurš uzņemsies par to atbildību.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2023-01-08 21:59 (saite)
Mazām valstīm ir jēga sekot PVO, bet UK nosaka paši savu politiku un attiecības ar PVO ir tīri koleģiālas.

ES valstīm vajag savu centrālu institūciju. Piemēram, ECDC pateica, ka tagad nevajag testēt no Ķīnas atlidojušos. Bet Itālija un Spānija to neņēma vērā.

Tāpēc politika nebija vienkārši – mēs sekojam PVO rekomendācijām. Atceros, ka Pavļuts attaisnojās, ka vakcīnu mandāti ir Eiropas prasība. Nekādas šādas prasības nav bijušas, vienkārši politiķi kā vienmēr spēlēja politiķus – kā tikt pārvēlētiem ar maksimālu vēlētāju atbalstu. Nu lūk, A/Par smagi izgāzās, liekot likmes uz to, ka viņu vēlētājiem vairāk patiks, ka viņi atbalsta vakcīnu mandātus.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?