kodeīns
Vēl šodien lasīju par to, ka kodeīns ir ļoti sliktas zāles, un būtu vēlams tās vispār nelietot. Piemēram, šobrīd UK tās nav atļauts lietot bērniem līdz < 12 gadu vecumam, un līdz < 18 gadu vecumam to lietošana ir ļoti ierobežota.

Kāpēc tā? Iemesls ir šo zāļu atšķirīgajā iedarbībā uz dažādiem cilvēkiem. Kodeīns pats par sevi ir neaktīvs, bet aknās tas daļēji tiek pārvērsts par morfīnu, kam, kā zināms, ir sāpju remdējoša iedarbība. Tā kā aknu enzīms, kas veic šo pārveidošanu, darbojas lēnām, kodeīns tiek uzskatīts par drošāku – mazāks risks no pārdozēšanas, tas nerada narkotisku iedarbību utt.

Taču izrādās, ka šis aknu enzīms dažādiem cilvēkiem darbojas atšķirīgi: vieniem tas ir ļoti neaktīvs, un viņiem no kodeīna praktiski nav nekāda ieguvuma. Citiem tas darbojas ātrāk, un dažiem tas ir īpaši ātrs. Šiem cilvēkiem pēc kodeīna lietošanas ķermenī ātri rodas daudz morfīna. Viņiem kodeīns ļoti palīdz, bet arī rada intoksikācijas un atkarības veidošanās risku.

Tā kā bez dziļām analīzēm ir grūti iepriekš paredzēt, kāda būs katra cilvēka reakcija uz kodeīnu, tā lietošana zināmā mērā ir loterija. Pēc mūsdienu medicīnas drošuma standartiem tas nav īsti pieņemami. Ja cilvēkam ir vajadzīgi stiprāki sāpju remdējoši līdzekļi, tad labāk uzreiz dot morfīnu, jo tā devu, kas nonāk ķermenī, var vieglāk kontrolēt nekā kodeīnam.

Šis ir labs piemērs, kur medicīniskie ieteikumi šobrīd mainās. Dažiem cilvēkiem tas var būt mulsinoši, jo kā lai uzticas vadlīnijām, tās ar laiku tiek mainītas? Vismaz attiecībā uz kodeīnu (ja kādam tas ir parakstīts) ir pareizi katram pašam izvērtēt, vai tā iedarbība ir adekvāta un labvēlīga, un nevajag kautrēties pateikt ārstam, ja tev šķiet, ka kodeīnam nav efekta (lēnais metabolizētājs) vai arī tas dod pa galvu kā narkotikas (īpaši ātrais metabolizētājs). Man šķiet, ka es esmu lēnais metabolizētājs, jo nekad neesmu sajutis, ka kodeīnam būtu kāda nozīmīga iedarbība, kas būtu labāka par paracetamolu.

Ar šo mēs atgriežamies pie tā, ka jebkuru zāļu vai medicīnisko procedūru lietošanā ir svarīgs arī paša cilvēka viedoklis. Dažreiz tas var nebūt pamatots, bet kā mēs varam zināt, ka cilvēka bažas nav balstītas kādā reālā pieredzē. Tāpēc es arī aizstāvu cilvēka brīvas tiesības piekrist vai nepiekrist jebkurai medicīniskai procedūrai, arī vakcīnām.

Man tviterī kāds teica, ka nesaprot šos iebildumus pret vakcīnu mandātiem, jo kad viņai vajag vakcīnas, tad viņa pacenšas un izdara visu, lai tās saņemtu. Man šķiet, ka tas pilnībā izlaiž šo domas procesu, kurā cilvēks izdara šo izvēli, vai viņam to vajag vai nevajag. Piemēram, šobrīd kovida balstvakcīnas veseliem cilvēkiem, kas ir jaunāki par 50 gadiem, nav rekomendētas Dānijā un arī UK. Citā valstī tās varētu būt rekomendētas, tāpēc kādam, kas rūpīgi seko šai informācijai, dabiski rastos jautājums – kāpēc tāda atšķirība rekomendācijās? Nevar taču būt, ka tas ir ģenētisku atšķirību dēļ (medicīniskā ziņā UK ģenētiski nemaz tik ļoti neatšķiras no Latvijas un šādi pētījumi par kovida vakcīnām arī nav veikti), un arī vīrusa varianti abās valstīs ir apmēram vienādi. Ir pilnīgi pamatoti aizdomāties, ka varbūt kādas valsts rekomendācijas nav tik rūpīgi izsvērtas. Varbūt tas ir līdzīgi kā ar kodeīnu – vienā valstī ir ātrāk pamanītas problēmas, kamēr Latvijā jaunāko atziņu apgūšana notiek daudz lēnāk?

Tieši tāpat tas bija ar kovida vakcīnu mandātiem. Cilvēki, kas iedziļinājās, redzēja, cik šie mandāti ir neatbilstoši. Šī pieeja – ja valdība tev liek saņemt vakcīnu, tāpēc tev nedomājot ir jāiet to saņemt – nav atbilstoša informētās piekrišanas principiem.