extranjero (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} extranjero) rakstīja,@ 2022-09-26 09:02:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
Šīs grāmatas autors šodien tviterī ievietoja saiti uz neseno pārskata publikāciju par kovida mRNS vakcīnu izvērtējumu.
Šis ir par to, ka medicīnā ir kādreiz ieteiktas daudzas lietas, kas pēc tam ir izrādījušās neefektīvas vai kaitīgas, un tāpēc atceltas. Tas pats attiecināms arī uz vakcīnām, jo vakcīnas un slimības, kuras ar tām paredzēts novērst, ir dažādas, un bez konkrētiem pierādījumiem nevar neko apgalvot.
Nu, lūk, vakar viens cibiņš izteicās, ka tikai vakcīnu un būsteru dēļ viņa vēl ir dzīva. Man uzreiz iedegas lampiņa ar jautājumu, kā tu to zini? Es negribu runāt konkrēti par šo personu, jo var jau būt, ka tā bija īpaša riska grupa, kura bija uz nāves sliekšņa un vakcīna viņu izglāba. Bet vispārīgi kā mēs varam zināt, ka vakcīnas ir samazinājušas mirstību?
To var noskaidrot tikai ar zinātniskiem pierādījumiem, no kuriem vislabākie ir klīniskie pētījumi. Vislabākie pētījumi ir tie, kuros pielieto randomizāciju (terapijas vai placebo lietošanu pēc nejaušības principa). Pfizer veica pētījumus pirms vakcīnas apstiprināšanas, bet diemžēl viņu pētījumi neapstiprināja, ka vakcīna samazinātu visu cēloņu mirstību: Contrary to popular belief, what the trial did not show was any statistically significant reduction in serious illness or COVID-19 mortality from the vaccine over the 6-month period of the trial,... (Pretēji sabiedrībā izplatītiem uzskatiem pētījums neuzrādīja nekādu statistiski nozīmīgu COVID-19 izraisītas smagas slimības vai mirstības samazinājumu vakcīnas saņēmējiem pētījumā 6 mēnešu periodā...)
Jāatzīst, ka pētījumā bija tikai dažas nāves un lai gan pētījumā piedalījās tūkstošiem cilvēku, tas nebija pietiekami, lai gūtu plašāku ieskatu. Mēs varam ekstrapolēt vai mēģināt iegūt plašākus datus no novērojumiem, kas nebūt tik precīzi, bet tomēr varētu dot zināmu ieskatu vakcīnu efektivitātē. No Pfizer pētījuma aprēķinātā absolūtā vakcīnas efektivitāte nāves novēršanā ir 1 gadījums uz 357 000 vakcinācijām.
Šie ir ārkārtīgi zemi efektivitātes rādītāji. Salīdzinoši tas nozīmē, ka Latvijā vakcinācija varētu būt izglābusi no nāves kādus 6 cilvēkus. Vai tā varētu būt realitāte? Mēs nevaram ar pārliecību apgalvot neko citu, kam nav stingru pierādījumu. Varbūt rezultāti bija labāki, bet kādi pētījumi to apliecina?
Starp citu Dānija ir nesen nolēmusi nerekomendēt balstvakcināciju cilvēkiem, kas jaunāki par 50 gadiem. Arī FDA nesen ieteica jauniešiem nesaņemt balstvakcinācijas. Tas pamatā ir saistīts ar miokardīta un perikardīta risku, kas ir lielāks jaunākiem cilvēkiem.
Šie dati ir ļoti satraucoši, tāpēc es izturos pret tiem ļoti piesardzīgi. Piemēram, Pfizer pētījumā neiekļāva gados vecākus cilvēkus, kuriem vakcīnai vajadzētu būt visefektīvākai. Bet ja tā ir vismaz attiecībā uz nesenioriem, tad es varu iedomāties, ka daudzas valdības tos noliegs, jo tas pilnībā diskreditē viņu ieviestos vakcīnu mandātus un citus ierobežojošos pasākumus.
Šis ir par to, ka medicīnā ir kādreiz ieteiktas daudzas lietas, kas pēc tam ir izrādījušās neefektīvas vai kaitīgas, un tāpēc atceltas. Tas pats attiecināms arī uz vakcīnām, jo vakcīnas un slimības, kuras ar tām paredzēts novērst, ir dažādas, un bez konkrētiem pierādījumiem nevar neko apgalvot.
Nu, lūk, vakar viens cibiņš izteicās, ka tikai vakcīnu un būsteru dēļ viņa vēl ir dzīva. Man uzreiz iedegas lampiņa ar jautājumu, kā tu to zini? Es negribu runāt konkrēti par šo personu, jo var jau būt, ka tā bija īpaša riska grupa, kura bija uz nāves sliekšņa un vakcīna viņu izglāba. Bet vispārīgi kā mēs varam zināt, ka vakcīnas ir samazinājušas mirstību?
To var noskaidrot tikai ar zinātniskiem pierādījumiem, no kuriem vislabākie ir klīniskie pētījumi. Vislabākie pētījumi ir tie, kuros pielieto randomizāciju (terapijas vai placebo lietošanu pēc nejaušības principa). Pfizer veica pētījumus pirms vakcīnas apstiprināšanas, bet diemžēl viņu pētījumi neapstiprināja, ka vakcīna samazinātu visu cēloņu mirstību: Contrary to popular belief, what the trial did not show was any statistically significant reduction in serious illness or COVID-19 mortality from the vaccine over the 6-month period of the trial,... (Pretēji sabiedrībā izplatītiem uzskatiem pētījums neuzrādīja nekādu statistiski nozīmīgu COVID-19 izraisītas smagas slimības vai mirstības samazinājumu vakcīnas saņēmējiem pētījumā 6 mēnešu periodā...)
Jāatzīst, ka pētījumā bija tikai dažas nāves un lai gan pētījumā piedalījās tūkstošiem cilvēku, tas nebija pietiekami, lai gūtu plašāku ieskatu. Mēs varam ekstrapolēt vai mēģināt iegūt plašākus datus no novērojumiem, kas nebūt tik precīzi, bet tomēr varētu dot zināmu ieskatu vakcīnu efektivitātē. No Pfizer pētījuma aprēķinātā absolūtā vakcīnas efektivitāte nāves novēršanā ir 1 gadījums uz 357 000 vakcinācijām.
Šie ir ārkārtīgi zemi efektivitātes rādītāji. Salīdzinoši tas nozīmē, ka Latvijā vakcinācija varētu būt izglābusi no nāves kādus 6 cilvēkus. Vai tā varētu būt realitāte? Mēs nevaram ar pārliecību apgalvot neko citu, kam nav stingru pierādījumu. Varbūt rezultāti bija labāki, bet kādi pētījumi to apliecina?
Starp citu Dānija ir nesen nolēmusi nerekomendēt balstvakcināciju cilvēkiem, kas jaunāki par 50 gadiem. Arī FDA nesen ieteica jauniešiem nesaņemt balstvakcinācijas. Tas pamatā ir saistīts ar miokardīta un perikardīta risku, kas ir lielāks jaunākiem cilvēkiem.
Šie dati ir ļoti satraucoši, tāpēc es izturos pret tiem ļoti piesardzīgi. Piemēram, Pfizer pētījumā neiekļāva gados vecākus cilvēkus, kuriem vakcīnai vajadzētu būt visefektīvākai. Bet ja tā ir vismaz attiecībā uz nesenioriem, tad es varu iedomāties, ka daudzas valdības tos noliegs, jo tas pilnībā diskreditē viņu ieviestos vakcīnu mandātus un citus ierobežojošos pasākumus.
