extranjero (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} extranjero) rakstīja,@ 2021-10-30 10:50:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
globālā sasilšana neļaus cibiņam nosalt
Globālā sasilšana samazinās nosalušo skaitu.
Man patīk Skota Aleksandra raksti, jo atšķirībā no daudziem pašpārliecinātiem influenceriem viņš atklāti pasaka, ka nepavisam nav pārliecināts par šo pētījumu ticamību un daudzas lietas ir pētāmas daudz dziļāk.
Šie dati, ka 10% nāvju ir saistītas ar aukstumu, mums šķiet pilnīgi neticami, bet tas ir tāpēc, ka mēs dzīvojam vidē, kur tās ir ārkārtīgi maz. Paradoksāli, visvairāk no aukstuma cieš karstajās vietās, kā Āfrikā. Kad paskaidro iemeslus, tas kļūst daudz ticamāk. Mēs esam ļoti labi sagatavojušies pret aukstumu – mēs valkājam labas drēbes un mājām ir laba siltumizolācija un apkure. Nosalst vienīgi tie cibiņi, kas ir bijuši pilnīgi bomži vai bijuši alkohola reibumā un aizmiguši kupenā. Siltajās zemēs visa šī var nebūt. Es atceros savu pirmo ceļojumu uz Indiju. Toreiz Deli apkārtnē martā temperatūra bija nokritusies līdz 6 °C. Uz trotuāriem tika kurināti govs plāceņu ugunskuri, ap kuriem saspiedušies sēdēja puspliki cilvēki, uzvilkuši mugurā visas drēbes, kādas viņiem bija.
Liels karstums arī var būt nāvējošs, lai gan šo nāvju ir mazāk nekā no aukstuma. Atkal es paredzu, ka visvairāk cietēju būs Āfrikā nevis rietumos. Temperatūras pieaugumam ir mazāka nozīme vietās, kur cilvēki ir pārticīgāki un spēj nodrošināt gaisa dzesēšanu iekštelpās. Mēs līdz šim neesam domājuši par gaisa kondicionētāju uzstādīšanu, bet pat Latvijā šādi papildu ieguldījumi neprasītu daudz līdzekļu. Mans brālis, lai samazinātu apkures izmaksas, mājās ir ierīkojis siltumsūkni. Kā īpaši noderīgu funkciju viņš minēja, ka šis siltumsūknis var darboties arī reversā režīmā, tas ir, dzesēt iekštelpu gaisu.
No šī var secināt, ka visnozīmīgākais cīņā pret globālo sasilšanu ir ekonomiskā attīstība. Šobrīd vairs nav daudz laika palicis, bet nabadzīgajām valstīm ir steidzīgi jāuzlabo sava ekonomika, lai cilvēku pārticība pieaugtu un viņi spētu uzcelt labākus mājokļus, ierīkot apsildi vai kondicionēšanu. Saprotams, ir jābūt arī labai enerģētikas politikai – lai šim visam pietiktu elektrības. Izaugsmes apturēšanas politika ir maldīga un novedīs pie miljoniem cilvēku nāves.
Globālā sasilšana samazinās nosalušo skaitu.
Man patīk Skota Aleksandra raksti, jo atšķirībā no daudziem pašpārliecinātiem influenceriem viņš atklāti pasaka, ka nepavisam nav pārliecināts par šo pētījumu ticamību un daudzas lietas ir pētāmas daudz dziļāk.
Šie dati, ka 10% nāvju ir saistītas ar aukstumu, mums šķiet pilnīgi neticami, bet tas ir tāpēc, ka mēs dzīvojam vidē, kur tās ir ārkārtīgi maz. Paradoksāli, visvairāk no aukstuma cieš karstajās vietās, kā Āfrikā. Kad paskaidro iemeslus, tas kļūst daudz ticamāk. Mēs esam ļoti labi sagatavojušies pret aukstumu – mēs valkājam labas drēbes un mājām ir laba siltumizolācija un apkure. Nosalst vienīgi tie cibiņi, kas ir bijuši pilnīgi bomži vai bijuši alkohola reibumā un aizmiguši kupenā. Siltajās zemēs visa šī var nebūt. Es atceros savu pirmo ceļojumu uz Indiju. Toreiz Deli apkārtnē martā temperatūra bija nokritusies līdz 6 °C. Uz trotuāriem tika kurināti govs plāceņu ugunskuri, ap kuriem saspiedušies sēdēja puspliki cilvēki, uzvilkuši mugurā visas drēbes, kādas viņiem bija.
Liels karstums arī var būt nāvējošs, lai gan šo nāvju ir mazāk nekā no aukstuma. Atkal es paredzu, ka visvairāk cietēju būs Āfrikā nevis rietumos. Temperatūras pieaugumam ir mazāka nozīme vietās, kur cilvēki ir pārticīgāki un spēj nodrošināt gaisa dzesēšanu iekštelpās. Mēs līdz šim neesam domājuši par gaisa kondicionētāju uzstādīšanu, bet pat Latvijā šādi papildu ieguldījumi neprasītu daudz līdzekļu. Mans brālis, lai samazinātu apkures izmaksas, mājās ir ierīkojis siltumsūkni. Kā īpaši noderīgu funkciju viņš minēja, ka šis siltumsūknis var darboties arī reversā režīmā, tas ir, dzesēt iekštelpu gaisu.
No šī var secināt, ka visnozīmīgākais cīņā pret globālo sasilšanu ir ekonomiskā attīstība. Šobrīd vairs nav daudz laika palicis, bet nabadzīgajām valstīm ir steidzīgi jāuzlabo sava ekonomika, lai cilvēku pārticība pieaugtu un viņi spētu uzcelt labākus mājokļus, ierīkot apsildi vai kondicionēšanu. Saprotams, ir jābūt arī labai enerģētikas politikai – lai šim visam pietiktu elektrības. Izaugsmes apturēšanas politika ir maldīga un novedīs pie miljoniem cilvēku nāves.
