extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2021-10-30 10:50:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
globālā sasilšana neļaus cibiņam nosalt
Globālā sasilšana samazinās nosalušo skaitu.

Man patīk Skota Aleksandra raksti, jo atšķirībā no daudziem pašpārliecinātiem influenceriem viņš atklāti pasaka, ka nepavisam nav pārliecināts par šo pētījumu ticamību un daudzas lietas ir pētāmas daudz dziļāk.

Šie dati, ka 10% nāvju ir saistītas ar aukstumu, mums šķiet pilnīgi neticami, bet tas ir tāpēc, ka mēs dzīvojam vidē, kur tās ir ārkārtīgi maz. Paradoksāli, visvairāk no aukstuma cieš karstajās vietās, kā Āfrikā. Kad paskaidro iemeslus, tas kļūst daudz ticamāk. Mēs esam ļoti labi sagatavojušies pret aukstumu – mēs valkājam labas drēbes un mājām ir laba siltumizolācija un apkure. Nosalst vienīgi tie cibiņi, kas ir bijuši pilnīgi bomži vai bijuši alkohola reibumā un aizmiguši kupenā. Siltajās zemēs visa šī var nebūt. Es atceros savu pirmo ceļojumu uz Indiju. Toreiz Deli apkārtnē martā temperatūra bija nokritusies līdz 6 °C. Uz trotuāriem tika kurināti govs plāceņu ugunskuri, ap kuriem saspiedušies sēdēja puspliki cilvēki, uzvilkuši mugurā visas drēbes, kādas viņiem bija.

Liels karstums arī var būt nāvējošs, lai gan šo nāvju ir mazāk nekā no aukstuma. Atkal es paredzu, ka visvairāk cietēju būs Āfrikā nevis rietumos. Temperatūras pieaugumam ir mazāka nozīme vietās, kur cilvēki ir pārticīgāki un spēj nodrošināt gaisa dzesēšanu iekštelpās. Mēs līdz šim neesam domājuši par gaisa kondicionētāju uzstādīšanu, bet pat Latvijā šādi papildu ieguldījumi neprasītu daudz līdzekļu. Mans brālis, lai samazinātu apkures izmaksas, mājās ir ierīkojis siltumsūkni. Kā īpaši noderīgu funkciju viņš minēja, ka šis siltumsūknis var darboties arī reversā režīmā, tas ir, dzesēt iekštelpu gaisu.

No šī var secināt, ka visnozīmīgākais cīņā pret globālo sasilšanu ir ekonomiskā attīstība. Šobrīd vairs nav daudz laika palicis, bet nabadzīgajām valstīm ir steidzīgi jāuzlabo sava ekonomika, lai cilvēku pārticība pieaugtu un viņi spētu uzcelt labākus mājokļus, ierīkot apsildi vai kondicionēšanu. Saprotams, ir jābūt arī labai enerģētikas politikai – lai šim visam pietiktu elektrības. Izaugsmes apturēšanas politika ir maldīga un novedīs pie miljoniem cilvēku nāves.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]formica
2021-10-30 13:49 (saite)
.. bet Maundera minimums - palielinaas :P

https://odysee.com/@jermwarfare:2/valentina-zharkova:d

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-10-31 01:13 (saite)
http://klab.lv/users/formica/187289.html
"Your body will build and immune response against the proteins that YOUR cells created. This is the definition of an autoimmune disorder.
You'd have to be mad to understand how these formulations are intended to work and then roll up your sleeve."
https://alexberenson.substack.com/p/playing-god-badly/comments

ē vai tad arī "tradicionālo" dezaktivēta vīrusa vakcīnu gadījumā organisma šūnas neražo vīrusa spaik proteīnu?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-31 10:05 (saite)
Vispār jau nē. Ar tradicionālajām vakcīnām imunitāte veidojas tikai pret ievadītajām proteīnu daļiņām.

Šeit ir pārprasts, kas ir autoimūnā slimība. Tā ir imunogenitāte pret paša ķermeņa proteīnu. Definīcija nav piemērojama, ja ķermeņa šūnas ražo “svešu” proteīnu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]iokaste
2021-10-30 14:20 (saite)
Tur ir arī dizaina problēmas.
Proti - Āfrika un Tuvajos austrumos ir sava tradicionālā arhitektūra, kura kanalizē karstumu uz augstajiem kupola griestiem un kurā tiek izmantoti karstumu akumulējoši dabīgie materiāli.
Bet taisot pakaļ rietumniekiem stikla debesskrāpjus ar naftas produktu apdari vai zemus, plakanus skārda jumtus, rodas problēmas, kuras tiek risinātas ar kondicionieriem un elektrības pārpatēriņu.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]extranjero
2021-10-31 00:14 (saite)
Teksasā ziemā bija negaidīts aukstums, no kā smagi cieta elektroapgādi. Daudziem pat mājās sasala trubas, kas rada lielus zaudējumus. Prognozē, ka šoziem atkal būs līdzīgs aukstums, kam neviens nebūs sagatavojies. Tas ir līdzīgi ar kovida krīzi, kurā neviens nemācās no savām kļūdām, kas pieļautas pagājušajā gadā. :)

Šķiet, ka tradicionālā arhitektūra ir daudz labāk pielāgota klimatam – Pagātnes cilvēki, kuriem varbūt nebija tik plašas inženierijas vai klimatoloģijas zināšanas, kuriem nebija ne tādu materiālu, ne tehnikas, kādas mums ir šodien, tomēr spēja aktīvi mācīties no pieļautajām kļūdām un taisīt noderīgas celtnes.

Bet par Āfriku un Indiju tomēr lielākā bēda ir nabadzība. Daudzi tur dzīvo graustos, kas celti no dažām bambusa nūjām un brezenta gabala, un tur jau nav nekādas aizsardzības – ne no karstuma, ne arī aukstuma.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?