extranjero ([info]extranjero) rakstīja,
@ 2021-10-15 13:00:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Viena lieta, ko es sajūtu ne tikai cibā, bet visas valsts mērogā, ir lielā pretestība pret cilvēkiem viegli uztveramas informācijas sniegšanu. Šo atšķirību starp oficiālu un viegli uztveramu vēstījumu var salīdzināt kā ar juridiskā valodā sastādītu līgumu, kurā ir pilns ar specifiskiem terminiem, kuru nozīmi nespeciālists nojauš tikai daļēji, un tirgotāja konsultanta izstāstu par preces īpašībām. Bieži vien ir prakse līgumus nemaz nelasīt, bet tikai parakstīt, lai gan arī tas nav pareizi. Tagad ir aicinājumi patērētāju līgumus rakstīt vienkāršiem cilvēkiem saprotamā valodā. Kad es UK slēdzu savu pirmo darba līgumu, darba devējs ne tikai iedeva līgumu rūpīgi izlasīt, bet arī izgāja cauri visiem punktiem pastāstot saviem vārdiem, ko tie nozīmē un ar piemēriem no reālās dzīves, kā tie darbojas. Šeit īpaši noderīga ir personīgā saruna, lai vajadzības gadījumā var uzreiz pārjautāt, ko nozīmē kāds vārds, un arī ātrāk izlaist kādas lietas, kas neattiecas uz manu gadījumu.

Ja mēs runājam par medicīnisku informāciju, tad šai rūpībai ir jābūt vēl lielākai. Es atceros, ka Latvijā bija pat publicēta vēstule ar prasību sniegt labāku informāciju par vakcīnām. Tas bija ļoti svarīgs signāls, ka cilvēkiem pietrūkst labas informācijas. Tā vietā bija nevajadzīgas diskusijas, ka, piemēram, vakcīnas nav eksperimentālas, jo Eiropas Zāļu aģentūra šādu terminu nelieto. Lai gan reāli cilvēki nelieto vārdus tikai ar birokrātu definētajām nozīmēm. Daudzi cilvēki sarunvalodā par eksperimentālām lietām sauc to, kas līdz galam vēl nav pārbaudīts, un arī šīs vakcīnas vēl nav līdz galam izpētītas. Tas nenozīmē, ka vakcinācija būtu nepamatota. Ieguvums vairākkārtīgi atsvēra iespējamo risku. Iespējams, ka birokrāti nezināja, kā to paskaidrot, tāpēc izsmēja tos, kas nosauca vakcīnas par eksperimentālām. Savukārt vienu no vēstules parakstītājiem pat atlaida no nozīmīga darba Saeimā. Iespējams, ka tur bija vēl citi iemesli, kas mazāk zināmi, tomēr tas bija ļoti slikts signāls, ka labākai informācijas sniegšanai nav lielas nozīmes.

Komunikācija ar cilvēkiem par medicīnas jautājumiem ir ļoti smalka un sarežģīta sfēra. Es nesaprotu, kāpēc man dzīvē ar to tagad ir jānoņemas, jo es tiešām esmu vismazāk piemērots šai lomai. Varbūt tas ir tāpēc, ka Latvijā neviens tai nepievērš nekādu uzmanību, ka esmu kā vienacis neredzīgo valstī.

Nesen bija gadījums ar vienu citu cilvēku, kurš ilgi negribēja vakcinēties, bet piedalījās dažādās diskusijās. Tad es atbraucu un neko nediskutēju, bet tikai pateicu – nu tagad ir pienācis laiks un tev vajadzētu novakcinēties. Un cilvēks mierīgi piekrita, ka jā, un es viņu tagad aizvedīšu uz vakcinācijas punktu. Tur nav mana nopelna, šo cilvēku pārliecināja tie pārējie, kas ar viņu iepriekš diskutēja. Es tikai atbraucu un uzķēru to brīdi, kurā cilvēks jau bija pārliecināts, lai gan to skaidri vārdos nebija paudis. Dažreiz ir jādod cilvēkam laiks pašam nonākt pie pareizā lēmuma. Mēs varam tikai dot precīzu un cilvēkam viegli saprotamu informāciju, atbildēt uz jautājumiem, bet, neizrādot nekādu spiedienu, izvēli atstāt paša cilvēka ziņā.

Cibā parādījās jautājumi par to, kāda ir mana attieksme pret (ne)vakcinētajiem personīgi? Absolūti nekāda. Man ir vienalga, vai mani apkārtējie ir vai nav vakcinējušies. Es to nejautāju, ja vien paši cilvēki neizrāda interesi par to runāt. Mani nesatrauc viņu izvēle, lai kāda tā būtu. Tā ir viņu privātā lieta, sensitīva veselības informācija, kura bez vajadzības nav citiem jāzina. Personīgi tas arī nekādi neietekmē manu attieksmi pret šiem cilvēkiem.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2021-10-17 18:17 (saite)
iemetu aci pirmajā linkā, pamanīju
"The findings are especially intriguing because there has been some suggestion based on studies in mice that SARS-CoV-2 might cross the blood-brain barrier and invade the brain. Indeed, a recent report by NIH-funded researchers in Nature Neuroscience showed that the viral spike protein, when injected into mice, readily entered the brain along with many other organs"

hā, bet te ir runa nevis par vakcīnas, bet paša vīrusa spaik proteīnu, un par pelēm. cik lielā mērā šis kaut ko implicē par to, ka vīrusa un vakcīnas spaik proteīns var pārvarēt BB barjeru cilvēkos?

extranjero, un ko tu saki par šī avota leģitimitāti?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2021-10-17 18:17 (saite)
un par pārējo minēto avotu leģimitāti arī, protams

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]extranjero
2021-10-17 21:07 (saite)
Šeit atslēgas vārds ir “might”. Tas pārtulkojot cilvēku valodā nozīmē, ka tāda lieta visdrīzāk nenotiek, bet mēs vēl neesam pilnībā pārliecināti. Vai arī tas notiek nelielā daudzumā, bet bez nozīmīgas izpausmes caurmēra cilvēkam.

Es palasīju vienu darbu, un tur pētnieki paši brīdina, ka tas, kas notiek ar ģenētiski modificētām pelēm, var nebūt piemērojams cilvēkiem. Tāpat tur bija minēts, ka daži pētījumi ir atraduši, ka no kovida infekcijas S1 šķērso BBB un citi pētījumi, ka nešķērso. Tas būtībā nozīmē, ka nav pārliecinoša pētījuma, kas varētu skaidri apstiprināt. Iespējams, ka cilvēkiem ar dažādām smagām saslimšanām BBB jau ir bojāts, tāpēc viegli caurkļūstams. Bet tad šiem cilvēkiem būs problēmas no visa kā.

No vakcīnām S1 droši vien brīvā veidā asinīs nokļūst tik mazā apjomā, ka nav būtiski jebkurā gadījumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?