Nobela prēmiju ekonomikā (un lūdzu nekomentējiet par to, ka tā nebija oriģinālā Nobela prēmija, jo es to zinu un ir nebūtiski diskusijai) šogad saņēma par ļoti vienkāršu un jau sen lietotu statistisku paņēmienu “atšķirības atšķirībās”. Piemērs ir ar minimālo algu, kuras pacelšanas ietekmi nevar tik vienkārši novērtēt, jo ekonomika mainās visu laiku dažādu iemeslu dēļ. Bet salīdzinot šīs izmaiņas ar līdzīgu štatu, kur minimālā alga netika pacelta, var aprēķināt minimālās algas ietekmi uz nodarbinātību. (Vispārīgi tika secināts, ka minimālās algas celšanai nav ietekmes vai pat ir pozitīva ietekme uz nodarbinātību kopumā, bet par to citreiz.) Izklausās ļoti vienkārši, bet par to ir piešķirta Nobeļa prēmija. Neatbildēts jautājums, kāpēc mums reizēm ir tik grūti aizdomāties par šādām vienkāršām lietām?

Šeit ir cita datu vienība, no kuras ir ārkārtīgi vienkārši aprēķināt, ka vakcīna pret kovidu samazina risku nonākt slimnīcā (un attiecīgi arī saslimt un nomirt) apmēram 10 reizes. To pierāda šie 87%, jo mēs arī zinām, ka vakcinējušies ir aptuveni puse iedzīvotāju, un tādējādi šīs divas grupas ar vakcinētajiem un nevakcinētajiem ir apmēram vienādas (mums ir paveicies, ka esam šādā situācijā). Ja mani būtu jāpārliecina par vakcinēšanās ieguvumu, tad šis skaitlis būtu tas, kas spētu to izdarīt. Savukārt, riski no nevakcinēšanās ir mirstības pieaugums par 100% (par to jau vairākas reizes rakstīts iepriekš). Tātad ar vakcināciju riska pieaaugums nomirt ir tikai 10%, bez vakcinēšanās – 100% pieaugums.

Lai gan šis aprēķins ir ārkārtīgi vienkāršs un ļoti uzskatāms, man nekur nav gadījies to skaidri dzirdēt no ekspertiem, valdības pārstāvjiem vai žurnālistiem. Iespējams, ka šeit darbojas princips, ka tā vienkāršība traucē par to aizdomāties. Vairums ieteikumu pamatā ir divu veidu – 1) vakcīnas ir labas, jo novērš smagu saslimšanu un nāvi, bet nekonkretizējot kādā mērā. 2) Žanis (Pēteris, ārsts, mācītājs, prezidents utt.) saka, ka vakcinēties ir labi, tāpēc to vajag darīt. Tas varbūt ir pietiekami daudziem, bet noteikti ir ļaužu grupa, kurai ar to nebūs pietiekami un kuri gribēs dzirdēt skaitļus, lai gan ne gluži zinātniskā līmenī.

Vienkāršs grafiks tiem, kam patīk redzēt informāciju grafiski:



Tagad mēs nonākam pie galvenā. Valdība ir noteiktusi, ka cilvēkiem iepērkoties, piemēram, grāmatu veikalā, ir jāuzrāda personu apliecinošs dokuments. Tā ir pilnīga totalitāra norma, kura ir nepieļaujama demokrātiskā sabiedrībā, miera un labklājības laikos. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka cilvēki to atbalsta un vēl novērtē valdības darbu pozitīvi. Tiešām tas jums šķiet normāli un pieņemami? Uzrādīt pasi, lai ieietu veikalā?

Es pieņemtu argumentu, ja būtu tiešām noticis kaut kas ārkārtējs. Mēs visi saprotam, ka tas īsti netiek darīts drošības dēļ, jo citādi tas arī nozīmētu, ka ne ventilācija, ne maskas nedod nekādu efektu. Tas tiek darīts tikai ar mērķi piespiest vairāk cilvēku vakcinēties un lai valdībai nekas nebūtu jāskaidro. Vai tiešām pārējie pasākumi veicināt vakcināciju nav pietiekami efektīvi? Fakts, ka tik daudzas valstis to ir spējušas izdarīt bez jebkādiem piespiedu pasākumiem, apliecina, ka tas ir iespējams un šoreiz valdība vienkārši nav izdarījusi līdz galam veicamos darbus. Nav bijusi vienkārša un skaidra komunikācija, netika atbalstīti ģimenes ārsti, lai komunicētu ar saviem pacientiem, kā arī pie vakcinēšanas netika pielaisti farmaceiti. Lietas par kurām jau ir daudz runāts un aicināts. Ja visi šie darbi būtu līdz galam izdarīti, tad vēl varētu pieņemt argumentu, ka ir vajadzīgs kaut kas vairāk. Bet diemžēl, valdību šo nukleāro opciju ir izvēlējusies tāpēc, lai labotu savu neizdarību, un cilvēki, kas ir noguruši, pieņems jebko, pat totalitārus pasākumus.

Bet šī nukleārā opcija ir pilnīgi nevajadzīga, jo galu galā vēl ir opcija uzlabot slimnīcu kapacitāti un lūgt palīdzību no kaimiņvalstīm, kur šķiet, ka šobrīd nekāda pārslodze nedraud. Parasti totalitāras iekārtas izvairās no šādas palīdzības lūgšanas, jo tām ir jāsignalizē, ka mūsu totalitārā sistēma strādā labāk nekā tās, kur cilvēkiem ir lielākas brīvības.

Šis ir noripinājies pa slideno nogāzi ļoti ātri. Sākumā sertifikāti bija vajadzīgi tikai ceļošanai. Satraukumam nav pamata, un vakcīnu pases jau nav nekas jauns, viņi teica. Pēc tam pases bija jāuzrāda tikai atsevišķiem lieliem sporta pasākumiem. Tagad tas jau ir vajadzīgs veikala apmeklēšanai. Es nezinu ar ko tas beigsies, bet vēstures gadījumi liek domāt, ka šādas slidenās nogāzes parasti nebeidzas labi. Ja cilvēki neizrādīs pretestību, tad Baltijas valstīs atgriezīsies nopietnas problēmas ar demokrātiju.