Tie, kas Baltijas ceļu 2021 redz tikai saistībā ar antivax, mērķē krietni par zemu. Arī pirmajā Baltijas ceļā piedalījās ļoti daudzi, kas vēlāk kļuva par valsts īpašuma privatizētājiem un izzadzējiem. Citi tajā piedalījās vienkārši izklaides pēc. Tas nebija būtiski, jo galvenais tika panākts – vienotība starp trīs Baltijas valstīm. Šī vienotība, kas mums ļoti pietrūka 1940. gadā, spēja izdarīt neticamo – izcīnīt neatkarību un sagraut PSRS. Nenovērtēsim to pārāk zemu, jo rīcības koordinācija ir viena no lielākajām problēmām starptautiskajās attiecībās. Ja mēs būtu pieteikuši neatkarību, bet pārējās 2 Baltijas valstis nē, tad mūs viegli apspiestu.

Man šķiet, ka tagad mēs esam par to visu aizmirsuši un mums šīs vienotības ļoti pietrūkst. It kā mēs esam kaimiņvalstis, un reizēm salīdzinām viens otru, dažreiz ar skaudību, dažreiz ar lepnumu, bet patiesībā mums nav nekādu kopīgu interešu. Mēs esam vieni paši un tikai tas, ka esam vienā un tajā pašā ES vai NATO, ir iemesls, kāpēc mēs vispār kaut ko zinām viens par otru.

Kovids bija negaidīts, un arī Afganistānas notikumi ir negaidīti parādījuši, ka starptautiskā situācija var ļoti strauji mainīties. NATO vienošanās var izrādīties tukši vārdi, un tad Baltijas valstis viena pa vienai lūzīs, kā atsevišķi slotas zariņi, ja nebūs vienotas. Nepieļausim pagātnes kļūdas un mācīsimies būt gatavi sadoties rokās jau tagad.

Es diemžēl šobrīd neesmu Latvijā, lai gan ļoti būtu gribējis piedalīties. Varu tikai piebilst, ka valsts, kurā es šobrīd esmu, ir noraidījusi vakcīnu pases un visi to uzskata par pašsaprotamu lietu. Latvijai un arī Igaunijai un Lietuvai kā postpadomju valstīm būtu jābūt vēl jutīgākām pret nevajadzīgu dokumentu uzrādīšanu uz katra soļa, jo mums ir pieredze, ka tas noved pie totalitāras sabiedrības. Lai veicas!