Šī vēstule ir ļoti būtiska, un tādai vajadzēja būt jau pirms gada.

Īsumā tā ir par skaidrāku un precīzāku informāciju, lai nebūtu tā, ka mēs visi dzīvojam neskaidrības miglā. Ja vakcīnas pasargā, tad mēs gribam zināt konkrēti, cik lielā mērā, pat ar precīziem skaitļiem. Ja kāda informācija vēl nav skaidri zināma, tad kādi ir pašreizējie beiziāna pamatpieņēmumi? Ja tas netiek skaidrots, tad tas rada nevajadzīgas bailes, satraukumu, antivakcinācijas noskaņojumu, vai gluži otrādi – nevajadzīgus uzbrukumus šaubīgajiem.

Tāpat mēs gribam zināt, kā valdība pieņem lēmumus par dažādiem pasākumiem. Nevis tikai PR mērķiem domātās preses relīzes, bet konkrētu informāciju ar skaitļiem un pamatojumu. Komentāros jau kāds pamanīja, ka Pfizer vakcīnas ražotājs zāļu aprakstā ziņo, ka persona tiek uzskatīta par pilnībā aizsargātu 7 dienas pēc otrās devas, kamēr valdības noteikumos ir teikts, ka tās ir 14 dienas. Kāds pamats ilgākam periodam? Visdrīzāk jau bija tā, ka kāds ierēdnis, kas neko no šīm lietām nesaprot, vienkārši izdomāja – drošs paliek nedrošs – pieliksim vēl 7 dienas klāt. Tas nekādi neveicina uzticību valdībai un ieviestajiem noteikumiem.

Piemēram, mēs jau zinām, ka AstraZeneca vakcīna var izraisīt trombozi. Mēs nezinām, kādi tam ir iemesli, bet ir ziņots šīs blakusparādības nāves risks ir ārkārtīgi niecīgs: tikai 0,00018%, savukārt nāves risks no kovida 30-39 gadu vecu cilvēku grupā ir 0,04%, tātad attiecība ir aptuveni 1:222. Tomēr jāņem arī vērā, ka mirstības rādītāji no kovida ievērojami atšķiras veseliem cilvēkiem un cilvēkiem ar jau esošām slimībām (diabēts, aptaukošanās utt.). Es nezinu cik šī atšķirība ir liela, bet pieņemsim, ka 10 reizes. Tātad risks nomirt no vakcīnas būtu apmēram 20 reizes mazāks nekā no kovida. Tas paskaidro, kāpēc jaunākiem cilvēkiem dosim Pfizer vai Moderna vakcīnu.

Domāju, ka daudzi man tagad uzbruks par panikas celšanu. Es uzskatu, ka daudziem cilvēkiem lielāku paniku rada tieši skaidras informācijas nesniegšana.