evergreen -

Manā pasaulē eksistē tādas lietas kā koki un puķes, kas arī attīra gaisu un rūpējas par tā labu smaržošanu. Zini ir tāda lieta tomēr, grūti gan pamanāma, ja ir iesnas un lielas dubļiem apķepušas saulesbrilles, bet VAR!

Ko esmu izdarījis noderīgu? Katraa gadījumā neesmu gaudies :) Ja lietas neapmierina, tad vai nu samierinies, vai uzlabo tās.
(valdība slikta, Eiropa slikta, visi vīrieši cūkas, visas sievietes maukas – Jūs stāstat un shkjiet Jūs vēlaties lai tā būtu, jo, ja tā nav, tad Jūsu soģa viszinošās domas top apšaubītas, Jūsu upura loma tiek mīdīta kājām)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Koki un puķes par smaržošanu negādā. Par smaržošanu fantazē tu savu mentālo masturbāciju laikā.

Ja viss tavs derīgums ir tas, ka neesi gaudies, tad to pilnībā atsver tavs kosmiska mēroga stulbums, ar kuru tu piedirs pasauli. Turpini vien ēst izkārnījumus un domāt, ka tā ir debesmannā, tā vien arī paliksi viena maza gaisa atsvaidzinātāju apdullināta skrūvīte lielā aparātā.

Par lietu stāvokli kopumā - tas mani apmierina. Tik daudz debileņu kā tu, uz kuru fona vismaz varu būt kaut kas. No otras puses žēl, ka tik maz cilvēku. Pārsvarā aerosola ostītāji un fekāliju ēdāji. Turpini! Labu apetīti!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piedod, ja ko nesapratu pareizi:)

"Koki un puķes par smaržošanu negādā. Par smaržošanu fantazē tu savu mentālo masturbāciju laikā" = "Tu redzi pasauli pārāk optimistiski!" – piekrītu, tāpat kā Tu pārāk pesimistiski

"Ja viss tavs derīgums ir tas, ka neesi gaudies, tad to pilnībā atsver tavs kosmiska mēroga stulbums, ar kuru tu piedirs pasauli." = "Tavas idejas man nav pieņemamas, un tas, ka Tu negaudies ir ļoti slikti, jo pasaule ir šausmīga, bet Tu visiem čakarē prātu un stāsti, ka pasaulei nav ne vainas." – nepiekrītu, jo pasaulei pozitīvas domas ir vajadzīgas vairaak par bezjēdzīgu „pasaule smird” filozofiju. Ja Tevi kaut kas pasaulee neapmierina – definē to vārdos, nosaki problēmu, izvirzi mērķi un, ja vari , cīnies.

"Turpini vien ēst izkārnījumus un domāt, ka tā ir debesmannā, tā vien arī paliksi viena maza gaisa atsvaidzinātāju apdullināta skrūvīte lielā aparātā." = "Tu esi pārāk optimistisks, lai gan nedzīvo tik labi, kā amerikāņu izlepušie bērni" – Jā nedzīvoju, tomēr savu pasauli varu uzlabot tikai strādājot un domājot pozitīvas domas (kādreiz palasi kaadu grāmatu par pozitīvu domāšanu iespējams Tava dziive izmainīsies un varēsi vairs neēst fekālijas), arī runāšana ar Tevi man traucē, tomēr esmu spītīgs maita un atbildu uz personiskiem apvainojumiem.

"Par lietu stāvokli kopumā - tas mani apmierina." - te nu es Tevi nesaprotu. Divas dienas man skalo smadzenes par to, ka pasaule smird un beidzot naac klajaa ar shaadu apgalvojumu.
"Tik daudz debileņu kā tu, uz kuru fona vismaz varu būt kaut kas." – ja Tev ir vajadzīgs fons, lai būtu kaut kas ...
"No otras puses žēl, ka tik maz cilvēku. Pārsvarā aerosola ostītāji un fekāliju ēdāji."= "zheel, ka tik maz cilvēku, kas kopā ar mani gaužas par pasaules ļauno dabu. Iedomājies tikai dazhi pat kaut ko dara, lai lietas labotu." – man Tevis ir žēl.
"Turpini! Labu apetīti!" – Paldies:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. Par to, ka redzu pasauli pārāk pesimistiski, vēl varētu diskutēt. Ja tu izvēlies neredzēt daudzas lietas un skaties tikai uz tām, kas "smaržo", tad šādi izveidota pasaule uz selektīvi atlasītām atziņām nav nekas vairāk kā viens liels fantāzijas burbulis. Ja tev ir patīkamāk dzīvot burbulī nevis pasaulē, tad tas ir tikai normāli - vairumam cilvēku tas ir tieši tā. Taču es to saucu par mentālo masturbāciju. Nu vismaz ar jēdzienu vajadzētu būt zināmai skaidrībai.

2. Ar to, ka man tavas idejas nav pieņemamas, arī nav tik vienkārši. Patiesībā man tās ir labi pazīstamas un puslīdz pieņemamas, pat ja nedomāju tāpat kā tu. Cita lieta, ka tās nav oriģinālas, ir banālas, ikdienišķas un garlaicīgas. Un vairojot šādas idejas un sarunu ceļā nododot tās tālāk un apmainoties ar tām, pie reizes radot ilūziju, ka tieši tā ir labi un tā darīt ir pareizi, tu tikai veicina pasaules pār-burbuļošanos.

3. Strādājot un domājot pozitīvas domas var tikai veicināt tādu pasaules (un tās atsevišķo jomu) attīstību, kas jau ir ielikta sākotnēji izveidotajā pasaules burbulī. Tu esi radījis puslīdz izolētu "smaržīgu" pasauli, kurā mitinies, bet kura nav nekas vairāk kā tikai banāla fantāzija. Un šajā pasaulē tu strādā (turpini aizsākto) un domā pozitīvas domas (atbalsti esošo modeli). Ko tādā veidā var atrisināt?

4. Es nelasu grāmatas par pozitīvu domāšanu. Es lasu grāmatas par domāšanu. Ja domāšanai ir uzlikts nosacījums, ka tai jābūt pozitīvai, tad tā visticamāk nemaz īsti nav domāšana, bet gan pesteļošana vai fantazēšana... burbuļošana.

5. Fons ir vajadzīgs visiem. Cita lieta, ka par to neaizdomājas, taču uz tā pamata darbojas. Kā tu varētu pateikt, kas ir labs un kas slikts, kas derīgs un kas nederīgs, ja nevarētu paskatīties uz citiem cilvēkiem? Fons ir paraugs, kuru pieņem vai nepieņem. Bet šis prasītu ilgāku iztirzājumu.

6. Es negaužos par pasaules ļauno dabu. Patiesībā es pat neuzskatu, ka pasaule ir ļauna. Drīzāk tā ir nejēdzīga. Puskurlo leģioni droši soļo ierindā pa ieliktām sliedēm, kas ved uz nekurieni, bet sagādā "smaržīgas" pasaules izjūtu. Lai tā būtu, bet skats visnotaļ garlaicīgs.

Un ko gan jūs varat labot? Tik vien kā iet mazliet ātrāk vai mazliet lēnāk, šūpoties vai nešūpoties, dziedāt vai raudāt, taču sliedes ir ieliktas un no tām nost netikt.

Daži konkrēti jautājumi dziļākai sapratnei - ko tu esi tādu izdarījis, lai mazinātos alkoholisms, narkomānija, prostitūcija, slepkavības, pedofilija, nabadzība? Es piekrītu, ka nav cilvēka spēkos īpaši daudz šajās jomās izdarīt, taču tāpēc vēl nebūtu jāsaka, ka pasaulē tā visa nav. Tas, ka tev ir burbulis, kurā nav nedz nāves, nedz sāpju; kurā skumjas ir īslaicīga parādība un cilvēka dzīves iekšējā traģika tikvien kā tukšs vārds; tas viss vēl nenozīmē, ka tavs burbulis izsmeļ pasauli, ka tas ir pasaule, ka aiz tā vairs nekā cita nav.

Mani nesatrauc tik daudz tās lietas, kas notiek pasaulē, cik šis stulbi iedomīgais smaids plastmasas cilvēku sejās. Kas sēž puskurli-pusakli savos burbuļos, neko daudz neredz, pasauli tver nevis kā patiesāk, bet kā ērtāk, un vēl atļaujas pamācīt citus. Dzīvo savu dzīvīti, raujies; ja nespēj būt oriģināls, tad esi vismaz produktīvs - ražo preces, pakalpojumus un mākslīgas attiecības, kas tev protams šķiet piesātinātas ar dzīvi... taču kāpēc tev būtu jāiedomājas, ka tu esi vismaz kaut kas?

7. Kāpēc tu domā, ka mani būtu jāžēlo? Tikai tāpēc, ka mans burbulis ir plašāks un ietver tādas lietas, kādas tavējais neietver? Toties te ir mazāk saspiests, mazāk sasmacis. Gaiss svaigāks un pat sūdi smird pēc sūdiem nevis vijolītēm. Kontūras asākas, krāsas dzīvākas, baltais - baltāks, melnais - melnāks. Vai tu gribi mani žēlot par to, ka tas prasa piepūli, tas prasa koncentrāciju un puslīdz izkoptas prāta spējas? Vai varbūt tu žēlosi mani par to, ka sajūtu ko tādu, kas normālos gadījumos paliek neievērots.

Jā, ir tā, ka sūdi smird un suņi kož, bet vai labāk ir dzīvot pasaulē, kur tie ir tikai maketi?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

evergreen divreiz leenaam sasit plaukstas, dara to bezkaisliigi

(Reply to this) (Parent)

Par 1. – es redzu tikai to, kas notiek man apkārt, jā taisnība daudz lietu man paiet garām. Es nedzīvoju laukos un neskatos „Kriminal inform”. Tomēr pārāk daudz tiek izcelts sliktais arī šeit Cibā, tāēc vajag kādu, kas izceļ labo.
Par 2. – oriģināla nav neviena ideja, man šīs ir vairāk pieņemamas. Dzenbudisma galvenā doma ir pieņemt pasauli un pārveidot sevi. P{ieņemt pasauli ir teikt, ka pasaulei nav ne vainas.
Par 3. – taisnība. Un atbilde uz jautājumu, ko tādā veidā var atrisināt – „cilvēki, kas domā pozitīvi, nekad nebūs noziedznieki, un darīs labas sabiedrībai derīgas lietas, tāpēc vairojot pozitīvas domas, es mazinu noziedzību:)
Par 4. – taisnība, atšķirās tikai tas ka ar „pozitīva domāšana” es nedomāju domāšanu šī vārda tiešā nozīmē. Vairāk attieksmi.
Par 5. - taisnība
Par 6. – attiecībā uz ko esmu darījis, skat. „Par 3.”. Manā burbulī ir nāve, katrā ziņā sāpes tur ir noteikti. Var vienīgi atšķirties uztvere. Zēns stāv zem ābeles, nokritis daudz ābolu. Viņš paceļ smukāko no tiem un liek mutē. Pieskrien lielāks kekss, taņem viņam to ābolu. Zēns var A) nelikties ne zinis paņemt citu ābolu (es); B) gausties par skaistā ābola zaudējumu (Tu); C) skriet pakaļ tam keksam un dot pa muti (tie, kuri reāli cīnās).
A un B ir vienlīdz tuvi (tāli) no C.
Nevis „vismaz” produktīvs, bet produktīvs. Radīt lietas ir skaistākais, kas cilvēkam ir lemts (ļauts).
Katrs cilvēks ir vismaz kaut kas. Ne tikai Tu.
Par 7. – mūsu burbuļi patiesībā ir vienādi un ietver vienādas lietas. Arī es mēdzu kaukt, arī man gribas kādreiz izlādēties. Tieši tādos brīžos ir svarīgi atrast vainu SEVĪ. Nevis PASAULĒ. Tu pieņem, ka esi lielisks cilvēks sūdīgā pasaulē (es zinu, ka citi ir ziepju burbuļos, citi neko neredz, ir tik maz cilvēku..). Savukārt es pieņemu, ka esmu uzlabojams cilvēks lieliskā pasaulē.

UN GALVENAIS:)
Davai izdomājam kaut ko, ko darīt lietas (nu pasaules trūkumu novēršanas) labā. Tad nākamreiz, kad es strīdēšos ar dīvainu melno pokemonu, un Tu ar ziepju burbulī dzīvojošu burbuļģīmi, atbildot uz ko Tu esi darījis, lai mazinātu ..., mēs varētu kaut ko atbildēt (es nezinu, iespējams, jau esi kaut ko darījis. Tomēr viena laba lieta vairāk nevienam nav traucējusi)

UN GALVENAIS 2
Es atvainojos par uzbrūkošo stilu, jo diskutēt pareizi ir jāiemācās, ko pagaidām vel neesmu izdarījis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1. Katrs cilvēks redz tikai to ko viņš REDZ. Redzēt nozīmē atlasīt. Neviens nevar redzēt visu. Tas nav jautājums par informācijas trūkumu, tas ir jautājums par to, ko cilvēks IZVĒLAS redzēt.

2. Ir idejas, kas valda tautas masās. Nereflektēti pieņemtas, pašsaprotamas un neproblemātiskas. Ja mēģina domāt par to, kas šādas idejas padara pašsaprotamas un no kurienes tās nāk, tad var redzēt, ka nemaz tik pašsaprotamas tās visas nav. Par oriģinālām varētu saukt tās idejas, kas rodas akli nepieņemot pastāvošos uzskatus.

3. Par to, ka pozitīvi domājoši cilvēki nebūs noziedznieki, var vēl ilgi strīdēties. Bet tas ir pārāk garš stāsts šim ekspromtam.

6. Attieksme ir atkarīga no domāšanas stila un satura. Mana "nāve" nav tava "nāve". Atšķiras pašas nāves un pasaules, nevis attieksmes pret vienu un to pašu, kas tiek redzēts vienā un tajā pašā veidā.

7. Nevieni 2 burbuļi nav pilnīgi vienādi. Taču ir tādi burbuļi, kas atšķiras pavisam radikāli. Kā tu vari apgalvot, ka mūsu 2 burbuļi ir vienādi, ja tu, cik noprotu, velti laiku tam, lai dzīvotu ērtāk un veidotu pozitīvu burbuli, bet es, teju vai 10 gadus, nodarbojos ar savas domāšanas un burbuļa analīzi, citu burbuļu analīzi un daudzām citām lietām. Tas būtu tikpat naivi kā, piemēram, apgalvot, ka "ja es gribētu, es tepat uz vietas varētu sākt braukt tikpat labi kā Šūmahers".

Tikai redz, domāšana vismaz kaut kādā līmenī ir katram dota. Tikai nez kāpēc cilvēki iedomājas, ka viņu domas ir pašas labākās pat tad, ja viņi šīs savas domāšanas izkopšanai nav veltījuši nedz laiku, nedz piepūli. Taču ir jāsaprot, ka arī domāt ir jāmāk - ne tikai braukt ar mašīnu vai strādāt specifisku darbu. Arī domāšana ir darbs, turklāt viens no grūtākajiem.

Es nepieņemu, ka esmu lielisks cilvēks sūdīgā pasaulē. Vaina nav nedz manī, nedz pasaulē. Stingri ņemot nekādas vainas (vai labuma) vispār nav. Taču jautājums nebija par to.

Par galveno: es neesmu melnais pokemons. es necīnos par pasaules uzlabošanu. un mani maz uztrauc uzbrūkoši vai piekāpjošies vai vēl kādi stili, drīzāk argumentu trūkums un cilvēku aprobežotība. kā jau teicu - tu vismaz centies, taču ar centību vien ir par maz. un tas nav saprotams šeit un tūlīt, bet gan tikai ilgā un pamatīgā darbā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Par 1. piekrītu ar iebildēm

Par 2. – nepiekrītu. Pirmkārt, manas domas nav „akli” pārņemti sabiedrības uzskati. Līdzīgi man rietumos domā tikai daži cilvēki. Krietni mazāk nekā tie, kas domā līdzīgi Tev (spriežot peec Cibas noteikti). Pārējie par šīm lietām nedomā. Man 14-16 gadu vecumā (11-12klase) bija līdzīgas domas Tavējām: pasaule sūkā, cilvēki ir iegrimuši savos burbuļos, kaada ir dzīves jeega, varbūt pakaarties.. un tad es sapratu, ka tā domā visi. Tagad liela dalja cilvēku ir autsaideri un visi domaa, ka ir personības.

Par 3. – okei stāsts ir garsh, bet ja buutu iespējams veikt zinātnisku pētījumu korelācija starp „pozitīvi domājošs” un „likumpārkāpējs” būtu izteikti negatīva.

Par 6. – esmu pārliecināts, ka arī attieksmes atšķirtos.

Par 7. – pilnīgi vienaadi protams nav.
un jā es neiedomājos, ka manas domas ir pašas labākās (precīzāk es tā iedomājos, jo citādi es tās mainītu – par šo tēmu var domāt (runāt) ilgi;)).

Par galveno: ja Tu necīnies par pasaules uzlaboshanu, tad kaa Tu drīksti vispār teikt, kas Tev dod tiesības teikt, ka pasaule Tevi neapmierina, ka pasaule smird?? Tas ir tāpat kā lielrūpniekam teikt, ka vinju NEAPMIERINA sliktais strādnieku stāvoklis jaunattīstības valstiis.

Par manu aprobežotību Tev vēl nav tiesību spriest, var viegli kļūdīties. Pēc Taviem pirmajiem 2-3 komentiem man vispaar likās, ka Tev ir apt 13 gadi, un tā arī ar Tevi runāju. Nu jau top skaidrs, ka vismaz nachitannijs (daudz lasījis) Tu esi :)
/Apzinjas parazīts :))) varbūt Tevi aizsūtīt kosmosa misijā uz Venēru, tur tiksi valjaa no parazītiem un varēsi pievienoties muusu – autsaideru, dzīves slavētāju pulciņam:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja vien veel nepieklibotu shis "visslabaakais" pasaules apraksts, buudams piesaatinaats ar leetu "jaunaa laikmeta" literatuuru
mazliet paskaidroshu par sho lietu
skjiet ka jautaajums taa iisti nav par to kaa suic tiek identificeets, vai ar ko pats identificeejas, kaadaa sociaalaa grupaa iesaistaams, gauzaam mulkjiigi runaat ar cilveeku izejot no statusa, kuru pats vinjam esi piedeeveejis, un sakies vien neesam steriotipisks, vai esi kaadas radikaali citas pasaules aprakstiishanas metodes atradis, te pat ne tik daudz par veerteeshanu, kas labs kas slikts, cik par to kaa vajadzeetu, ar tavu vajag "smarziigus ziedinjus atlasiit" arii es neesmu mieraa, daudzi nav bijushi mieraa - Niiche, Fuko, Rortijs
kautkas jau iisti kaartiibaa ar esosho pasaules aprakstu nav, mees tacu par to runajam vai ne

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nav jau tomeer vinjsh pirmais saaka:P
iebaazdams mani kaukaadaa sevis noteiktaa burbuljos dziivotaaju grupaa:)
bet man jau godiigi sakot ir apnicis striideeties un ari gruuti izlasiito uztvert, jo piem "piesaatinaats ar leetu "jaunaa laikmeta" literatuuru" - kas ar sho ir domaats?
un patiesiibaa viss par ko es runaaju. iznjemot protams briizhus, kad bhiju aizkaitinaats un "kaa Tu pret mani - taa es pret Tevi", tad galvenais ir: vairaak pozitiivu domu, pietiek to cilveeku, kas visulaiku uzsver slikto. Ja visu laiku tiktu uzsverts labais, tad es iestaatos noteikti par lietaam ,kuras nav tik labas, bet kuras arii ir jaaredz.
pozitiiva domaashana (ne-domaashana kaa to saprot filozofi, bet driizaak attieksme) ir vairaak psihologjiska nevis filozofiska lieta, aarsteejosha un paliidzosha. Tu nevari vinneet loterijaa sakot, ka pasaule ir kaka un ka Tev noteikti neveiksies. Tas ari viss un cilveeks kas pasaka ka mana pasaule ir tolete, shaadi laikam censhoties pieraadiit savu intelektuaalo paaraakumu ...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:))) buus jau labi, juus jau beidzaat sho sarunu
tiesa gan arii sheit teiktajaa nespeeji attureeties no veerteeshanas, kaa jau suic teica (varbuut nee vairs neatceros) probleema rodas tur, kur mees visu zinaam un taa arii domaajam, ka zinam, kad zinam izsakam veerteejumus par to kaa un kapeec otrs runaa taa un nevis shitaa, mums biezi liekas, ka saprotam, tacu visbiezaak esam ljoti taalu no taada veida izprashanas
un :))) ziepju burbuljos esam mees visi, arii es, tikai es tos saucu par staastiem, kurus mees katrs staastam atskjiriigaa veidaa un valodaa

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)

p.s. Vari iedomāties to kā pseido-intelektuālu eksperimentu. Jo no burbuļa iekšienes tu tāpat nesapratīsi, ka esi burbulī. Un es arī neredzu, ka būtu burbulī, tikai zinu to, jo spēju ieraudzīt citus burbuļos un kāpēc lai pieņemtu, ka pats tādā neesmu.

Tu nelasīsi grāmatas, lai vispār saprastu par ko ir runa. Tu esi pārāk slinks un jau tagad zini visu. Jo pasaule ir tā iekārtota, ka visi zina visu. Un pat tīnis var strīdēties ar filosofu un nepamanīt, cik tas viss ir galīgi garām. Katram izjūt tiesības uz savu viedokli un dedzīgi to aizstāv. Taču, ja uzzini vairāk un domā asāk, tad saproti, ka iepriekš daudz ko neesi zinājis. Bet tas viss notiek ar laiku, turklāt visbiežāk nenotiek vispār.

Un visbeidzot, pārtulkot tev aptuveni izdevās, cik nu tev tas viss bija saprotams savā valodā. Tas vien ir pluss tavā ailītē, taču ar šādiem tulkojumiem vien ir par maz. Bet to, diemžēl, būtu iespējams saprast tikai tad, ja tev pašam ar to būtu kļuvis par maz (proti, ne šobrīd, kad tev ar to visu pietiek).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Attiecībā uz burbuļiem, esi Tu tādā:) visparastākajā to pašapmierināto cilvēku burbulī, kas domā, ka ir lielas personības, jo visi pārējie ir dumas skrūvītes (dziivo burbuļos, nelasa Kantu, utt) – visa Ciba ir pilna tādu kā Tu.
Es lasu grāmatas. Varbūt ne tik daudz kā Tu. Tomēr grāmatu pārbāzts prāts nav spējīgs radīt kaut ko jaunu. Tikai kokteili no visa vecā un arī no 4 labām lietām var radīt sūdīgu kokteili.
Par strīdu „tīnis un filozofs”, ceru, ka sevi esi ielicis pareizajā vietā. Mēs esam divi tīņi, ja seko Tavai domai;)
Par „ja uzzini vairāk un domā asāk, tad saproti, ka iepriekš daudz neesi zinājis” – Piekrītu, tikai, ja nomaina iepriekš uz tagad (Sokrāts)
Par „domā asāk”, ja asāk domāt nozīmē radīt šādu ģeniāku frāzi :”pasaule ir smirdīga tolete”, tad labi vien ir, ka es tā asi nedomāju.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Esmu tālu no tā, lai būtu pašapmierināts. Gluži otrādi, es nemitīgi meklēju iespēju nestagnēt, iespēju nebūt banālam un triviālam. Mans prāts nav grāmatu pārbāzts, man nepatīk lasīt, lai gan tos dažus simtus nepieciešamo minimumu esmu izlasījis. Un tajos nav gandrīz nekā no vispāratzītas klasikas. Reti kurš uzvārds no tā visa būs pietiekami pazīstams masām.

Varbūt mēs arī esam divi tīņi, ja mūs novieto pretī kādam trešajam, taču es vismaz zinu, kad var runāt un kad turēt muti. Bet ja mēs te esam divi vien, tad es apšaubu tavu kompetenci.

Ar Sokratu ir atšķirīgi - viņam bija laiks. Viņš stundām ilgi varēja sēdēt un diskutēt par kādu problēmu, varēja novest oponentu loģiskās pretrunās. Turklāt filosofijas tradīcija tolaik bija tikai sākusies un galvenais fons bija daži iepriekšējie autori un sofistu darbība. Tagad, lai sāktu tādu filosofisku diskusiju, nevar pieiet pie gaļas pārdevēja tirgū un pajautāt "kas ir labais?". Šodien nav viegli pierādīt cilvēkam viņa nezināšanu. Tāpēc arī manā tēzē tagadne ir nomainīta ar pagātni. Cilvēks pats saprot, ka pagātnē ir zinājis mazāk. Taču uz vietas un tūlīt tas nav pierādāms.

Domā asāk nozīmē domā asāk... nevis pozitīvāk, negatīvāk - tas, ko tu sauc par attieksmi; es - par vērtībspriedumiem. Es jau norādīju, ka domāt asāk nenozīmē dzīvot ērtāk, būt laimīgākam vai kļūt labākam.

p.s. Ir tikai viena problēma - pasaules talantīgākie prāti allaž ir saskatījuši kaut kur kaut kādas problēmas... tur, kur tu dzīvo kā pa sviestu un tīksminies par koku un puķu smaržīgumu.

20. gadsimta II pusē vien var paskatīties uz virkni autoru veikumu - gan filosofijā, gan daiļliteratūrā, gan kino. Pavēro vien, kas zin, varbūt nāks apgaismība par to, kas svarīgs un dziļš un kas ikdienišķs un sekls.

Es atkārtoju: Es NERUNĀJU par DZĪVES ĒRTĪBU, PRIEKA APZIŅU, POZITĪVU ATTIEKSMI utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu apšaubi manu kompetenci. Jauki:)
Nezināšanu pierādīt ir viegli, arī manu. Nesaprašanu ir grūti pierādīt.
Ja domāšanas mērķis ir domāšana, tad domāšana ir bezmērķīga.
Es problēmas risinu, nevis par tām gaužos. Katrā gadījumā, ja lieta mani satrauc es meklēju tai risinājumu. Es nestāstu visiem cik sūdīgi, viss ir aizsnidzis nevaru iziet no maajas. Es meklēju lāpstu. Ja lāpstu nevaru atrast, tad nesūdzos un pieņemu, aizeju uzvārīt tēju:) – dziive no taa sliktaaka nepaliek.
Tu runā tā it kā Tev būtu nākusi apgaismība par to, kas svarīgs un dziļš. Padalies!

„Es atkārtoju: Es NERUNÄ€JU par DZÄŖVES Ä’RTÄŖBU, PRIEKA APZIÅ…U,
POZITÄŖVU ATTIEKSMI utt.” – kas visas ir svarīgas lietas:P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja gribi runāt par šādām lietām, tad vismaz nedaudz derētu aizdomāties par lietoto terminu nozīmi.

Saprašana ir visiem. Mēs visi saprotam visu. Mēs ikvienā situācijā zinām kā mums jārīkojas un ikvienā brīdī varam paskaidrot visu notiekošo.

Es par problēmām negaužos. Par problēmām vispār neviens negaužas, ja lietojam jēdzienu precīzā nozīmē. Gaužās par nepieciešamību tās risināt.

Dzīvi patiešām var uztvert dažādi - gan kā kaut ko tādu, kas tev ir uzspiests, gan kā kaut ko tādu, kas tev ir uzdāvināts, gan...

Bet ir kas būtiskāks par šo visu. Ir cilvēki, kas allaž meklē vairāk, viņiem arī problēmu ir vairāk un lāpstu grūtāk atrast. Ja visi būtu domājuši par to, kā labāk uzaudzēt kartupeļus vai vairāk dzelzi par kažokādām iemainīt, tad mūsu problēmas joprojām būtu šādas...

Problēmas nav dabā pastāvošas, tās tiek izgudrotas. Nu priekš kam cilvēkam lidot kosmosā? A viņš rada virkni problēmu un risina tās un beigās arī aizlido.

Tas pats attiecas uz visu - jo patīkamāk, komfortāk, mazāk saspringti tver dzīvi, jo tuvāks kādam mērkaķim, kas apakšbiksēs caurām dienām pie televizora dzer alu un piekož ar salami.

Lāpsta ir atrodama tikai tām problēmām, kurām kāds jau šo lāpstu ir uztaisījis. Ja katrs meklētu lāpstu un nebūtu neviens, kas teiktu, ka varbūt vajag izdarīt kādu līdz šim nedarītu darbu, izveidot kādu līdz šim nebijušu lāpstu, tad rietumu civilizācija nebūtu tur, kur tā ir šobrīd. Un visticamāk, ka tu kasītu savu pakaļu kaut kādā midzenī, nevis sistu iekšā internetā virtuālos tekstus.

Taču naivi būtu domāt, ka pasaule ir apstājusies. Tā tāda izplatīta ilūzija visos laikmetos, ka nekas jauns jau netiks izgudrots, ka nekas vairs nemainīsies, ka drīz pasaules gals utt. Viss plūst, viss mainās; un ir svarīgi atskaitīties ar vēsu prātu vismaz sev par notiekošo, nevis reklāmu un mārketinga izveidotā pasaules burbuļa ietvaros naivi priecāties par to, kas jau sen ir padarīts par funkcionālu sistēmas elementu.

Taču kā jau teicu - tas viss ar laiku. Kas nemeklē, tam lāpsta ir pie durvīm un visas problēmas skaidras - vajag tikai rakt. Kas meklē, tas nezina, kur un ko viņš atradīs, vai to varēs atrisināt, vai no tā vispār iznāks kāda problēma utt.


Taču ne par to bija tas stāsts. Bet gan par pozitīvu vai negatīvu attieksmi. Un par to, no kāda tipa cilvēkiem ko var sagaidīt. Tad es arī rezumēšu to visu - optimists var uzsvērt pozitīvu un gausties, ka pasaulē ir par maz pozitīvā un ka nevajag redzēt tik daudz negatīvā... taču vai no tā, ka negatīvo neredzēs, tas pazudīs? vai no tā, ka uzsvērs pozitīvo, tas pieaugs? drīzāk jau pieaugs pašapmāns, plastmasas dvēseles un surogātdzīvju daudzums.

Beigās visus skaisti iemidzinās, ieaijās, noglāstīs un apčubinās un neviens vairs neprotestēs. Būs skaisti, labi, debesis zilas un puķes smaržīgas... īsta Bārbiju paradīze. Tikai cilvēks būs kaut kur pazudis, apkārt staigās lelles ar lāpstām un negaužoties tīrīs sniegu... par sistēmas izsniegtajiem glāstiem...

āmen.

p.s. apnika

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir okei, bija interesanti ar Tevi parunaat:)
lai gan filozofija jau taada ir, ka katru lietu var skatiit no dazhaadiem punktiem un arii shajaa textaa, ko saraxtiji var piesieties, bet Tam Nav Jeegas:)
Lai veicas probleemu radiishanaa un risinaashanaa!
Ja kauko radiisi, vismaz es vareeshu teikt, ka luuk ar shito cilveeku par visaadiem niekiem esam runaajushi:D

(Reply to this) (Parent)