evergreen -

Esmu tālu no tā, lai būtu pašapmierināts. Gluži otrādi, es nemitīgi meklēju iespēju nestagnēt, iespēju nebūt banālam un triviālam. Mans prāts nav grāmatu pārbāzts, man nepatīk lasīt, lai gan tos dažus simtus nepieciešamo minimumu esmu izlasījis. Un tajos nav gandrīz nekā no vispāratzītas klasikas. Reti kurš uzvārds no tā visa būs pietiekami pazīstams masām.

Varbūt mēs arī esam divi tīņi, ja mūs novieto pretī kādam trešajam, taču es vismaz zinu, kad var runāt un kad turēt muti. Bet ja mēs te esam divi vien, tad es apšaubu tavu kompetenci.

Ar Sokratu ir atšķirīgi - viņam bija laiks. Viņš stundām ilgi varēja sēdēt un diskutēt par kādu problēmu, varēja novest oponentu loģiskās pretrunās. Turklāt filosofijas tradīcija tolaik bija tikai sākusies un galvenais fons bija daži iepriekšējie autori un sofistu darbība. Tagad, lai sāktu tādu filosofisku diskusiju, nevar pieiet pie gaļas pārdevēja tirgū un pajautāt "kas ir labais?". Šodien nav viegli pierādīt cilvēkam viņa nezināšanu. Tāpēc arī manā tēzē tagadne ir nomainīta ar pagātni. Cilvēks pats saprot, ka pagātnē ir zinājis mazāk. Taču uz vietas un tūlīt tas nav pierādāms.

Domā asāk nozīmē domā asāk... nevis pozitīvāk, negatīvāk - tas, ko tu sauc par attieksmi; es - par vērtībspriedumiem. Es jau norādīju, ka domāt asāk nenozīmē dzīvot ērtāk, būt laimīgākam vai kļūt labākam.

p.s. Ir tikai viena problēma - pasaules talantīgākie prāti allaž ir saskatījuši kaut kur kaut kādas problēmas... tur, kur tu dzīvo kā pa sviestu un tīksminies par koku un puķu smaržīgumu.

20. gadsimta II pusē vien var paskatīties uz virkni autoru veikumu - gan filosofijā, gan daiļliteratūrā, gan kino. Pavēro vien, kas zin, varbūt nāks apgaismība par to, kas svarīgs un dziļš un kas ikdienišķs un sekls.

Es atkārtoju: Es NERUNĀJU par DZĪVES ĒRTĪBU, PRIEKA APZIŅU, POZITĪVU ATTIEKSMI utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu apšaubi manu kompetenci. Jauki:)
Nezināšanu pierādīt ir viegli, arī manu. Nesaprašanu ir grūti pierādīt.
Ja domāšanas mērķis ir domāšana, tad domāšana ir bezmērķīga.
Es problēmas risinu, nevis par tām gaužos. Katrā gadījumā, ja lieta mani satrauc es meklēju tai risinājumu. Es nestāstu visiem cik sūdīgi, viss ir aizsnidzis nevaru iziet no maajas. Es meklēju lāpstu. Ja lāpstu nevaru atrast, tad nesūdzos un pieņemu, aizeju uzvārīt tēju:) – dziive no taa sliktaaka nepaliek.
Tu runā tā it kā Tev būtu nākusi apgaismība par to, kas svarīgs un dziļš. Padalies!

„Es atkārtoju: Es NERUNÄ€JU par DZÄŖVES Ä’RTÄŖBU, PRIEKA APZIÅ…U,
POZITÄŖVU ATTIEKSMI utt.” – kas visas ir svarīgas lietas:P

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ja gribi runāt par šādām lietām, tad vismaz nedaudz derētu aizdomāties par lietoto terminu nozīmi.

Saprašana ir visiem. Mēs visi saprotam visu. Mēs ikvienā situācijā zinām kā mums jārīkojas un ikvienā brīdī varam paskaidrot visu notiekošo.

Es par problēmām negaužos. Par problēmām vispār neviens negaužas, ja lietojam jēdzienu precīzā nozīmē. Gaužās par nepieciešamību tās risināt.

Dzīvi patiešām var uztvert dažādi - gan kā kaut ko tādu, kas tev ir uzspiests, gan kā kaut ko tādu, kas tev ir uzdāvināts, gan...

Bet ir kas būtiskāks par šo visu. Ir cilvēki, kas allaž meklē vairāk, viņiem arī problēmu ir vairāk un lāpstu grūtāk atrast. Ja visi būtu domājuši par to, kā labāk uzaudzēt kartupeļus vai vairāk dzelzi par kažokādām iemainīt, tad mūsu problēmas joprojām būtu šādas...

Problēmas nav dabā pastāvošas, tās tiek izgudrotas. Nu priekš kam cilvēkam lidot kosmosā? A viņš rada virkni problēmu un risina tās un beigās arī aizlido.

Tas pats attiecas uz visu - jo patīkamāk, komfortāk, mazāk saspringti tver dzīvi, jo tuvāks kādam mērkaķim, kas apakšbiksēs caurām dienām pie televizora dzer alu un piekož ar salami.

Lāpsta ir atrodama tikai tām problēmām, kurām kāds jau šo lāpstu ir uztaisījis. Ja katrs meklētu lāpstu un nebūtu neviens, kas teiktu, ka varbūt vajag izdarīt kādu līdz šim nedarītu darbu, izveidot kādu līdz šim nebijušu lāpstu, tad rietumu civilizācija nebūtu tur, kur tā ir šobrīd. Un visticamāk, ka tu kasītu savu pakaļu kaut kādā midzenī, nevis sistu iekšā internetā virtuālos tekstus.

Taču naivi būtu domāt, ka pasaule ir apstājusies. Tā tāda izplatīta ilūzija visos laikmetos, ka nekas jauns jau netiks izgudrots, ka nekas vairs nemainīsies, ka drīz pasaules gals utt. Viss plūst, viss mainās; un ir svarīgi atskaitīties ar vēsu prātu vismaz sev par notiekošo, nevis reklāmu un mārketinga izveidotā pasaules burbuļa ietvaros naivi priecāties par to, kas jau sen ir padarīts par funkcionālu sistēmas elementu.

Taču kā jau teicu - tas viss ar laiku. Kas nemeklē, tam lāpsta ir pie durvīm un visas problēmas skaidras - vajag tikai rakt. Kas meklē, tas nezina, kur un ko viņš atradīs, vai to varēs atrisināt, vai no tā vispār iznāks kāda problēma utt.


Taču ne par to bija tas stāsts. Bet gan par pozitīvu vai negatīvu attieksmi. Un par to, no kāda tipa cilvēkiem ko var sagaidīt. Tad es arī rezumēšu to visu - optimists var uzsvērt pozitīvu un gausties, ka pasaulē ir par maz pozitīvā un ka nevajag redzēt tik daudz negatīvā... taču vai no tā, ka negatīvo neredzēs, tas pazudīs? vai no tā, ka uzsvērs pozitīvo, tas pieaugs? drīzāk jau pieaugs pašapmāns, plastmasas dvēseles un surogātdzīvju daudzums.

Beigās visus skaisti iemidzinās, ieaijās, noglāstīs un apčubinās un neviens vairs neprotestēs. Būs skaisti, labi, debesis zilas un puķes smaržīgas... īsta Bārbiju paradīze. Tikai cilvēks būs kaut kur pazudis, apkārt staigās lelles ar lāpstām un negaužoties tīrīs sniegu... par sistēmas izsniegtajiem glāstiem...

āmen.

p.s. apnika

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ir okei, bija interesanti ar Tevi parunaat:)
lai gan filozofija jau taada ir, ka katru lietu var skatiit no dazhaadiem punktiem un arii shajaa textaa, ko saraxtiji var piesieties, bet Tam Nav Jeegas:)
Lai veicas probleemu radiishanaa un risinaashanaa!
Ja kauko radiisi, vismaz es vareeshu teikt, ka luuk ar shito cilveeku par visaadiem niekiem esam runaajushi:D

(Reply to this) (Parent)