evergreen - Komentāri

suic

18:05 - par tulkojumiem... jeb 7 ekspromti

1. Par to, ka redzu pasauli pārāk pesimistiski, vēl varētu diskutēt. Ja tu izvēlies neredzēt daudzas lietas un skaties tikai uz tām, kas "smaržo", tad šādi izveidota pasaule uz selektīvi atlasītām atziņām nav nekas vairāk kā viens liels fantāzijas burbulis. Ja tev ir patīkamāk dzīvot burbulī nevis pasaulē, tad tas ir tikai normāli - vairumam cilvēku tas ir tieši tā. Taču es to saucu par mentālo masturbāciju. Nu vismaz ar jēdzienu vajadzētu būt zināmai skaidrībai.

2. Ar to, ka man tavas idejas nav pieņemamas, arī nav tik vienkārši. Patiesībā man tās ir labi pazīstamas un puslīdz pieņemamas, pat ja nedomāju tāpat kā tu. Cita lieta, ka tās nav oriģinālas, ir banālas, ikdienišķas un garlaicīgas. Un vairojot šādas idejas un sarunu ceļā nododot tās tālāk un apmainoties ar tām, pie reizes radot ilūziju, ka tieši tā ir labi un tā darīt ir pareizi, tu tikai veicina pasaules pār-burbuļošanos.

3. Strādājot un domājot pozitīvas domas var tikai veicināt tādu pasaules (un tās atsevišķo jomu) attīstību, kas jau ir ielikta sākotnēji izveidotajā pasaules burbulī. Tu esi radījis puslīdz izolētu "smaržīgu" pasauli, kurā mitinies, bet kura nav nekas vairāk kā tikai banāla fantāzija. Un šajā pasaulē tu strādā (turpini aizsākto) un domā pozitīvas domas (atbalsti esošo modeli). Ko tādā veidā var atrisināt?

4. Es nelasu grāmatas par pozitīvu domāšanu. Es lasu grāmatas par domāšanu. Ja domāšanai ir uzlikts nosacījums, ka tai jābūt pozitīvai, tad tā visticamāk nemaz īsti nav domāšana, bet gan pesteļošana vai fantazēšana... burbuļošana.

5. Fons ir vajadzīgs visiem. Cita lieta, ka par to neaizdomājas, taču uz tā pamata darbojas. Kā tu varētu pateikt, kas ir labs un kas slikts, kas derīgs un kas nederīgs, ja nevarētu paskatīties uz citiem cilvēkiem? Fons ir paraugs, kuru pieņem vai nepieņem. Bet šis prasītu ilgāku iztirzājumu.

6. Es negaužos par pasaules ļauno dabu. Patiesībā es pat neuzskatu, ka pasaule ir ļauna. Drīzāk tā ir nejēdzīga. Puskurlo leģioni droši soļo ierindā pa ieliktām sliedēm, kas ved uz nekurieni, bet sagādā "smaržīgas" pasaules izjūtu. Lai tā būtu, bet skats visnotaļ garlaicīgs.

Un ko gan jūs varat labot? Tik vien kā iet mazliet ātrāk vai mazliet lēnāk, šūpoties vai nešūpoties, dziedāt vai raudāt, taču sliedes ir ieliktas un no tām nost netikt.

Daži konkrēti jautājumi dziļākai sapratnei - ko tu esi tādu izdarījis, lai mazinātos alkoholisms, narkomānija, prostitūcija, slepkavības, pedofilija, nabadzība? Es piekrītu, ka nav cilvēka spēkos īpaši daudz šajās jomās izdarīt, taču tāpēc vēl nebūtu jāsaka, ka pasaulē tā visa nav. Tas, ka tev ir burbulis, kurā nav nedz nāves, nedz sāpju; kurā skumjas ir īslaicīga parādība un cilvēka dzīves iekšējā traģika tikvien kā tukšs vārds; tas viss vēl nenozīmē, ka tavs burbulis izsmeļ pasauli, ka tas ir pasaule, ka aiz tā vairs nekā cita nav.

Mani nesatrauc tik daudz tās lietas, kas notiek pasaulē, cik šis stulbi iedomīgais smaids plastmasas cilvēku sejās. Kas sēž puskurli-pusakli savos burbuļos, neko daudz neredz, pasauli tver nevis kā patiesāk, bet kā ērtāk, un vēl atļaujas pamācīt citus. Dzīvo savu dzīvīti, raujies; ja nespēj būt oriģināls, tad esi vismaz produktīvs - ražo preces, pakalpojumus un mākslīgas attiecības, kas tev protams šķiet piesātinātas ar dzīvi... taču kāpēc tev būtu jāiedomājas, ka tu esi vismaz kaut kas?

7. Kāpēc tu domā, ka mani būtu jāžēlo? Tikai tāpēc, ka mans burbulis ir plašāks un ietver tādas lietas, kādas tavējais neietver? Toties te ir mazāk saspiests, mazāk sasmacis. Gaiss svaigāks un pat sūdi smird pēc sūdiem nevis vijolītēm. Kontūras asākas, krāsas dzīvākas, baltais - baltāks, melnais - melnāks. Vai tu gribi mani žēlot par to, ka tas prasa piepūli, tas prasa koncentrāciju un puslīdz izkoptas prāta spējas? Vai varbūt tu žēlosi mani par to, ka sajūtu ko tādu, kas normālos gadījumos paliek neievērots.

Jā, ir tā, ka sūdi smird un suņi kož, bet vai labāk ir dzīvot pasaulē, kur tie ir tikai maketi?