šodien redzēju zaļu vārnu, viņa man teica, ka paliks tāda vienmēr.
nu dazji redz zaljas vaarnas, citi zalju vaarnu konstrukcijas, citi tikai to simulaacijas
apziņas simulakrs Tev nav labs zobārsts.
man nav zinaami kriteeriji peec kurie juus veerteejat zobaarstus :)))
ja metāla konstrukcijas nespēj noturēt muti ciet, tad jāizmanto tilti, savādāk būs purvs, bet zobārstam slikta slava.
nu purvs ir taapat, taa kaa nav starpiibas vai metaala konstrukcijas ir stabilas, tas zobaarstu (lietu) staavokljus nemaina
Tu šķiet nesaproti lietas būtību, es saku kā būtības, bet Tu atbildi pēc būtības.
tas atkariigs no taa, kaadas tradiicijas ietvaros tiek defineeta buutiiba
mēs Kaukāzā, tradicionāli šādās situācijās dziedam
mees shaadaas situaacijaas parasti ejam liidz galam
tur, kur juuseejie saak dziedaat
sākums ir dziesma, gals - no pretējās puses nāk vārnas.
mani saak nogurdinaat shii metafizika
līdz galam, līdz galam, līdz restart miegs šķir mūsu puslodes ar baltu putraimu miegu.
optimists bljee. nu davai turpini
tikai šī komentāra dēļ bija vērta visa tā jezga ar Putinu :)
kurai mutē bļē. stulbā lapsa
es ceru ka shiis rupjiibas ir paarfraazeejamas, tiiri logjiski struktureetaa saturiskaa teikumaa, man skjiet, ka mees atvadiijaamies!!!
piedod, es noliecu galvu, tas vairs neatkārtosies.
From: | ronis |
Date: | 20. Aprīlis 2004 - 23:21 |
---|
| | | (Link) |
|
škic gulēt
maziem solīšiem, tip tip tip
tu studē, vai kārto "f" plauktu bibliotēkā?
es iedomājos, ka tas būtu jauks sižets Gordera tipa grāmatiņai - par mazu, nabaga meiteni, kas dabūjusi darbu - sakārtot vienu plauktu bibliotēkā. bet sakārtot tā, lai grāmatas tajā atrastos PAREIZAJĀ secībā. un tas, protams, izrādās FILOSOFIJAS plaukts... tad nu mazajai nabaga meitenei no Vecmīlgrāvja atliek tikai vērt katru no tām vaļā un mēģināt saprast, ko īsti nozīmē PAREIZĀ SECĪBA...
pesimistiska intelektuaala izklaide, labi taa ir iedomiiba, driizaak lietu staavoklja apzinaashana, apzinjas apzinaashana, aj nu kaut kaa apzinaashana :) kautkas jau te jaadara, ja jau esm te samesti ;)
un pareizaas seciibas nav, bet es tikai veel ar to nevaru samierinaaties, tu vari?
ō, ļaļi, ļaļi, naidji menja, ja grib japonskij, a jeslji ti varona, tagda prapala.
Es riktīgi ierēcu par šo komentu :D
pat nezinu, ko atbildeet uz taadu savdabiigu aforismu, bet arii tas ir izteixmes veids, vai juus to nevareetu paarfraazeet?
tur jau tā pasaules parafrāze arī ņem savu līkumu, kas noved cilvēkus maldu ceļos
apgalvojums, ka pastaav maldu celji, paredz domaat arii celjus, kas nebuutu maldu, vai shaads daliijums ir iespeejams, no kura punkta skatoties un peec kaadiem kriteerijiem vadoties?
maldi ir galvā, ceļi - uz kartes, ja karte ir simulakrs, tad atliek tikai gaidīt.
paarfraazeejot:
viss ir praataa, kartes apraksta celjus, bet visi apraksti ir praataa, tad atliek gaidiit
ja gaidīšana ir galvā, bet aprakstīti ceļi stāsta psakas, tad prāts ir suverēns simulants, kam nedrīkst uzticēties.
vienmeer var iztikt bez spriedumiem, nevar uzticeeties tam, kas praataa nonaak, pats praats ir kaa nevainiigs beerns
adnako tochka, paceluj na mortvij ljod.
viens ir noleemis mani nelasiit
man jau kādu mēnesi ir plaukts gar visu sienu un arī otrs, vecais - gar otru sienu.. abos grāmatas dajebkādā intuitīvā secībā.. ir gan arī tādas, kuras joprojām nevaru atrast, bet man šķiet, ka to tur nemaz nav...
vienreiz jau rakstīju par krāsu secību. brīnišķīgi skaisti izskatās grāmatas, sakārtotas pēc krāsām - tonalitātes mainās no siltās uz auksto, no tumšās uz gaišo.. klasiķi melnā, austrumu literatūra gaiši brūna, budisti - sarkani un oranži, hinduisti nezin kāpēc tumši zaļi un zili, un melni ar zelta burtiņiem gar malu..
vēl ir secība, atkarībā no tā, cik ļoti tu katru no grāmatām cieni.. tad tuvāk durvīm, tur, kur ciemiņi ierauga vispirms, stāv pašas cienījamākās, nīče un bodrijārs, fuko un kants, brodskis un prusts, tad tu vairs nezini, kā pareizāk - pa priekšu borhess un bukovskis vai kortasārs un dovlatovs? tad tu pavisam sapinies un samet juku jukām visu to krievu jaunāko literatūru un sorokins atrodas blakus čoranam, bet šopenhauers iespiedies pa vidu starp sartra dienasgrāmatām un kafkas vēstulēm..
kas ir shis indiviids, kuram ir TAADA literatuura? students vai fanaatikjis, gruutas dziives miileetaajs, pretrunu cieniitaajs vai tikai graamatu kolekcionaars?
pie tevis peec graamataam buus jaaveershas, ja driixt :)
te, protams, punkts atkal pacentīsies iespraust kādu jēlību, bet esjūtos kā Repše, kuram nelabvēļi nevar piedot pasprukušo frāzi "nu kā es varēju nesolīt?" ja man kād jautā, kāpēc esmu iegādājies kādu no grāmatām, man gribas izstiept žokli uz priekšu un teikt: "Bet vai tiešām jūs iedomājaties, ka es būtu varējis to atstāt veikalā?"
reizeem gadaas smaidiit :))) es smaidu, kad kaads sauc graamatu plaukta saturu, mani tas diivaini knjudina :) graamatas, graamatinjas :) man arii buus vecumdienaas ko lasiit
Mamardašvili jālasa 1982. gada Lekcijas par Prustu, izdevniecības ad Marginem 1995. gada izdevums, pelēks ar zilām puķēm vai ko tamlīdzīgu uz vāka. tās otras lekcijas (par to pašu, bet lasītas citā laikā - Tbilisi universitātes Mākslas un humanitāro ziņnātņu fakultātē 1984. gadā), saucas Psihologičeskaja topologija putji, izdotas žurnāla Ņeva izdevniecībā 1997. gadā), kas melnā sējumā ar sarkano svītru, tās kaut kā neveiksmīgi pierakstītas, skaisti izdotas, bet sliktāk lasāmas, bet nu vispār arī labas. patiesībā, tas ir jocīgi, lekcija par Prustu, bet viņš tur izstāsta visu savu svarīgāko par būtisko
varbuut tu esi no bibliotekas?
nee nee mamardashvilli mani uz vinja lasiishanu neiedvesmos, Kuule, Kuulis arii man skjiet uz vinju vislaik atsaucas, bet nu taa ir vinju laiku literatuura, taateikt sava pakljautiiba, cits laiks citas pakljautiibas, citas atkariibas :)
:)
M.M. ir gaišs un ārpus laika
lai gan Bodrijārs un Žižeks, protams, jautrāki