te, protams, punkts atkal pacentīsies iespraust kādu jēlību, bet esjūtos kā Repše, kuram nelabvēļi nevar piedot pasprukušo frāzi "nu kā es varēju nesolīt?" ja man kād jautā, kāpēc esmu iegādājies kādu no grāmatām, man gribas izstiept žokli uz priekšu un teikt: "Bet vai tiešām jūs iedomājaties, ka es būtu varējis to atstāt veikalā?"
reizeem gadaas smaidiit :))) es smaidu, kad kaads sauc graamatu plaukta saturu, mani tas diivaini knjudina :) graamatas, graamatinjas :) man arii buus vecumdienaas ko lasiit
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}