13:10 - Restorānu bizness 2025 Izlasīju rakstu, kā restorānu apmeklētāji mēģina šantažēt resotrānus ar sliktām atsauksmēm, sūdzās par nepietiekami labiem skatiem, un prasa atmaksāt pārkinga sodus. Šis man atgādina storiju no suņu skoliņas par to, ka "sunim ir oportūniska daba". Jā, sure, suņiem. Dodiet cilvēkiem jaunus rīkus, un viņi jums parādīs jaunus radošus veidus, kā izspiest maksimālu personālu labumu no tiem, nedomājot par ilgtermiņa sekām.
No otras puses man ir arī robežas tam, cik tālu es spēju būt empātisks pret restorānu īpašniekiem. Bieži vien motivācija sākt restorāna biznesu pārāk neatškiras no motivācijas kļūt par influenceri, un tunča putas uz kaperu grauzdiņa ir tikai instruments šiem mērķiem. Es restorānos gribu redzēt niansētāku motivāciju par būšanu trendīgiem. Tie var būt veselīgi ēdieni, vietējie piegādātāji, rūpes par dzīvniekiem, godīga samaksa piegādes ķēdēs, vai pat visiem pieejamas sātīgas un veselīgas pusdienas. Un man reizēm šķiet, ka aroganti restorānu darboņi biežāk saskaras ar arogantiem apmeklētājiem. Man nevajag, lai man dod bezmaksas kūciņu, jo garneles nav šodien atlidojušas no Indonēzijas, un es pārāk nedusmošos, ja viesmīlis mani netīšām aplies no galvas līdz kājām ar kafiju. Abpusēja sapratne un cilvēcība kinda ir pietiekama, pat ja reizēm rīsi ir pārvārīti.
10:32 - Andor Mūsu YouTube "draugs" Drew Gooden pastāstīja par seriālu "Andor", un to, ka tas ir labi uzrakstīts. Nevēloties uzņemties lielus riskus, un pārliecinoties par to, ka vesela virkne "vieglo" seriālu ir vilšanās, nolēmu dot iespēju šai "Star Wars" frančīzei. "Star Wars" principā bija iemesls, kāpēc no sākuma man šķita - huh, good to know, bet laikam nebūs gluži man.
Pēc pirmā sērijas novērtēju to, par ko runāja Drew. Es nebiju ārkārtīgi aizgrābts ar vidi, kurā viss notiek, bet secināju, ka tiešām notikumu virzība šķiet visai loģiska. Bet virzoties notikumos uz priekšu, dzīve arvien vairāk sāka atgādināt kino. Īmpērijā uzvaras sāka gūt tie spēki, kuriem pasaule ir kā austere, and you just drill, drill, drill. Visus, kas tam traucē, vajag vai nu pakļaut, vai iznīcināt. Jāsaka, ka impērija seriālā ir mazliet ciniskāka, represīvāka un augstprātīgāka, bet rebelions tur vēl ir visai dzīvs, kas ļauj saglabāt optimismu. Neesmu drošs par dzīvi.
JūTjūbē netrūkst vispādu apskatu par seriālā attēloto vidi un vēsturisko kontekstu dažāda veida distopiskām idejām. Lai gan simboli un vēstījums seriālā man šķiet mazliet vienkāršots, tomēr jāsaka, ka atmosfēra mani aizķer. Šķiet, ka es to minētu kā otru veiksmīgo lietu, kas tur ir labi atstrādāts. Ironiskā kārtā to mums visu delivero Disneja kompānija. Tagad, kad es strauji virzos pirmās sezonas beigām, es pamanu, ka "Andor" atkal parādās ziņu lentēs, un laikam tūlīt būs otrā sezona. Kas priecē, jo uz dažiem mēnešiem es būšu nodrošināts ar alternatīvām pretenciozam kino. I mean, nav ne vainas pretenciozam kino - es pat nespēju visam izsekot, cik ātri mainās kinoteātru repertuārs. Bet kaut kā ikdienas rutīna pēdējos mēnešus ir bijusi izsūcoša, un muļķīgi iet uz trīs stundu garām filmām pagulēt, tāpēc jāmeklē alternatīvas nepilnas stundas garumā.
15:56 - Kā sevi izvilkt ārā? Vakar pa lietu (bez vēja, +8 vēl 18.00) mierīgi varēju izvilkties pastaigā. Šodien aiz loga ziemas pasaciņa, ir -2, bet arī vējš nedaudz purina nedaudz visu. Nespēju saņemties pastaigai. Gribas sēdēt pie siltā mūrīša.
21:38 Nesaistīti - šodien pirmo reizi izmazgāju suni. Drīz būs trīs gadi pagājuši, bet es nekad to nebiju darījis, jo kad pienāk tas brīdis, kad tas suns obligāti ir jāmazgā, es neesmu tajā emocionālajā stāvoklī, lai darītu to pirmo reizi. Un tas neskatoties, ka mēs kopā esam darījuši visādu sūdu.
20:57 Pirmo reizi biju uz suņa bērēm. Jāsaka, ka protokols šādiem gadījumiem man nav skaidrs - vai vajag puķes, kas tur notiks, kā ģērbties. Es nesaku, ka šīm lietām nav nozīmes. Es būtu gatavs izkauties, ja kāds apgalvotu, ka dzīvnieks neko tādu nav pelnījis atšķirībā no cilvēka. Jā kāds to teiktu par svešu dzīvnieku, protams. Bet tas drusku parāda arī to, ka visādas iesūnojušas tradīcijas mūs sagatavo šādām tradīcijām. No otras puses - daži šīm lietām nepamatoti pieķeras tik ļoti, ka ir gatavi citus nosodīt par atkāpēm no šīs iedomātās pareizības. Es atceros savu pusaudža dumpošanos pret bēru mielastiem. Vecmāmiņas bēres jau atkal pierādīja manu pointu. Lai vai kā, katram ir sava sajūta par to, kā atvadīties no sava drauga. Emociju ir tik daudz, un iekšā sēras cīnās ar jaunās normālības pieņemšanu. Gribās saglabāt piemiņu, bet gribās arī bedrē atstāt visas lietas, kurām bija nozīme tikai esot kopā. Gribās iedot līdzi mīļas lietas, un atbrīvot no šīs pasaules važām. Es arvien vairāk novērtēju tās gadskārtējās liesmas, kurās sadeg sāpes, noliegums un atmiņas, kuras neļauj mums virzīties uz priekšu. Daudzi steidzas nodedzināt tiltus pārāk ātri, citi pārāk ilgi pieķeras lietām, kurām vairs nav nozīmes, bet es arvien vairāk saredzu jēgu atbrīvoties no lietām šajās liesmās. Katra šāda nelaime rada vēlmi palīdzēt cilvēkam atrast šis liesmas tad, kad pienāk pareizais laiks.
10:24 Doechii "Anxiety" nav īsti Gotye kaverversija, bet pēc manas saprašanas, tas nav arī gadījums, kad tiek izmantots kādas dziesmas sampls. Un nav jau tā, ka paša Gotye dziesmas pamatā nebūtu vēl citas melodijas. Piemēram, šīs.
10:15 Straumes "Oskars", man liekas, iezvana tādu jaunu ēru animācijā, kad budžets, tehnoloģijas, kino zvaigznes vairs nenosaka daudz, bet visu nosaka režisora vīzija, rūpīgs darbs, un stāsts (story) ko vēlas izstāstīt.
Būtu interesanti, ja Zilbalodim sanāktu sadarbība ar Studio Ghibli (Miyazaki), vai Studio Ponoc (kas noteiktā veidā ir radusies dēļ tā, ka Miyazaki nespēja atrast sev pēcteci).
Straumes stāsts man sasaucas ar Miyazaki Nausicaa pasauli (jeb oponē tai), kā tāda ekoloģiskās katastrofas izdzīvotāju perspektīva - bet Straume kā cilvēcisks, nevis tehnoloģiski militāristisks (vardarbīgs) stāsts.
11:39 Iegāju Facebook paskatīties, kas šodien pilsētā pa dienu notiek, un ieraudzīju divus pasākumus Āgenskalna tirgūt - krāminieku un garās brokastis ar austerēm un bablī.
Es saprotu, ka krāminieks nav nekāda nabadzības pazīme, un tomēr blakus šie divi eventi izskatās drusku komiski. Vecu piekaramo atslēgu tirgotāji jau nu noteikti neies dzer bablī. Lai gan tas būtu diezgan kruta, ja Āgenskalna komūna būti tik ļoti integrējusies savā starpā, ka vietējais vidusslānis tusētu kopā ar vietējiem šķūnīšu īpašniekiem, un uzsauktu viņiem kokteiļus saulainā svētdienas pēcpusdienā. Āgenskalns tad varētu pasludināt neatkarību no Rīgas Domes, un Vilnis tur neko nevarētu padarīt.
