Eos ([info]eos) rakstīja,
@ 2024-05-15 12:54:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Placebo - Hang on to your IQ

Hang on to your IQ, to your ID
Topošā ģimnāziste dabūja 50 punktus no 118 Rīgas ģimnāziju matemātikas iestājpārbaudījumā. Tie ir 42%.

Vēl priekšā:

1) Angļu valodas CE 22.maijs => jādabū vismaz 60%

2) Latviešu valodas CE 27.maijs => vismaz 60%

1) Matemātikas CE 4.jūnijs => ap 90% būtu labi, jo skolā matemātiku viņa mācās uz 9

Rezultāti konkursam uz Rīgas Valsts 3.ģimnāziju būšot tikai jūlijā. Tā kā šis man būs aktuāls vēl vismaz 6 nedēļas.

Skolā viņa mācās uz apmēram 8 vidējo atzīmi. Klasē pēc atzīmēm ir 3.labākā. Kāpēc viņai ir zems pašvērtējums, to mēs pabīdījām malā, sakot "visu ar loģiku izskaidrot ātri nevar". Kaut sevis revidēšana ir tieši par to. Ticība sev, darot dzīvē kaut ko pirmo reizi, liekot eksāmenus, ir ārkārtīgi svarīga.

***

Saskaitīju no skolu mājaslapās atrodamās informācijas. RV1Ģ - 4 paralēlklases. RV2Ģ 3 klases, RV3Ģ 8 klases, Vācu Ģ - 5 klases, Āgenskalna Ģ 4 klases, Klasiskā Ģ - 8 klases. Kopā 32 paralēlklases. Ja pieņem, ka 30 bērni klasē, tad 32*30= 960 vietas. Pašas skolas paralēlklases sauc par moduļiem, tāpēc diez vai katrā modulī paredzēts uzņemt 30 skolēnus.

Viņa ar saviem 42% ir apmēram 1000.tajā vietā no 2600. Noliekot labi CE, var rezultātu uzlabot.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]hxpzy
2024-05-17 00:36 (saite)
Nu tas būtu gan otrs grāvis, manuprāt,jo viņa tieši vēl aizvien ir bērns. Bet viņai drīzāk neļauj caur savām vēlmēm un gribu kļūt patstāvīgākai. Tajā vecumā nevajag likt izdarīt kaut kādas izvēles ar tādu tekstu, ka tu jau esi liela un pašai viss jādara. Jo viņai nav tā ģimenes atbalsta, ka nu jebkas, ko izvēlēsies būs labi, vai ka nepareiza izvēle nebūs pasaules gals. Šīs ir tikai spekulācijas no manas subjektīvās pieredzes, bet viņa savā nepàrliecinātībā nepareizās izvēles dēļ (tā ir tā, kas nedabū ģimenes atbalstu, liek justies tā, ka viņa tēvu ir pievīlusi, vai izvēloties kaut ko, kur vēlāk izrādās slikti) varētu krist vēl dziļāk sevī un nepàrliecinātībā, jo atbildība jānes viņai pēc tam :D bet tā ir tikai fucking vidusskola, bet visi izturās tā it kā tas noteiktu viņas visas tālākās dzīves kursu. Savā ziņā jā, bet pa lielam nē.
Tas, ka būtu jāpiesakas citām vidusskolām, tas gan būtu prātīgs ieteikums, jo vienmēr tak var arī izstāties, ja nu viņa tajā jūlijā iekļūst tur, kur tik ļoti vajag?

Baigi forši pa ķegumu, bet tur vairs nav vidusskolas, ir tikai pamatskola

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2024-05-17 00:48 (saite)
Par to jau ir runa, tāpat kā man tajā gadījumā ar čali no Jelgavas ģimnāzijas, kam ir kontrolējoša māte, kura visu laiku prasa, vai dēlam (18 gadi) viss ir labi, vai tiks galā, vai kontroldarbs būs labs... Viņai ir jādod telpa, lai augtu.

Ir konkursi uz 11-12.klasi tajās pašās ģimnāzijās, ja nu ļoti gribēsies skolu mainīt.

Es piekrītu, ka grāvji nav labi. Bet viņai nav ne brāļu, ne māsu, arī mammas nav. Ir tikai tētis. Jābūt pateicīgiem, ka viņš mēnešiem ilgi viņu ar mašīnu pa vakariem vadā pie manis, gribot labu. Taču viņa "labais" var nebūt meitas "labais".

Jā, vienmēr var iesniegumu atsaukt.

Redz, kad es 10.klasē paliku uz otru gadu depresijas dēļ, man tā
nebija "tikai fucking vidusskola". Man tas šķita fail visa mūža garumā. Tā domā pusaudži. Viņiem ir šeit un tagad.

Pateikt, ka viss būs labi, jo viņa tiks iekšā RSU, jo tētis var samaksāt studijas un viņai ļoti interesē bioloģija/ķīmija, un kas pa vidu - ģimnāzija, vidusskola vai licejs, esmu mēģinājis daudzkārt.







(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hxpzy
2024-05-17 07:48 (saite)
Es arī domāju tādā stilā tajā laikā, tas jau laikam ir raksturīgi, bet ļoti vajag viņai ieskaidrot, ka tā tomēr nav. Es tajā laikā nesu kaunu par savām izvēlēm vēl gadiem un biju vnk nelaimīgs cilvēks. Priekš kam? Tikai tāpēc, ka māti nevarēju apmierināt, par to likās, ka esmu visnejēdzīgākais cilvēks pasaulē

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2024-05-17 12:17 (saite)
Tas tā ir, bet ne jau tikai tāpēc, ka es esmu skolotājs, viņa mani ņem pa pilnu vai uzticas, vai vispār stāsta privātas detaļas. Tāpēc ieskaidrot var tikai tad, ja vispār manu viedokli vēlas dzirdēt.

Ir daudzi cilvēki, kuru uzticība jau skolas pirmajos gados vai 5-6.klasē ir tā sabradāta, ka viņi nav gatavi runāt par lietām, kā ir.

Visu laiku kalkulē, vai runātais ir tas, ko pieaugušais grib dzirdēt, vai atbilst normām. Pēc tam ar vecāko māsu/draudzeni šad un tad dzer vīnu, raud un kliedz, ka pasaule nesaprot. :D Tāda bija mana māsa, tādas bija šaha skolas meitenes 14-15g vecumā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?