Par to jau ir runa, tāpat kā man tajā gadījumā ar čali no Jelgavas ģimnāzijas, kam ir kontrolējoša māte, kura visu laiku prasa, vai dēlam (18 gadi) viss ir labi, vai tiks galā, vai kontroldarbs būs labs... Viņai ir jādod telpa, lai augtu.

Ir konkursi uz 11-12.klasi tajās pašās ģimnāzijās, ja nu ļoti gribēsies skolu mainīt.

Es piekrītu, ka grāvji nav labi. Bet viņai nav ne brāļu, ne māsu, arī mammas nav. Ir tikai tētis. Jābūt pateicīgiem, ka viņš mēnešiem ilgi viņu ar mašīnu pa vakariem vadā pie manis, gribot labu. Taču viņa "labais" var nebūt meitas "labais".

Jā, vienmēr var iesniegumu atsaukt.

Redz, kad es 10.klasē paliku uz otru gadu depresijas dēļ, man tā
nebija "tikai fucking vidusskola". Man tas šķita fail visa mūža garumā. Tā domā pusaudži. Viņiem ir šeit un tagad.

Pateikt, ka viss būs labi, jo viņa tiks iekšā RSU, jo tētis var samaksāt studijas un viņai ļoti interesē bioloģija/ķīmija, un kas pa vidu - ģimnāzija, vidusskola vai licejs, esmu mēģinājis daudzkārt.