Eos ([info]eos) rakstīja,
@ 2022-09-15 16:30:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Uz mājas priekštelpas jumta bija izmesta dinozaura rotaļlieta. Tā dienām ilgi gulēja ārā. Lietū un vējā.

Visticamāk, kāds bērns to bija izmetis kā lieku. Laikmets aizgājis. Bērns tagad spēlējas ar koka konstruktoru un būvē kūtis,
aizgaldus, klētis, aplokus un tīrumus.

Aizejošais laikmets viņam bija tik ļoti lieks, ka pat līdz gružu mašīnas melnajam caurumam bērns to sākumā neaizgādāja. Taču labi,
ka ir pieaugušie. Plīša dinozaurs nu ir pārkonfigurācijas procesā un no spoka lietū tas top par ko derīgu.

Lai arī cik bēdīgi bija skatīties un pamesto dinozauru, jādomā par jauno. Kas ir tas, ko mēs gribam darīt kā nākamo etapu.

Bez asinskāriem zvēriem, bez spokošanās, bez meliem un divkosības. Pieaugušie raksta pasakas un ir radījuši pandai līdzīgi radījumu vārdā
"Glaudiņš". Bērni var viņu pabarot ar ogām, paglaudīt, un viņš ir draudzīgs.

Tāpat jādara ar pasauli. Ja mēs sākumā apgriezīsim visu otrādi, kā tas bija pirms Ēdenes dārza ieņemšanas, arī tas būs labs sākums.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kochka
2022-09-15 19:10 (saite)
Gan jau tas ir iztēlē, jo grāmatas nosaukums ir Gudrā sunīte Soņa. Varbūt ir tā, ja bērns izraudas, tad uzreiz ir visu krāsu emocijas, jo skumjās var rasties atmiņas vai vīzija par visu krāsaino. Gandrīz kā katarse. Jo kurš tad raud mūžīgi? Un asarās ir sālsūdens, kas labi actiņas iztīra, tāpēc raudāšana nemaz tik negatīva nav, ja neuzkrājas liels rūgtums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2022-09-15 19:19 (saite)
Nezinu, nezinu...

Man bija jāpieskata dvīnes, un mājās vecāki strīdējās, un enerģija bija tāda,

ka viņas bieži raudāja tik ilgi, kamēr nogura un aizmiga. Kā Sīzifs - raud, kamēr acis tukšas un tad atslēdzas.

Ir jau citas raudāšanas, kas palīdz. Esmu drošs. Taču dzīvē man tāda piemēra pagaidām nav.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]kochka
2022-09-15 21:37 (saite)
Nujā, tas sarežģīti. Arī bērnu audzināšana.


Es no savas pieredzes zinu, ka tumšākajos brīžos nav bijis nekādu emociju. Un esmu pat vēlējusies kaut spētu paraudāt, jo tas kaut ko sakustina. Bet zinu arī smagnējo raudāšanu, kas rada visu aizvien skumjāku. Varbūt tāpēc izšķir emocijas un jūtas, emocijas fizioloģiskas, bet par jūtām cilvēks spēj reflektēt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]eos
2022-09-15 21:48 (saite)
Atnāca siltums. Fizioloģisks siltums no mūsu sarunām šovakar. Paldies!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?