[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]
Below are the most recent 25 friends' journal entries.
| Thursday, May 14th, 2026 | ||
|
teja |
4:30p | Siliņas demisija: bye bitch |
|
virginia_rabbit |
12:20p | šodien interesantākais žurnāls ir dance.lv https://dance.lv/ko-var-balss-par-j https://dance.lv/balets-pret-algori |
|
putnupr |
11:05a | Nav skaidrs, kā lai kļūstu labāks darbinieks. |
|
sramgni |
10:23a | pd Petri dish. |
| Wednesday, May 13th, 2026 | ||
|
virginia_rabbit |
11:12p | Mārtiņa beķereja tā izremontēta, ka es vairs nepazīstu Rīgu |
|
ulvs |
7:59p | emocija pret pierādījumiem Mūsdienu un nākotnes cilvēku kognīcijas pamatproblēma. FEELZ > REALZ jeb "Tas, kā X man liek justies, ir būtiskāks elements par to, vai X ir ĪSTS (kā "safabricēts" antonīms)? Objektīvā patiesība vairs nevienu jaunu cilvēku neinteresē - galvenais ir vibrācija, noskaņa. Šādi intuitīvi tvērumi nav objektīvi izmērāmi. Taču izpisties smadzeņu pišanas sociālie tīkli... kā es sākumā IENĪDU facebook ĪKŠĶI! Jūs nespētu iedomāties, ar kādu klusu naidu es atteicos to lietot. Jo lietot ĪKŠĶI, ir trivializēt savu reakciju līdz pirdiena vērtībai. Galu galā šis simbols sevī neiemeiso viennozīmīgumu, ko tam vajadzētu simbolizēt - labs darbs, es lepojos ar tevi, turpini tā tālāk! Taču īkšķi var arī lietot ironiskā, sarkastiskā un arī izņirdzošā ziņā, viss atkarīgs no konteksta. Īkšķis sevī ietver: izvairīšanos no sarunas, trulu "es Redzēju šo ierakstu - neizlasīju; tagad atpisies" reakciju. Iztēlojies pamatskolu. Tīnis lejuplādē klasesbiedrenes attēlu no myspace, ielādē to tādā "AI", kas radīts, lai augšuplādētiem cilvēku attēliem novilktu apģērbu un eksponētu savu "kaunu". Nevienam tīnim, kas atradīsies viņas infosfērā, nebūs svarīgi, vai foto ir īsts, daļēji īsts vai pilnībā ģenerēts - viņi visi redzēs tikai savu pirmo reakciju uz šo kairinātāju. |
|
methodrone |
5:26p | Atkal lavandu laux. 13. maijs, 13. juunijs.. man vienkaarshi patiik shie datumi. Jo triispadsmitnieka dziljdomiibu un draudiigumu atbrunjo maija un juunija maigums un dailjums. |
|
ulvs |
6:46p | Mazi gaismas zaķīši Un melni ēnu kaķīši Rau satikušies netīši Zem lapotnes, kur mīžu Alu sūcot pamīšus Pieri stutēdams pret koku Zem acs ar zili melnu loku Apšļācu sev roku Kamēr ausīm atpūtnieku runas zogu Man vate galvā acīs migla tomēr visu dzirdu Un ļaudis mēļo ka es smirdu KOPŠ TU MANI PAMETI - Gatis Vanags |
|
ulvs |
5:36p | Jungs Dziedēt spēj tikai tāds ārsts, kurš pats ir (bijis/ir) ievainots. |
|
sramgni |
2:50p | antikvariātds Man patīk šis trauks, tomēr problēma ir tā, ka tas ir nedaudz par mazu, lai no tā dzertu tēju. Iespējams, nāksies atsākt lietot alkoholu pēc desmit gadu pārtraukuma. Vai arī jāatrod lielāka sudraba glāze. https://antikvariats.lv/lv/sudrabs/sudr |
|
ulvs |
1:20p | Injicē man argentīniešu bandas Los Espiritus mūziku pa taisno manās vēnās. Dziesmas nosaukums "Pazudis liesmās". |
| Tuesday, May 12th, 2026 | ||
|
methodrone |
4:48p | Nu un tikko peecpusdienaa, kameer bijaam citaa beernu speeljlaukumaa, vinjam nonshalanti cauri leenaa garaa izgaaja jauns dodgy paskata dzheks ar kaut kaadaam daarza shkjeereem rokaa. Vinjsh staigaaja kaadu laiku apkaart speeljlaukumam, kaut ko dariija ar telefonu turot savus cutters. Es totaalaa paranojaa pagraabu beernus un teicu ka ejam pirkt saldeejumu. Like it just is what it is.. |
|
ulvs |
6:29p | |
|
ulvs |
6:02p | mūzikas ģenēze Plašāka 43 toņu sistēmas eksplorācija. |
|
ulvs |
5:59p | Burvīga, neliela 43 toņu intonācijas sistēmas eksplorācija. Klausoties ko tādu, šķiet, ka smadzenēm tiek padots vairāk skābekluis |
|
ulvs |
4:14p | Viena no skaistākajām naturālistiskajām mūzikām, ko esmu dzirdējis. Mūziķis uzbūvēja Tasmānijas mežā ar saules baterejām darbināmu studiju, lai ierakstītu dabas skaņas, didžeridū un transcendētu to būtību mūzikā. Pats mūziķis arī izskatās savdabīgi - it kā viņa seju grauztu vēzis (gan jau kaut kāda iedzimta vizuāla kaite). Composer, performer, and naturalist Ron Nagorcka (born 1948) spent much of his childhood exploring music and the natural world on a sheep farm in Western Victoria (Australia). He went on to study history, pipe organ, harpsichord, and composition at Melbourne University and then composition and electronic music at the University of California San Diego. During this time he also became a competent didjeridu player and began seriously to compose. In the late 1970s he was active as a composer in Melbourne, taught composition at the Melbourne State College and founded the Clifton Hill Community Music Centre which became a venue of considerable importance to many emerging composers and punk musicians of the time. In 1986 he visited Tasmania as a tutor at the National Young Composers School in Hobart, and decided to move to the island. Since 1988 he has been living and working in a remote forest in northern Tasmania, where he has built his own house and solar-powered studio. In that time he has also joined many different instrumentalists to perform his compositions - in Tasmania, Melbourne, the USA, Japan, Sweden, Italy, Malaysia and especially over the past decade with Norwegians. Digital technology has since 1990 enabled him to explore a long held interest in the ancient tuning known as "just intonation". Many of his pieces are written using many more than 12 notes per octave and use an unconventional notation. It was the influence of Australian indigenous culture - in particular the didjeridu players from whom he occasionally learnt - that encouraged him to develop more of an understanding of "Country" and to reflect this somehow in his music. A remote forest on a remote island like Tasmania is a perfect place to explore the natural world, and he is an enthusiastic Field Naturalist and Conservation activist who takes a keen interest in the science, as well as the aesthetics of the Australian bush. Analysis of his extensive library of birdsong often provides the basis for the scales he designs. He makes and plays his own didjeridus, and has incorporated this instrument into his music since 1974. The influence of traditional Aboriginal music is otherwise most evident in his rhythmical techniques. |
|
ulvs |
3:48p | Unkle Viena no maniem mīļākajiem videoklipiem režisors izrādās vēlāk saņēma Oskaru par savu darbu pie filmas The Zone of Interest. Neesmu redzējis. Atsauksmes? |
|
sramgni |
3:37p | rm Roka mūzika. |
|
ulvs |
1:54p | the futility of prediction in life Tīnis, ejot uz zinātni, nemaz nenojauš, ka tā ir atteikšanās no dzīves ekstātiskajām patiesībām par labu vienīgi objektīvajām. Bet bērns taču nevar zināt to upuri, kas būs jānes. Varbūt pastāv kāda dzīves darba joma, ko bērna vai pusaudža prāts varētu sagremot bez šādiem noklusētiem "dzīvildzes zemūdens akmeņiem"? Nāk prātā industriālā laikmeta sākums Eiropā, kur tikko urbanizēto vecāku atvases labi saprata savu likteni, noskatoties uz vecāku ikdienas mazajiem priekiem un lielajām ciešanām. Manuprāt, postpostmodernie bērni nemaz nav spējīgi izprast savu vecāku ciešanas, jo viņi pārsvarā mentāli atrodas citur, kamēr viņu ķermeņi turpina savas kustības, savas mazās ikdienas rutīnas. Es ļoti labi zinu, kāds ir "ekranēta" jaunieša prāts, jo es biju t.s. "datoratkarīgais" 90to noslēgumā/jaunās tūkstošgades pirmajos gados. Es ļoti labi atceros, cik absolūti depersonalizēts es jutos pēc ilgām geiminga sesijām. Jebkura dzīves problēma tika nošķirta no manas paralēlās realitātes "aiz-ekrānijā" un ignorēta. Saruna ar vecākiem nav iespējama, kamēr es mentāli atrodos citur. Ir iespējama, bet tad tā būs divu atšķirīgu pamatstāvokļu "pamodies" un "iesnaudies" sadursme. Kādu es redzu nākotni? Tādu, kur ekrāns ir integrēts cilvēka būtībā un tiek transcendēts šīs neērtais starpstāvoklis starp veco Oglekļa Dievu un jauno Silikona Dievu.  |
|
ulvs |
1:26p | https://www.imdb.com/title/tt006417 Colossus: The Forbin Project (1970). Kolēģis ieteica kā hidden gem. Filma par to, kā AI pārņem kontroli. |
|
dienasgramata |
12:55p | pirms divdesmit gadiem cibā ierakstīju šādu dzejoli: kredīta līnijas plaukstā neapturami aukstā pieturas punkti uz mēles izsalkuši kā dēles nezinu, vai tu vēl dzirdi cauraugusi uz sirdi |
|
methodrone |
10:07a | You know you're in London (and also in a failed idea of society aka The West) when.. devinjos no riita tukshaa beernu speeljlaukumaa esi tikai tu, tava divgadiigaa meitinja un transvestiits shuupolees. * Es biezhi domaaju par to cik impotenta un ievainojama es juutos kopsh beerniem. Pirms beerniem tu vienkaarshi dari visas lietas ko no tevis sabiedriiba sagaida - reekjini, darbs, jebkas bla bla pilseeta un bankas konti. Bet kopsh beerniem, man ir sajuuta ka dienu un nakti visus shos gadus es staavu pie sveetaas uguns, kas man ir jaanosargaa un jaauztur, es nevaru noveerst ne aci. Taapeec logjiski ka nekam citam nav laika. Veel ar S, kad es atgriezos darbaa kad vinjam bija 11 meeneshi, es laikam veel meegjinaaju kaut kaa atgriezties pie buushanas normaalam industriaalaa sabiedriibas cilveekam kas straadaa darbaa un brauc transportaa. Bet jau tad mani niicinaaja skaudri vainas apzinjas viljnji un izmisums, atstaajot S daarzinjaa - redzot kaa vinjsh tur raud un ir pamests novaartaa bez mammas siltuma un uzmaniibas. Es vienkaarshi uz to pieveeru acis. Un tagad kad man ir arii K, es esmu pilniibaa izskritusi no sabiedriibas, jo vinja ir sveetaa uguns, ko shoreiz es sapratu ka nevaru atstaat novaartaa - tas lauztu manu dveeseli un varbuut arii vinjas. Un tad es domaaju par to, cik pateiciiga es esmu R, un visiem viirieshiem kas pasargaa savas sievietes un beernus taa, lai vinjaam nav jaatstaaj savi beerni sveshumaa, kad vinji ir mazinji. Es biezhi apzinos, ka bez R es vienkaarhsi izputeetu, jo esmu pilniibaa zaudeejusi speeju buut industriaalajam cilveekam. Es vienkaarshi esmu mamma tagad. Un tad es domaaju par to kaads haoss un trauksme un tragjeedija ir buut vientuljai mammai. Vinjai visticamaak ir jaamobilizee pilniigi visi savi vaargie speecinji, lai notureetos sabiedriibaa un nosargaatu savus beernus par spiiti tam, ka vinjai ir jaastraadaa un jaabuut projaam no sveetaas uguns, no maajaam, no savas suutiibas un pasha galvenaa uzdevuma. Tas visticamaak totaali salauzh garu, vai vismaz to shaushaliigi ievaino. Un tad es domaaju par beerniem, kas taa arii izaug pie ievainotaam mammaam. Un kas notiek ar vinju dveeseleem? Es esmu laimiigaakais cilveeks pasaulee. Es to vienmeer atcereeshos, un katru dienu apteikshos Dievam par esiibas briinumu. |
| Monday, May 11th, 2026 | ||
|
ulvs |
10:57p | Disclosure 2026 Trampa NHI/UFO disclosure = konkrētās infosfēras apzināta pārpludināšana ar bullshit info, kas tiek publiskota .gov saitēs. To vēl varētu kaut kā transcendēt, bet, bļağ, šī infosfēra jau ir pārblīvēta ar apzināti taisītu bulšitinfu, lai garāmgājējam būtu nereāli tikt pie sāls. |
|
ulvs |
9:47p | Tuvākajā nedēļā pieteikšu sev divu nedēļu atvaļinājumu. Sarunāju sev retrītu būdiņā, netālu no Liepājas, 20min gājienā no jūras. Sarunāju no biedra viņa Tascam Portastudio 4 track kasešu maği, paķeru līdz mikrofonu, savu lampu pastūzi Bugera V5 (ieliku Jensen C8 skaļruni, tuvinot skaņas profilu Fender lampiniekiem), ğitāru, mazo analogo bungmašīnu Korg Volca beats, dažādus delay pedăļus, u.c. efektus. Mērķis transmutēt gargo fiziskajā. Vienīgā probl., kas iāatrisina- tur nav elektrība. Domāju sagādāt 2 ietilpīgas Li powerbankas- 1 darbinu, tikmēr 2. lādējas 5km attālajā mājā. Dīzeļa ğenerators neder, jo radīs nevēlamu troksni mikrofonā. AI apstiprināja, ka varētu reaizēt ideju ar tām powerbankām, bet, njā, noderētu eksperta koments. |
| Sunday, May 10th, 2026 | ||
|
teja |
12:00p | She feels the world gradually slip inside her, first the streets, then the skyscrapers. As though from a distance she, herself, closes in on her body and slips inside herself. Her body glows, thickens, expands. But no, her body is the same. It is she who extends in all directions, who is both inside and outside her body. She feels present, feels visible in the world. She’s in the gestures of the body, in its movements. Her heart palpitations soothe her. She thinks of it as her guardian animal beating its wings inside her chest, soothing away the pain. She, the watcher, watches the inner dweller, and watches itself watching the others. She is full of people. |