Miss Doherty

there's a lesson I have learnt - if you play with fire you will get burnt

un vēl es meklēju dzīvokli. jēbal, man tiešām nav kur dzīvot. t.i. - vasarā un rīgā.

ņemot vērā, ka mana dzīve pēdējā laikā ir bijusi gana stresaina un notikumiem pilna, nebrīnos, ka es esmu slima. aizgāju pie ārsta pēc izziņas, uzzināju, ka man ir pneimonija. cool.

vēl kas jauns - man tagad ir lēcas. un baigais naudas trūkums [kā vienmēr].

ņemu brīvu, braucu uz laukiem. dabas dziedinošais spēks un vēl arī tas, ka man gribas elpot tīru gaisu. visādās nozīmēs.

1: man vajag kādu, kurš var izdurt skrimslī caurumu.
2: es, es, es!
3: tu aizmirsi, ka tev trīc rokas?!

4dien man ļoti trīcēja viens pirksts, vakar mazliet, bet visa plauksta. un tā ir diezgan pretīga sajūta, ņemot vērā, ka biju iedomājusies, ka es varētu studēt medicīnu. protams, vecām tantēm parakstīt zāles jau var arī tāds.

starp citu, vienai no manām labākajām draudzenēm palika 18. visi noveco.

es laikam esmu ļoti nepatriotiska, jo man nepatīk ne hokejs, ne PV, ne dziesmu svētki, ne eirovīzija, ne vietējo televīziju šovi, man nepatīk arī likteņa līdumnieki vai straumēni. man liekas, ka tām visām lietām ir zināma saikne ar LV identitāti un tēlu, tāpēc es jūtos mazliet dīvaini, dzirdot cilvēkus jūsmīgi runājam par to visu, kas mani atstāj vienaldzīgu. varbūt tas tā, tāpēc ka es tomēr domāju, ka esmu patriote.

tētis: es ceru, ka tev tā austrumnieku mode pārgājusi, jo samurajiem jau labāk nāve nekā negods.

ar to es tikai gribēju pateikt, ka sāku mācīties braukt. nu tad - pēc diviem mēnešiem ar smuku kartīti! ^__^

un nē - es nedomāju, ka būs tik viegli, ka tā sasodīti priecīgā sejiņa. man nervi jau netur. bet kā tētis vēl teica - briesmīgi, bet nav bezcerīgi.

I'm sorry mother /  I'd rather fight / Than have to lie / If you want me to / I will be the one / That is always good / And you'll love me too / But you'll never know / What I feel inside / That I'm really bad / Little trouble girl

man ir liels, liels prieks, ka mēs kaut kā nemaz nesastrīdējāmies šoreiz. es zinu, ka viņai riebjas pīrsi, tetovējumi, dzeršana,  nepilngadīgo maukošanās [un maukošanās at all], bardaks istabā, brīva attieksme pret skolas apmeklējumu, bieža izklaidēšanās, dzerstīšanās & stuff like that, bet tas nekad man nav bijis šķērslis darīt tā, kā es gribu. pat daži mani draugi reizēm šokējas par manu attieksmi, un es zinu, ka tā brīvdomība ir radījusi daudz nepatīkamu brīžu gan man, gan ģimenītei. bet katrs cilvēks ir brīvs savā izvēlē, tāpēc citiem nav tiesību viņu ierobežot. un es labāk brīžiem esmu nelaimīga savu uzskatu dēļ, nekā laimīga kotlešu masas daļa ar kopīgām smadzenēm.

anyway - we had such a lovely mother's day ^___^

1. - 3. maijs, teātra festivāls "melpomene" plunģē pie brāļiem lietuviešiem, kaut gan ar lietuviešiem mums bija vismazākais kontakts.

šis festivāls bija:

• dažas labas un vairums garlaicīgas [īpaši tāpēc, ka saprast neko, piemēram, ukraiņu valodā nevar] izrādes.
  
• 3diennieks, jo visu šo laiku asinīs uzplūda un atplūda alkohols
• slikts ēdiens un veģetāriska jušanās kā kroplei, jo visu laiku mūs kkā īpaši izcēla, mazliet neērti palika
• attieksmes maiņa pret krieviem. ja pirms tam man tāda nebija, tad tagad ir pozitīva
  
• satuvināšanās savā [mūsu teātra] starpā un pēdējās dienas krišana uz nerviem un kasīšanās
• laimīgi cilvēki un nīgra dārta, hāhā, kuce!

mums bija forša viesnīca pie ezera ar ļoti foršu torni, mums bija jaukas dienas ar lēto lietuviešu alkoholu [tur tiešām ir lētāk kā te par kādiem 20 %], mums bija riktīgs improve your language skills, jo runājām 4 valodās - krievu, latviešu, angļu, vācu, bet beigās vislabākā izrādījās cita - zīmju, žestu un ķermeņa valoda. un mums bija īsti krievi no sanktpēterburgas, kuriem dāvinājām puķes un kuri individuāli dāvināja mums ^__^
un vispār man patīk, ka ir tā - mazliet skumji, jo gribas atpakaļ, jo tā ir vislabāk - nekas nav apnicis, paliek tikai labās atmiņas un iespaidi.

rainis teicis - pastāvēs, kas pārmainīsies.

nu tad es gribu redzēt kādus dižus rezultātus sniegs mūsu jaunā mācību metode, tas ir - kolektīva mācīšanās studentu stilā. aliņi, kokteiļi, vistiņas [pēc kurām smird visa mana veģetārieša māja, yuck], čipsi, kola, cigaretes un bebriš-jokes. [bebrišs ir īpašs klasesbiedrs, kurš vienkārši ir dzimis apsmiešanai], kā arī neatkarīgais novērotājs-komentētājs, kurš vienkārši rija mūsu pārtiku.

rupeiks: varbūt beigsim runāt par bebrišu? parunāsim par... BEBRIŠU!

to, cik daudz es patiesība zinu par tā [nepareizi] sauktajiem poļu laikiem, Stefanu Batoriju un kalendāra nemieriem, es uzzināšu rīt klases priekšā, kad mēs, 10 minūtēs apgaismodami citus, par to stāstīsim, vienlaikus pelnot sev atzīmi, kurai būtu vēlams būt ne zemākai kā 10 [kopā ar Bebrišu?! yeah, right. es būšu laimīga, ja viņš šļupstēs tikai katrā trešajā vārdā].

lai nu kā, ir arī jaukās ziņas - Bebrišs man sačinīja BitTorrntu un man drīz būs Prison Break 3. sezona, par kuru man ir erotiski sapņi jau pusgada garumā. yaaay ^__^

mani fascinē manas bioloģijas skolotājas Skujas attieksme - kamēr ķīmiķi, fiziķi un citi to zināja jau sen, man tikko pazvanīja - tev sestdien jābūt rīgā ar savu zpd.

kind of cool, heh?

kaut gan man diezgan vienalga.

jēl, jā - mājās, mājās, mājās. gandrīz vakar nokavējām lidmašīnu, pārstresinājām skolotājas, vēl vienu reizi pārēdāmies kanellbulle jeb normālā valodā - kanēļmaizītes [ja kas cepums viņiem ir kaka, nopietni], bet nu mājās no zviedrijas, atkal pelēkā ikddiena, rutīna un tā tālāk, bet tas ir tik sasodīti patīkami - atkal īdēt par to, ka bondare joprojām nemirst, par to, ka m/d pāri acīm, to, ka LV visi ir pelēki un garlaicīgi un tā. patiesībā jau - tuvāk LV, tuvāk SIRDIJ.

vienmēr atbraucot no kaut kurienes es pārliecinos - nav labākas zemītes par plakano, pelēcīgo Latviju un nav labāku cilvēku par divkosīgajiem, skaudīgajiem zirgagalvām latviešiem.

šodien - man tevis pietrūka, galīgi jocīgi, bet tiešām. cute ^__^

/lai janelim nav jasudzas, ka ieraksts par garu, tad zviedrijas iespaidu part I/

triis galvenie iespaidi zviedrijaa - virsrakstaa.

.klintis.
taas ir visur. pilseetaa mazaas, aarpus pilseetas - lielaas. tas ir tik skaisti, visiem latvieshiem ljoti patiik! shodien bijaam ekskursijaa uz kkaadu vietu, kur ir diezgan lielas un visapkaart juura - vienkaarshi perfekti. mums pat bija express-pikniks uz vienas no taam.

.bikses.
sheit ljooooti daudziem ir treninjbikses, peleekaas. ar taam staigaa pa skolu, ielu, maajaam, visur. es arii taadas gribu nopirkt, vispar - mees visi. just for fun. saakumaa (vispaar - arii tagad) mees par to ljoti smeejaamies, tomeer taa ir normaala domaashana - taa ir eerti. kaut gan - protams, tas ir viekaarshi stila peec.

.zekjes.
un taas bikses, patiesiibaa jebkuras bikses, noteikti ir jaaliek zekjees. tas izskataas tik smiekliigi, iipashi, ja veel kaajaas ir chiibas (skolaa!), bet - that's the fashion now! un mees ar maartinju gribam to ieviest arii LV. protams, saakumaa muus apsimies un jauntukumaa arii sitiis, bet - juus redzeesiet, nepaies ne pusgads, kad visi taa dariis. galu galaa - mums vienmeer eiropas mode atnaak ar noveeloshanos, kad lielajaas valstiis neviens to vairs nepeerk.

veel dazhi fakti par skolu:
*vinji skolotaaju sauc vaardaa *skolaa eediens ir par briivu *vinjiem stundas ir 90 min garas *shajaa skolaa ir 16 dazhaadas programmas, ko izveeleeties - saakot ar mediciinu, tehniskajaam zinaatneem, dabas zinaatneem liidz pat kino, foto, meedijiem un dejoshanai *skolaa ir biljarda galds *ljoooti daudz zili, fakin eerti diivaani *skapiishi *tik liela biblioteeka kaa mums aktu zaale *te vienkaarshi ir stiliigi :)

sakarā ar to, ka es pagājušogad iesaistījos kaut kādā vēstures projektā, rīt es lidoju uz zviedriju. nejautājiet - man nav ne jausmas, ko mēs tajā projektā darām, es braucu tikai tāpēc, ka apsolīju pie sevis izmitināt meiteni no zviedrijas un uzrakstīt rakstu par migrāciju latvijā. kaut kad. [tas skan apmēram - nekad? tad tas skan pareizi.]

lai nu ka būtu ar projektu, bet man atkal gadījās izpildīties citā jomā. proti, ģimenes ļoti apsmietajā manā 'kārtīguma izjūtā un apzinīgumā'.

mamma ienāk istabā un prasa - mantas sakrāmēji?
- es no rīta sakrāmēšu.
- tev viss ir?
- nu kaut kur vēl jāsameklē apdrošināšanas kartiņa. *pavandās pa papīriem, ir*
- un pase?
- em.. *pavandās pa papīriem, pavandās pa somu* es laikam aizmirsu pie alvīnes.
- ???
- nē, es tiešām pasi atstāju pie alvīnes.

well, i'm not a natural disaster, man vienkārši reizēm gadās. mamma gan teica, ka tikai reizēm man negadās.

gada notikums tukuma nepopulārās kultūras dzīve - vakar bija Uz Tukumu Pēc Smaguma koncis. nu, protams, ka jāiet, jo nu - tukums un tā. kauns neiet. :D

mums likās, ka nu būs taču vairāk cilvēku kā pagājušogad, kad bija daudz sūdīgākas grupas, bet - mazajā zālītē aizņemta bija 1/5. un kā dita ļoti vērīgi piezīmēja "te taču 80% ir meitenes!"

ap deviņiem es sāku domāt vai neiet mājās ēst un skatīties grejas anatomiju. beigās gan viss izvērtās diezgan jauki/jautri, bet nu tas nebija pasākuma kā tāda nopelns.

pofig - bijām, redzējām, viss kārtībā.

viņa man raksta "Zini, tu vari mācīties par ko tu gribi, bet nākotnē tu tik un tā rakstīsi grāmatas. tā būs!"

forši, tad jau esi droši varu nestudēt medicīnu vai vēsturi, bet maukt uz filozofiem. ^__^

neskatoties uz to, ka vakardienas pilnīgi izdrāztās dienas iespaidā, arī šī turpinājās diezgan draņķīga [inerces spēks?] - kasījos ar visiem pēc kārtas un beigās supe paprasīja, kāpēc esmu tik agresīva?

BET - ir arī kaut kas pozitīvs...

MANI APSTIPRINĀJA ĒNU DIENĀM LU VĒSTURES FAK.

kaut kādam edgaram bērziņam, uzdrukāju viņam vēstuli, nu - redzēsim, kā būs. ceru, ka jauki. ^__^

bet vispār šī mūziciņa man liek gribēt būt citur nevis tūlīt skatīties rebu, dzerot ne pārāk garšīgu tēju un pēc stundas ejot uz teātri, ko man šodien ne pārāk gribas. pļek.

ak jel, Benjamina Leberta "Crazy" Vamlieras teātrī uzvests. nuu - pozitīvi, pat ļoti. tā bija fantastiski jauka grāmata ar glītu vāka noformējumu [vismaz latviešu versijā], es pavisam noteikti gribu to redzēt. ^_^

patiesībā mums abām ar Alvīni tik ļoti vienu laiku patika, ka gribējām sev uz gurna uztetovēt to nosaukumu tādā stilā kā uz vāka [tikai tur ir attiecīgi citā vietā] - labi, ka tā neizdarījām. :D

man ir uz mirkli pārgājis BobMārlijisms un es klausos Banhartu, ak jel, Devendra ^__^ goda vārds, viņš ir fantastisks. ja es varētu izvēlēties cilvēku 69. gada vasarai - tas būtu viņš. ^_^ un, protams, mana Alvīne. un.. nu vēl kādu, lai būtu četri, kaut gan - mums nekad nav bijušas problēmas arī trijatā.


nav tā ka kaut kas baigi sistu pa dvēseli, vienkārši gribas padalīties priekā. es dabūšu vēzi un nomiršu no aknu cirozes, toties laimīga. bet ne jau slimību cēloņu dēļ, nē.

māsa mani iznesa cauri - tev ZPD 8. man tāds šoks. nu - sauciet to par iedomību, bet es absolūti sašokējos, ka MAN un ASTOŅI. bet nē - tas bija nelabs joks, skolotāja esot pazvanījusi mammai, lai pateiktu, ka labā ziņa - Kristīnei 10 un darbs iet uz rajonu, un sliktā - viņa, sasodītā brīvdomātāja, bastojot stundas. beh, es to nedaru, man vienkārši gadās.

un es vispār esmu ļoti, ļoti priecīgs cilvēks pēdējā laikā, vienīgi - mācīties nemaz negribas un tas ir nelabi, pavisam nelabi. man tiešām nepatīk, ka tā. nu - man nepatīk, ka man patīk nemācīties. bad, bad, bad. un rīt - ļoti, ļotiļoti grūta ieskaite algebrā, kurā es nemaz, nu nemaznemaz, neko nesaprotu. akjelakjel. ja izietu mazā eiforija sajūta varētu pat pamācīties. ja... khem, jā.

bondare, ej dirst!

goda vārds - man riebjas. man negribas. es uzvedīšos tik stulbi un bezatbildīgi, cik man gribēsies un nedarīšu neko.

es zināju, ka tas pozitīvās enerģijas/emociju kvantums nekur gaisā neizkūpēs - man tagad to nav kur likt jeb arī ir tā, ka man negribas to bīdīt nekādā jēdzīgā virzienā, un tas sāk smacēt nost. nu - mazliet.

es sakārtoju istabu [jā, mūsu bardaku!] un rīt pielikšu bildes pie sienām. man ir baigi foršas bildes vēl foršākos rāmīšos, hā ^__^

es izdomāšu kaut ko foršu, ko darīt, lai mani pozitroniņi nesaiet mīnusos. jā, izdomāšu! nu... izdomāšu taču? ai.



Oh yeah, I´ll tell you something
I think you'll understand
When I say that something
I wanna hold your hand
I wanna hold your hand
I wanna hold your hand

BĪTLI ♥

jē jē jē, es arī esmu stilīga un noskatījos Across the Universe

Jude: Where are we going?
Lucy: We're going out of our minds!

Max's Father: God damnit Max! What are you going to DO with your life?
Max: What will I do. "What will he do, oh my god what will he do?" Why isn't the issue here who I am?
Uncle Teddy: Because, Maxwell, what you do defines who you are.
Max: No, Uncle Teddy. Who you are defines what you do, right Jude?
Jude: Well surely it's not what you do, but the way that you do it.

un vēl apmēram tā:
- tu pamet universitāti? un ko tad tu darīsi - braukāsi apkārt kā Džeks Keruaks?

un man somā bija viņa grāmata. so cute. ^__^

/ / /

Kristaps jau ņirgājās par to, ko gan cilvēki rakstīs pēc ZPD, bet jā - ko gan? :D man ir gandrīz pabeigts, bet tas nez kāpēc nepriecē, jo Laine kā vienmēr pamanās man nolasīt morāli un likt sajusties absolūti bezatbildīgai, jo viņa, redz, jau izmēģinājusi prezentāciju, kamēr man vēl nav pabeigts. die, die, die, bitch! labi, nē, piedod, burbulīt. bet tomēr - tas tracina. 'draugi...' ><

man ir Gorillaz G-Sides albums, vecs, toties jauki oriģināls. sen neklausīts, bet still got sunshine in a bag.

un vēl man ir Ilmāra Šlāpina dzeja

manā pasaulē
viss ir tāpat
kā Tavā
saule jūra olīvas
un kazas siers
un meitenes
dzer vīnu
tikai manā
Gazas sektorā
ir miers

no aizmugures vāciņa, bet tur ir daudz brīnišķīgu tekstu un es varētu citēt līdz jēliem pirkstiem, bet man  patīk zināt, ko viņš domā, kas grib būt un kā jūt pirmdienu rītos

man patīk ūdenspīpe, klausīties džezu un klausīties, ka man ir laba gaume un mākslinieciska galerija, man patīk domāt, ka tas ir pa īstam un neiedziļināties lietās vairāk kā līdz otrajam stāvam. man patīk spēlēt arī kārtis, man patīk uzvarēt, man patīk pirmdienās [un tūlīt sitīs] carlsberg alus.