Miss Doherty

mēs [es, linda, kristaps] piedalījāmies eseju konkursā par asv ietekmi uz centrālo un austrumeiropu. ar rakstīšanu gāja kā gāja, bet pēc tam, kad supe [vēsures skolotāja] pateica, ka eseja ir sūds, mēs uzvarējām. no kādiem 70 vai 80 darbiem. un dabūjām iespēju braukt uz briseli, nato mītni. no sākuma ļoti vīlos, ka tikai uz vienu dienu, jo es tik ļoti gribēju pa beļģu pabiem naktī pavazāties, bet krīzīte valstī dara savu. tā nu 7 am izlidojām, 23:30 pm ielidojām un you know what?! it was kinda cool!

pats foršākais tur ir...



...VAFELES!!!

un alus ^__^



(bučas (tikai virtuālas, tā ka nesaceries :p ) par bildēm pienākas kristapam. http://www.flickr.com/photos/narciss/ )

es pavisam aizmirsu iepriekšējam pierakstīt, bet man katrai vietai slovākijā nāca prātā sava asociācija. tātad:

LOTR - gandrīz visos kalnos. oriģinālā es.  bet es nespēju beigt fascinēties par to, ka viņi taču pa līdzīgiem gāja.
Braveheart - jasnā, kalnos augšā bija tieši tāda taciņa, pa kādu skrēja mela gibsona viljams volless "drošsirdī". mana visu laiku mīļākā filma. love it. iedomājaties manu sajūsmu redzot TĀDU taciņu.
Rammstein - Ohne Dich - kalnu pārgājienā, kur bija jākāpj pa vertikālām kāpnēm ar reālu iespēju nogāzties lejā. viena no skaistākajām rammstain dziesmām, bet kad man prātā sāka nākt tas klips...

tātad - ar ģimeni biju 6 dienas slovākijā:

slovākija...

• vēsturiski - līdzīga latvijai. maza zemīte, maza tautiņa starp lielajiem un niknajiem.
• vizuāli - kalnaini. popradē, kur bija mūsu viesnīca, uz vienu pusi zemie tatri, uz otru - augstie tatri. abos bijām augšā.
  
• emocionāli - skaisti. man laikam vienkārši patīk būt kalnos. zem kalniem gan nē. tādas milzīgas, garas alas, pa kurām stundu staigāt man uzdzen fizisku nelabumu. un pacēlāji. vaļējie, slēgtie, visi. man patīk. mamma teica, ka man nav attīstīts izdzīvošanas instinkts, jo man nerodas ne mazākā baiļu sajūta esot augstu gaisā. tētis zin labāk, jo ir tāds pats - racionāls.
  
• kulināriski - negaršīgo ēdienu zeme. nekur - ne veikalos, ne kafejnīcās, ne viesnīcā nebija garšīgs ēdiens.
  
• sadzīviski - hvz. bet mūsu viesnīca bija pē - neērta gulta, čigāni zem logiem.
  
• ģimeniski - wōw, mēs gandrīz nemaz nesastrīdējāmies. tas IR jāieskrāpē skurstenī.
• fiziski - padsmit km katru dienu. es laikam būšu alpīnists, kad izaugšu.
  

head in clouds. augstajos tatros. es uzkāpu 3. ^_^


zemajos tatros. jasnā. es gribu tur ziemā.

jēl, jā - mājās, mājās, mājās. gandrīz vakar nokavējām lidmašīnu, pārstresinājām skolotājas, vēl vienu reizi pārēdāmies kanellbulle jeb normālā valodā - kanēļmaizītes [ja kas cepums viņiem ir kaka, nopietni], bet nu mājās no zviedrijas, atkal pelēkā ikddiena, rutīna un tā tālāk, bet tas ir tik sasodīti patīkami - atkal īdēt par to, ka bondare joprojām nemirst, par to, ka m/d pāri acīm, to, ka LV visi ir pelēki un garlaicīgi un tā. patiesībā jau - tuvāk LV, tuvāk SIRDIJ.

vienmēr atbraucot no kaut kurienes es pārliecinos - nav labākas zemītes par plakano, pelēcīgo Latviju un nav labāku cilvēku par divkosīgajiem, skaudīgajiem zirgagalvām latviešiem.

šodien - man tevis pietrūka, galīgi jocīgi, bet tiešām. cute ^__^

sakarā ar to, ka es pagājušogad iesaistījos kaut kādā vēstures projektā, rīt es lidoju uz zviedriju. nejautājiet - man nav ne jausmas, ko mēs tajā projektā darām, es braucu tikai tāpēc, ka apsolīju pie sevis izmitināt meiteni no zviedrijas un uzrakstīt rakstu par migrāciju latvijā. kaut kad. [tas skan apmēram - nekad? tad tas skan pareizi.]

lai nu ka būtu ar projektu, bet man atkal gadījās izpildīties citā jomā. proti, ģimenes ļoti apsmietajā manā 'kārtīguma izjūtā un apzinīgumā'.

mamma ienāk istabā un prasa - mantas sakrāmēji?
- es no rīta sakrāmēšu.
- tev viss ir?
- nu kaut kur vēl jāsameklē apdrošināšanas kartiņa. *pavandās pa papīriem, ir*
- un pase?
- em.. *pavandās pa papīriem, pavandās pa somu* es laikam aizmirsu pie alvīnes.
- ???
- nē, es tiešām pasi atstāju pie alvīnes.

well, i'm not a natural disaster, man vienkārši reizēm gadās. mamma gan teica, ka tikai reizēm man negadās.

šis ir īsais stāsts, nav ieturēts postmodernisma tradīcijās, ilga tikai 10 dienas un otrās daļas beigas bija visnotaļ laimīgas. [pre-story - kristīne 12 g. v. francijā, 1 daļa - kristīne pagājušogad zagrebā, trešā - cerams, ka sekos nākošgad briselē] šis ir stāsts # 2.

kas: kristīne un alvīne a.k.a. kīkī/pīts un [fake]pīts, kolorītie multeņu personāži
kur: 3 naktis un 2 dienas turp atpakaļ, 5 uz vietas šveices franciski runājošajā daļā skaistajā ženēvā
kāpēc: taize [taize.fr/lv] pasākums. t.i. - kristīgo jauniešu tikšanās, ko katru gadu kādā no lielajām eiropas pilsētām organizē taize brāļu kopiena ar mērķi veicināt saprašanos un saiknes veidošanos starp dažādu konfesiju pārstāvjiem, kā arī vienoties kopīgā ticībā, iegūt jaunu pieredzi un labi pavadīt laiku.
iespaidi: izraksts no mūsu kopīgās iespaidu lapiņas + vēl kaut kas[sakārtoti apmēram hronoloģiskā secībā]

• čenstahova - garlaicīga pilsēta polijā, kurā ir viens skaists baznīca + klosteris kompleks un 8 stundas tur noteikti nav ko darīt. bija auksti.
• pasaku/suvenīru pilsētiņa vācijā - daudz suvenīru, krustu/Jēzus tēlu/Jaunavu Mariju tirgotavu, kafejnīcu un atkal auksts. daudz laika, sēdējām kafejnīcā, kura ir vissirdargi.lv sarakstā, toties komplektā nāca seksīgākais čalis vācijā ar caurumu dibenā. [tas tā arī jāsaprot, khm.]
  
• jocīgi sēdēt ar tevi [alvīni] vācijas  pub'ā un triekt alu pēc ala.
  
• un autobusā šogad es nedzēru. vēmu gan. bet tas tāpēc, lai es un armands varētu kļūt par populārākajiem tēliem busā. čalim gan misēklis sākās savādāk [viiiiskijs [jau mums negaršo]], bet salikums armands + maisiņš kļuva tikpat populārs kā zaļais mētelītis [es] + maisiņš

un tad viss turpinājās ar 5 lieliskām dienām šveicē

• mēs dzīvojām ģimenē, kurā ir dīvains tēvs, 6 istabu dzīvoklis pašā centrā [pie ezera, burrrvīgi], 3 sīkie, dafiga datoru un sirma māte. viņi izpildījās visnotaļ stilīgi - aizbraucām, kaimiņš ielaida dzīvoklī, ģimenes nav. braucam prom 1. datumā - ģimene jau vairāk kā 24 h atkal nav. lv kāds laistu pilnīgi svešus cilvēkus savos apartamentos? līmenis. augsts līmenis. viņiem.
• ezerā bija burvīgi gulbji, kuri knābj pirkstos par to, ka mēs tiem baltajiem maitām savu pusdienu maizi izdalījām. nepateicīgie. un tad vēl ņem un peld no kadra ārā. psh.
• skaista vecpilsēta. alvīnei vajag skaistu [lasīt - labu] kameru, viņai vienkārši ir acīs cērtošs fotogrāfa potenciāls. i can feel it [because there is something to feel]
• tikšanās piedalījās 30 tūkstoši cilvēku no visas pasaules. 10 tūkstoši bija poļi. [čeišķ [vai kaut kā tā poliski ir čau]]
• pieteicāmies darba grupā. mūsu uzdevums - stāvēt kopā ar citiem rindā vakariņu laikā, lai viss bars ietu organizēti nevis mauktu milzīgajā hallē kur nu katrs grib.
• ēšana vispār ir jautrs process - viss cilvēku bars mazāk kā stundas laikā tiek pie maisiņa, kurā izdala ēdamo kā armijā [maizīte, konservi, ūdens [un ne kā armijā - šokolādi, augļus]] un visi iet lielā tukšā hallē ēst. iedomājieties skonto halli pilnu ar uz zemes sēdošiem jauniešiem, no kuriem katra 5 ēdēju grupa ir ar mūzikas instrumentiem un vēlmi dziedāt. pilnīgs pozitīvs bardaks. tomēr - organizācija spēcīga. 
• mūsu darba grupas vadītājs - saimons [simon- visi ar viņu gribēja fotografēties. bet stīvs [steve] ir no anglijas. sasmējāmies, jo alvīne domāja - džekam jocīgs akcents! stīvs smējās. un viņam arī ir skaistākā balss, tik.. atšķirīga, piesmakusi un piemīlīga!
• bet labākais no darba grupas bija poļi. viņi ir tik jautri un forši cilvēki! un katoļu mācītājs, kurš izskatījās pēc mafijas bosa. un mums teica, ka tas prieks, kas mums sejās ir no sirds, varot redzēt. un pēc tam mēs izgāzāmies - pateicām topošajam katoļu mācītājam atšujies - spajad. bet tas tāpēc, ka mums iemācīja nepareizo "paldies" [to kā ir pareizi joprojām nezinu]
• tomass. viņš arī ir polis, bet.. tomass. ļoti skaists cilvēks. tās acis! tik skaistas acis nebiju redzējusi dzīvam cilvēkam, tādas tumšas un viegli skumjas. un tas ir fascinējoši, ka ar viņu pusstundas laikā 15 minūtes var skaļi smieties, 10 runāt par Dievu [ne-noliedzoši vai izsmejoši kā pieņemts LV] un 5 vienkārši smaidīt.
  
• mēs esam slavenas - nezinu vai pīrsingi viņiem ir retums vai mēs vienkārši esam dzīvi multeņu tēli, bet kameras mums ģīmī bāza ar apbrīnojamu regularitāti. par komentāriem nerunāsim. tas kamēr stāvējām savā rindā, savā darbā. bet jautri. kādu laiku līdz tas sāk šķist jocīgi un tad jau kaitinoši.
  
• daļa no tezē pasākuma ir diskusiju grupas. otra interesantākā daļa uzreiz pēc darba grupas. var uzzināt daudz jauna un tas vispār ir interesanti runāt ar cilvēkiem, kādus ikdienā nekad nesatiktu. mūsu grupā bija vācieši, poļi, 2 latvietes [jā, mēs] un vjetnamieši, woot. manas dzīves pirmie aziāti. viņi ir tādi mazi, skaisti cilvēciņi, burvīgi, burvīgi! ^_^ Chi Thien un Duc Hung [kamēr mēs iemācījāmies izrunāt tos vārdus...] viņi ir ķerti uz fotografēšanu. un Duc Hung'am ir otra skaistākā balss. tik maiga kā [seko visādi poētismi] un viņš bija tiešām burvīgs, jā.
• vēl daudz cilvēki, kurus man gribas atcerēties - jocīgie poļu fotogrāfiju, zil-melnādainas afro cilvēks, lietuvietes, alex, dace, mārcis, mūsu autobusa priekšgals, enita, amerikāņu tūristi vakarā vecpilsētā un tas, ka very naughty un.. es kādu noteikti jau aizmirsu. bet sastaptie cilvēki noteikti ir tas, kas ir vislielākā vērtība šādos pasākumos.
  
• drošības sistēma šveicē balstās uz - "bet kāds taču redzēs!" vismaz tā mums paskaidroja, kāpēc neviens nezog velosipēdus, kas vienkārši atstāti uz ielas arī pa nakti.
• "at this time? nooo.." atbilde, kad mēs pajautājām, kur ir kāds pārtikas veikals. pulkstens bija mazliet pēc deviņiem vakarā.
• un atbilde uz jautājumu par kādu rokklubu bija vēl labāka "in this country?!?" viņiem tādu  vispār neesot. mēs neticējām. un neticam joprojām. viņi vienkārši ļoti labi maskējās, jā.
• un jādomā, ka modē ir dredi un kerzas, jo tādu šajā pasākumā bija fantastiski daudz.
  
• jauno gadu viņi nesvin. vismaz ne publiski un vismaz ne pamanāmi skaļi. nebija slikti, ļoti skaidri, bet ja pagājušo gad bija 19 no 21, tad šogad 9 no 21. vai kaut kā tā.
  
• song to say goodbye - atvadas ir sliktākā daļa no visa. tad steidzīgi jāstāsta kāds stulbs joks, par ko smieties. savādi, ka atvadīties no tikai dažas dienas pazīstamiem cilvēkiem var būt tik skumji.
• īsumā par ženēvu - pizzeria, hotel, restourant, apotheka un vēl frizētavas. šīs 5 lietas tur ir ārprātīgi daudz. tiešām visur un vienmēr.
• īsumā par to, ko mēs darījām - eating, walking, praying... and eating again.
• un tad nāca atkal garš mājupceļš, atkal bija auksts un atkal bija neērti autobusā.
  
• meitenēm biksēs un mīž, kur pagadās bija populārākie teicieni saistībā ar wc apmeklējumiem. un tomēr - nekas tā nesatuvina kā kopīga.. mātes dabas apmeklēšana, jā.
• zalcburga ir skasta pilsēta un mocarts.. nē, diez vai viņš lepotos zinot, ka vesela pilsēta vārās uz viņa vārda rēķina.
  
• varšavā ir auksts, varšavā ir hard rock cafē un mēs gribam braukt uz varšavu. [interesanti, tomass arī ir varšavā? pilnam kompelektam :)]
• bet - nekur nav tik labi kā mājās.

patiesībā iespaidi un domas ir daudz, daudz vairāk kā var uzrakstīt šādā 'atstāstījumā' un šādas iespaidu lietus nebūt nav nozīmīgākās no visa. vienkārši - lai pašai neaizmirstas, jo būtiskais ir tikai ar sirdi ieraugāms un nav vārdos, ne īsos ne garos, izstāstāms. ir pieredzes, kuras var saprast tikai pašam tās piedzīvojot. patiesībā jau - visas ir tādas.