Miss Doherty

sakarā ar to, ka es pagājušogad iesaistījos kaut kādā vēstures projektā, rīt es lidoju uz zviedriju. nejautājiet - man nav ne jausmas, ko mēs tajā projektā darām, es braucu tikai tāpēc, ka apsolīju pie sevis izmitināt meiteni no zviedrijas un uzrakstīt rakstu par migrāciju latvijā. kaut kad. [tas skan apmēram - nekad? tad tas skan pareizi.]

lai nu ka būtu ar projektu, bet man atkal gadījās izpildīties citā jomā. proti, ģimenes ļoti apsmietajā manā 'kārtīguma izjūtā un apzinīgumā'.

mamma ienāk istabā un prasa - mantas sakrāmēji?
- es no rīta sakrāmēšu.
- tev viss ir?
- nu kaut kur vēl jāsameklē apdrošināšanas kartiņa. *pavandās pa papīriem, ir*
- un pase?
- em.. *pavandās pa papīriem, pavandās pa somu* es laikam aizmirsu pie alvīnes.
- ???
- nē, es tiešām pasi atstāju pie alvīnes.

well, i'm not a natural disaster, man vienkārši reizēm gadās. mamma gan teica, ka tikai reizēm man negadās.