jēl, jā - mājās, mājās, mājās. gandrīz vakar nokavējām lidmašīnu, pārstresinājām skolotājas, vēl vienu reizi pārēdāmies kanellbulle jeb normālā valodā - kanēļmaizītes
[ja kas cepums viņiem ir kaka, nopietni], bet nu mājās no zviedrijas, atkal pelēkā ikddiena, rutīna un tā tālāk, bet tas ir tik sasodīti patīkami - atkal īdēt par to, ka bondare joprojām nemirst, par to, ka m/d pāri acīm, to, ka LV visi ir pelēki un garlaicīgi un tā. patiesībā jau -
tuvāk LV, tuvāk SIRDIJ.
vienmēr atbraucot no kaut kurienes es pārliecinos - nav labākas zemītes par plakano, pelēcīgo Latviju un nav labāku cilvēku par divkosīgajiem, skaudīgajiem zirgagalvām latviešiem.
šodien -
man tevis pietrūka, galīgi jocīgi, bet tiešām. cute ^__^