Miss Doherty

Kopdarbā ar Janeli ir tapis Pilnīgi Parasta Pārgājiena maršruts. Tātad...

3. - 5. jūlijs, Slīteres nacionālā parka teritorija [no Kolkas līdz Dundagai] Ejam 2 dienas, nakšņojam 2 naktis, trešajā rītā agri dodamies mājās ar sab. tr.

Aptuvenās izmaksas: 7 - 10 Ls [sab. transports + teltsvieta + apskates objekti] + līdzi sava pārtika

Maršruta karte ar visiem objektiem [paldies Janelim ^_^]:
Maršruta apraksts [klik uz linkiem, paskatāmies bildītes ]:

man ir pēc-izlaiduma temperatūra un aizsmakums. nekas, vēl līdz jāņiem jānoballējas un tad varēs slimot. ^_^

veltījums kristapam un citiem "es-atnākšu-ātrāk-ja?": ja mēs sarunājam desmitos NO RĪTA, tad iedomāties, ka es esmu nomodā jau pusdeviņos, ir naivi.

visādi citādi priecīgs rīts, vienīgi stulbais pujacs.

ps kristaps un lāsma are shooting NUDES in my room. wooty woot :D

šodien sauļojos ^__^

jaukas brīvdienas ar jaukiem cilvēkiem.

5diena bija apkaunojoša, bet smieklīga. ar laini pēc kursiem sadzērāmies lētos vīnus un dejojām pie visādām vecām dziesmām. tā kā kaut kādā vecā tīņu filmā, fui :D

un 6dien svinēju dzimšanas dienu opīšu tradīcijās - pie galda ar sarunām par politiku, vecajiem laikiem un zirdziskiem smiekliem ik pēc 2 teikumiem. diezgan strange, bet pozitīvā nozīmē. man patika. un man patika galvenokārt tas, ka pasākums bija stipri atšķirīgs no tiem, kādus parasti apmeklēju. tāds kulturālāks un ne tik... brutāls?! (if that's the word)

man patika visu sagatavotās un uz vietas improvizētās runas (man vispār patīk gatavoties un ja citi gatavojas pasākumiem - uzreiz tā nozīmīgāk un atmosfērīgāk), bet tas, ko rūta teica likās īpaši jauki - ka man piemīt milzīga cilvēkmīlestība. ^__^ un es domāju, ka tā arī ir, jo ne jau caur vēstulēm pievienoto smaidiņu skaitā vai mīlīgos komentāros ta slēpjas. mby i'm wrong, hvz.

mēs [es, linda, kristaps] piedalījāmies eseju konkursā par asv ietekmi uz centrālo un austrumeiropu. ar rakstīšanu gāja kā gāja, bet pēc tam, kad supe [vēsures skolotāja] pateica, ka eseja ir sūds, mēs uzvarējām. no kādiem 70 vai 80 darbiem. un dabūjām iespēju braukt uz briseli, nato mītni. no sākuma ļoti vīlos, ka tikai uz vienu dienu, jo es tik ļoti gribēju pa beļģu pabiem naktī pavazāties, bet krīzīte valstī dara savu. tā nu 7 am izlidojām, 23:30 pm ielidojām un you know what?! it was kinda cool!

pats foršākais tur ir...



...VAFELES!!!

un alus ^__^



(bučas (tikai virtuālas, tā ka nesaceries :p ) par bildēm pienākas kristapam. http://www.flickr.com/photos/narciss/ )

1: man vajag kādu, kurš var izdurt skrimslī caurumu.
2: es, es, es!
3: tu aizmirsi, ka tev trīc rokas?!

4dien man ļoti trīcēja viens pirksts, vakar mazliet, bet visa plauksta. un tā ir diezgan pretīga sajūta, ņemot vērā, ka biju iedomājusies, ka es varētu studēt medicīnu. protams, vecām tantēm parakstīt zāles jau var arī tāds.

starp citu, vienai no manām labākajām draudzenēm palika 18. visi noveco.

I'm sorry mother /  I'd rather fight / Than have to lie / If you want me to / I will be the one / That is always good / And you'll love me too / But you'll never know / What I feel inside / That I'm really bad / Little trouble girl

man ir liels, liels prieks, ka mēs kaut kā nemaz nesastrīdējāmies šoreiz. es zinu, ka viņai riebjas pīrsi, tetovējumi, dzeršana,  nepilngadīgo maukošanās [un maukošanās at all], bardaks istabā, brīva attieksme pret skolas apmeklējumu, bieža izklaidēšanās, dzerstīšanās & stuff like that, bet tas nekad man nav bijis šķērslis darīt tā, kā es gribu. pat daži mani draugi reizēm šokējas par manu attieksmi, un es zinu, ka tā brīvdomība ir radījusi daudz nepatīkamu brīžu gan man, gan ģimenītei. bet katrs cilvēks ir brīvs savā izvēlē, tāpēc citiem nav tiesību viņu ierobežot. un es labāk brīžiem esmu nelaimīga savu uzskatu dēļ, nekā laimīga kotlešu masas daļa ar kopīgām smadzenēm.

anyway - we had such a lovely mother's day ^___^

1. - 3. maijs, teātra festivāls "melpomene" plunģē pie brāļiem lietuviešiem, kaut gan ar lietuviešiem mums bija vismazākais kontakts.

šis festivāls bija:

• dažas labas un vairums garlaicīgas [īpaši tāpēc, ka saprast neko, piemēram, ukraiņu valodā nevar] izrādes.
  
• 3diennieks, jo visu šo laiku asinīs uzplūda un atplūda alkohols
• slikts ēdiens un veģetāriska jušanās kā kroplei, jo visu laiku mūs kkā īpaši izcēla, mazliet neērti palika
• attieksmes maiņa pret krieviem. ja pirms tam man tāda nebija, tad tagad ir pozitīva
  
• satuvināšanās savā [mūsu teātra] starpā un pēdējās dienas krišana uz nerviem un kasīšanās
• laimīgi cilvēki un nīgra dārta, hāhā, kuce!

mums bija forša viesnīca pie ezera ar ļoti foršu torni, mums bija jaukas dienas ar lēto lietuviešu alkoholu [tur tiešām ir lētāk kā te par kādiem 20 %], mums bija riktīgs improve your language skills, jo runājām 4 valodās - krievu, latviešu, angļu, vācu, bet beigās vislabākā izrādījās cita - zīmju, žestu un ķermeņa valoda. un mums bija īsti krievi no sanktpēterburgas, kuriem dāvinājām puķes un kuri individuāli dāvināja mums ^__^
un vispār man patīk, ka ir tā - mazliet skumji, jo gribas atpakaļ, jo tā ir vislabāk - nekas nav apnicis, paliek tikai labās atmiņas un iespaidi.

gada notikums tukuma nepopulārās kultūras dzīve - vakar bija Uz Tukumu Pēc Smaguma koncis. nu, protams, ka jāiet, jo nu - tukums un tā. kauns neiet. :D

mums likās, ka nu būs taču vairāk cilvēku kā pagājušogad, kad bija daudz sūdīgākas grupas, bet - mazajā zālītē aizņemta bija 1/5. un kā dita ļoti vērīgi piezīmēja "te taču 80% ir meitenes!"

ap deviņiem es sāku domāt vai neiet mājās ēst un skatīties grejas anatomiju. beigās gan viss izvērtās diezgan jauki/jautri, bet nu tas nebija pasākuma kā tāda nopelns.

pofig - bijām, redzējām, viss kārtībā.