Miss Doherty

"there’s no luck in working very hard for everything you have in life."

man patīk šis citāts, tas iemieso visus principus, kuriem ticu, bet nesekoju.

matemātikas uzdevums:
man uz kartes ir: 2.01 Ls
dārtai uz kartes ir: 1.03 Ls
man makā ir: viena rimi uzlīme
dārtai makā ir: 1, 70 Ls
dārtai obligāti jāpērk: cigaretes (1, 52)
kopā uz nedēļu: 3.22

nākošie plānotie ieņēmumi man: pēc 8 dienām 10 Ls
nākošie plānotie ieņēmumi dārtai: 10. martā

pārtika mājās: 4 kartupeļi, rīsi, buljona kubiciņš, viens  saldētavā iesalis dārzenis [nu jau izvilkts, bet laikam beigts], sapelējis margarīns [jāmet ārā]

vēlamais rezultāts: nopirkt pārtiku nedēļai, aizbraukt nedēļas nogalē mājās.
sagaidāmais rezultāts: sakaitināts janels, jo viņš dzīvo blakus LU un viņam ir, ko ēst. :D

laine_sweetness teica, ka man dzīvē ejot kā amerikāņu pīrāgā. protams, nav jau diez kāds salīdzinājums, ņemot vērā, ka es tiecos uzskatīt, ka mana kino gaumīte ir mazliet labāka par to līmeni, tāpēc es vakar darīju ko lietas labā:

es jutos kā dakterīšu seriālā. vai nu hausā vai grejas anatomijā [kuru starp citu es gribu redzēt, tikai hvz kad iet]. no american pie uz seriālu - arī jau diezin kas nav, toties realitātes izjūtas koeficents paaugstinājās - skābekļa maksa uz sejas, pulsa un asinsspiedina mērītājs uz rokas, tā sirdslīnija mirgo acu priekšā, māsiņas apkārt kaut ko nomierinošu runā, fonā kaut kur kāds kliedz; viss pēc labākajām klišejām.

bet viena klišeja man izpalika - pamostoties es nerunāju muļķības, es ļoti, ļoti raudāju, jo man tik šausmīgi sāpēja. un māsiņa visu laiku - neraudi, neraudi, bet es sasodīti nevaru neraudāt.

bet viss ir labi, aiziešu vēl pie daktera, kurš izskatās kā izvarotājs, un tad jau cerams, ka viss.

pusdienās dzeru saujiņu tablešu, nododu dažādas analīzes un piektdien būšu "vieglā narkozē". un ko jautru darāt jūs?

viena lieta, kas man riebjas rīgā - sabiedriskā transporta ierobežotā telpa. neiespējami izbēgt no drausmīgi smirdīgiem un dažādas preteklības darošiem cilvēkiem. un tādas mocības 40 minūtes bez pārtraukuma. damn it.

un man patīk, ka mammai darbs ir 2 min attālumā no manas universitātes, jo viņa var nākt ēst kopā ar mani un nopirkt man ēdamo. yees, i'm already fucked.

un es vakar nopietni apsvēru iespēju vairs nestrādāt. tas nebija joks par to, ka tas bērns ir izlīdis no omen.

un man patīk ebreju valoda. visi silent letters, alefiņi, jodi un patskaņu trūkums. uztetovēšu uz rokas kaut ko ebrejiski, kad dabūšu pirmo 9 [es pat nemērķēju uz 10, tā valoda ir fakin nelatviska, t.i., nesaprotama.]

man ir pēc-izlaiduma temperatūra un aizsmakums. nekas, vēl līdz jāņiem jānoballējas un tad varēs slimot. ^_^

garijs rottens, mans portatīvais mīļotais, ir nojūdzies, viņa daiļais vaigs raustās kā sliktā reiva diskotēkā. es ceru, ka viņam vēl ir garantijas remonts. turies, mazulīt, es tevi (heart) :*

un vēl mana reproduktīvā sistēma ir sajāta. jeb precīzāk - sadragāta, nospiesta un sāpināta. un es konstatēju skumju faktu - man nav nekādas fiziskās kondīcijas. 20 km ar rietni un es esmu lupatās. nē, kādi 20, jau pēc 5. nožēlojami.

es: ko tu dari nākoš 6dien?
luīze: nu it kā neko
es: mēs ejam pārgājienā.

tā ka - feel free to join, informācija sekos [droši vien, ka iekš PPP]

nirnaeth, uzraksti par pītu dohertiju - grace/wastelands
 
track 06 - peter doherty - i am the rain -> i am in love

visādi citādi man ir paaugstināta temperatūra, nāk miegs, nav izlaidumam kleita, ir slikti uzrakstīti 4 un vēl slikti jāuzraksta divi eksāmeni, viss besī un tā. foršiņi... jau nu nav.

lūdzu lūdziet par mani! es neko nezinu priekš rītdienas exāmena latv. val. vnk faaaaaaaak. es zināju, ka vakar vajag mācīties.
man histērijas lēkme lēnām nāk virsū.

pofig, ja es sliktu nokārtošu eksāmenus, braukšu uz indiju. gadu pastopēt un padzīvot badā.

un es esmu iemīlējusies dziesmā.

no skolas izgāju 21:15. man liekas, ka mums kādreiz klases vakari beidzās agrāk. katrā ziņā 13 stundas skolā ir daaaaudz par daudz. bet nu prezentācijas plakātu pabeidzu, rīt un 6dien valsts aizstāvēšana. tāds bullshits patiesībā, man nemaz negribas tur braukt.

šodien baigi velk uz klasiskajiem skaņdarbiem. patiesībā klasika ir skaista un iedvesmojoša. žēl, ka es nezinu neko vairāk kā bēthovena elīzi, mēnesnīcas sonāti un 9. simfoniju, kura man nepatīk.

es parasti priecājos par citu veiksmēm, izdevībām un skaistajām dzīvēm, īpaši, ja tas skar manus draugus vai tuvus paziņas. bet man šodien uznāca pēkšņa man-skauž-viss lēkme.

visi pēkšņi ir ļoti skaisti, gudri [kas man skauž īpaši]  un veiksmīgi, ar lielisku sabiedrisko dzīvi, tropisku aktivitāti romantiski sexuālā jomā un neizmērojami oriģinālu un māksliniecisku personību. un man sasodīti skauž visi šie cilvēki, kuri ir talantīgāki par misteru ripliju [oh, nevermind]

jā, tas noteikti ir saistīts ar zemu pašvērtējumu un nepārliecinātību par sevi [kaut gan daudzi smietos dzirdot, ka es tā saku], bet - ko es tur varu darīt?! nē, tiešām, tas nav retorisks jautājums. ko?!

un vēl es esmu ievērojusi, ka man uznāk šādas tieksmes uz gaudulīgu žēlošanos brīžos, kad mana sabiedriskās aktivitātes līkne iet uz leju. bet es kaut kā nespēju noturēt līdzsvaru starp to, ka dzīve ir jautra un to, ka mācības ir svarīgas. kaut gan tās ir diezgan lielas muļķības, jo pirmā samazināšanās otro nepaaugstina.

masīvs anticiklons pār latviju nesīs līdz depresīvus lietus un skaudības vējus, dzīves kvalitāte kritīsies, toties vietām skaidrosies apziņa i suck.

domāju, ka negribu nekādus intīmus gadījuma sakarus, jo man vienkārši tas vairs neliekas saistoši, bet tagad rādās, ka es pieturēšos pie principa sexu tikai pēc kāzām! jo saka jau , ka līdz kāzām viss sadzīstot.

neveiksmīga pacēlāja iebāšana, daži tizli grūdieni, nogāzos un man tā sāp starp kājām ;(

pēdējā laikā viss pie kājas un neko negribas.

par daudz.

pirmo reizi pavadīju 7 stundas veidojot dāvanu. bet tā kā rīt ir kīkena super sweet sixteen party, tad šodien radoši apvienojoties ar jnls tapa apmēram komikss par boy named lucky ballīti un sapņiem. tekstus balstījām uz britinjas spīrsas dziesmu tekstiem, woooohoooo oooohhhh.

i'm proud of myself. and him.

bet principā jautājums ir - cik vērts ir otrs cilvēks, cik daudz personīgā laika un darba ir vērts viņā/priekš viņa ieguldīt? protams, kā kurš un ka kuram.
bet mēs rīt nodzersim komiksu nevis saldos sešpadsmit, ja? jā. ^__^

šodien tusējām pie origo. hā.

betmen-filma ir baigi foršā, h. ledžers kā džokers vnk ģeniāls, un vispār man dikti patika viss, em, visi. aktieri.

i kinda like riga, but today everything freakd me out there.
un man riebjas veikali, vienīgie, kurus man vēl mazliet patīk apmeklēt - grāmatnīcas.

manā kartiņā daktere [kuru es ienīstu, jo šodien gaidīju 5 stundas] ierakstīja - diēta.
es nevaru ēst saldumus un man jāiet pie dermatovenerologa.

man ir alerģija no saules.

es izskatos pēc 7gadīga puikas - man viss ķermenis, jo īpaši kājas, ir no vienas vietas ar 3 veidu izsitumiem, pēdas sagrieztas, plaukstas tā pat.
///
Pats Vainīgs bija brutāls. man patīk, ka pasākumi ir forši izplānoti un tematiski. *ILoveKiiKens* :D

tētis aiziet uz viena x maksimu, tepat pie mūsu mājām, paņem kaznaču, divlitrīgo kōliņu, ledu [ko sūkāt], lai vakarā normāli atlaistu, paņem arī sīkajiem gotiņas, veselas astoņas pakas, lai taču rij, tētim priekš mums nekā nav žēl. viņš pat par auto kursu 25 Ls/reize īgņojas tikai pusstundiņu. sīkie priecīgi, nu tik rīs, nu tik būs, bet, kā jau ar visu labo dzīvē - skuju.
gotiņas sapelējušas, visas gotiņas sapelējušas. sīkie taču neēdīs kancerogēnas gotiņas, bet nu, kaut kā jau situācija jārisina ir - sīkie dod uz veikalu. dod ar visām gotiņām. bet veikalā pārdevēja tikai trenējas oskara saņemšanai - taisa acis, elš, sten, pūš un iesaka nākt rītdien.

netīk jau tā teikt, jo simpātisks puisis, bet centis sūkā. centis sūkā kancerogēnas gotiņas, visādas forša kartupeļ-putras un nomazgātos salātus arī nosūkā.