Miss Doherty

es parasti priecājos par citu veiksmēm, izdevībām un skaistajām dzīvēm, īpaši, ja tas skar manus draugus vai tuvus paziņas. bet man šodien uznāca pēkšņa man-skauž-viss lēkme.

visi pēkšņi ir ļoti skaisti, gudri [kas man skauž īpaši]  un veiksmīgi, ar lielisku sabiedrisko dzīvi, tropisku aktivitāti romantiski sexuālā jomā un neizmērojami oriģinālu un māksliniecisku personību. un man sasodīti skauž visi šie cilvēki, kuri ir talantīgāki par misteru ripliju [oh, nevermind]

jā, tas noteikti ir saistīts ar zemu pašvērtējumu un nepārliecinātību par sevi [kaut gan daudzi smietos dzirdot, ka es tā saku], bet - ko es tur varu darīt?! nē, tiešām, tas nav retorisks jautājums. ko?!

un vēl es esmu ievērojusi, ka man uznāk šādas tieksmes uz gaudulīgu žēlošanos brīžos, kad mana sabiedriskās aktivitātes līkne iet uz leju. bet es kaut kā nespēju noturēt līdzsvaru starp to, ka dzīve ir jautra un to, ka mācības ir svarīgas. kaut gan tās ir diezgan lielas muļķības, jo pirmā samazināšanās otro nepaaugstina.

masīvs anticiklons pār latviju nesīs līdz depresīvus lietus un skaudības vējus, dzīves kvalitāte kritīsies, toties vietām skaidrosies apziņa i suck.