Dec. 8th, 2008

.family klab.

luīze: mēs istabā laižam astoņdesmito gadu hītiņus.
tētis: es tā dzirdu
luīze: tiešām jūsu laikos bija tādas populāras tās dziesmas?
tētis: nu tajos laikos, ja kaut kas bija populārs, tad tas bija vai nu ļoti populārs vai populārs.
***
kristīne: īstenībā nav smieklīgi.
luīze: nu kad tā uzraksta tad nav smieklīgi, bet tu jau reāli zini, ka ir smieklīgi.
***
luīze: nu neliec šito bēdīgo puisīti, kurš man izskatās pēc bēdīgās meitenītes.
***
luīze: kristīn, kāpēc tev nav tā jāņa vislabākā sejiņa? *rāda kā čumārs masē sev starpkāji*

Jul. 8th, 2008

.centis jau atkal necenšas.

tētis aiziet uz viena x maksimu, tepat pie mūsu mājām, paņem kaznaču, divlitrīgo kōliņu, ledu [ko sūkāt], lai vakarā normāli atlaistu, paņem arī sīkajiem gotiņas, veselas astoņas pakas, lai taču rij, tētim priekš mums nekā nav žēl. viņš pat par auto kursu 25 Ls/reize īgņojas tikai pusstundiņu. sīkie priecīgi, nu tik rīs, nu tik būs, bet, kā jau ar visu labo dzīvē - skuju.
gotiņas sapelējušas, visas gotiņas sapelējušas. sīkie taču neēdīs kancerogēnas gotiņas, bet nu, kaut kā jau situācija jārisina ir - sīkie dod uz veikalu. dod ar visām gotiņām. bet veikalā pārdevēja tikai trenējas oskara saņemšanai - taisa acis, elš, sten, pūš un iesaka nākt rītdien.

netīk jau tā teikt, jo simpātisks puisis, bet centis sūkā. centis sūkā kancerogēnas gotiņas, visādas forša kartupeļ-putras un nomazgātos salātus arī nosūkā.

May. 12th, 2008

.be quiet and drive [far away].

tētis: es ceru, ka tev tā austrumnieku mode pārgājusi, jo samurajiem jau labāk nāve nekā negods.

ar to es tikai gribēju pateikt, ka sāku mācīties braukt. nu tad - pēc diviem mēnešiem ar smuku kartīti! ^__^

un nē - es nedomāju, ka būs tik viegli, ka tā sasodīti priecīgā sejiņa. man nervi jau netur. bet kā tētis vēl teica - briesmīgi, bet nav bezcerīgi.

Jan. 27th, 2008

.ode to my family.

kristīne lasa ilustrēto vēsturi (jauks izdevums, ja atskaita to, ka mazliet padebīls) un ierauga vārdiņu "genocīds"
kīkī: kā sauc ebreju genocīdu?
tētis: nepabeigts pasākums

turpinājums ar holokaustu, mātes pārmetumu pilno monologu par to, ka bērnos nav jāieaudzina kas tur un tēva apbrīnojamo ignoranci uz runāto un vēl pāris nacist-rasistisku uzskatu paušanu jau vairs nebija tik interesants.

March 2012

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
    123
45678910
11121314151617
18192021222324
25262728293031

Syndicate

RSS Atom
Powered by Sviesta Ciba