Miss Doherty

es rakstīju, ka pēc pirmā 9 ebreju valodā uztetovēšu uz rokas kko ebrejiski. un damn - es jau pirmajā kontroldarbā to fakino 9 dabūju.

reizēm es gribētu, lai man nav garšas kārpiņu. caurejas līdzeklis garšo tik pretīgi. un man vēl ir jauki 2,5 litri priekšā. jess.

īsti teologi nemācās. viņi pirms ieskaitēm lūdz Dievu.

let's see how it works

viena lieta, kas man riebjas rīgā - sabiedriskā transporta ierobežotā telpa. neiespējami izbēgt no drausmīgi smirdīgiem un dažādas preteklības darošiem cilvēkiem. un tādas mocības 40 minūtes bez pārtraukuma. damn it.

un man patīk, ka mammai darbs ir 2 min attālumā no manas universitātes, jo viņa var nākt ēst kopā ar mani un nopirkt man ēdamo. yees, i'm already fucked.

un es vakar nopietni apsvēru iespēju vairs nestrādāt. tas nebija joks par to, ka tas bērns ir izlīdis no omen.

un man patīk ebreju valoda. visi silent letters, alefiņi, jodi un patskaņu trūkums. uztetovēšu uz rokas kaut ko ebrejiski, kad dabūšu pirmo 9 [es pat nemērķēju uz 10, tā valoda ir fakin nelatviska, t.i., nesaprotama.]

visi iet uz skoliņu, es sēžu drūmi brūnajā dzīvoklī un dzeru brūnu tēju. vispār jocīgi, ka tējām ir visādi nosaukumu - baltā, melnā, zaļā, - ja tās visas ir BRŪNAS.

es vakarnakt kliedzu,jo man likās, ka dārta rāpo pie manas gultas. un tad viņa kliedza, jo nesaprata, kāpēc es kliedzu, un tad es kliedzu vēl skaļāk. un vēl viņa man sastāstīja, ka viņai ir stikla acs un es kādas 15 reizes jautāju "nopietni?!?" jo man bija šausmīgi. stikla acs nudien nav nekas tāds, par ko jokot.

un es šodien biju skriet. es teicu, ka iešu no rītiem [nu ne jau katru rītu, protams, nebūsim naivi] skriet, neviens man neticēja. nu varbūt es biju tikai tāpēc, ka oiecēlos pus11os nevis pus7os kā man vajadzēs celties ikdienā. ai, man vienalga.

ā, un vakar pirmo reizi pieskatīju bērnu, par kura pieskatīšanu man maksās. komentārs tikai viens - tie, kuri ir redzējuši omen, sapratīs.