visi iet uz skoliņu, es sēžu drūmi brūnajā dzīvoklī un dzeru brūnu tēju. vispār jocīgi, ka tējām ir visādi nosaukumu - baltā, melnā, zaļā, - ja tās visas ir BRŪNAS.
es vakarnakt
kliedzu,jo man likās, ka dārta rāpo pie manas gultas. un tad viņa kliedza, jo nesaprata, kāpēc es kliedzu, un tad es kliedzu vēl skaļāk. un vēl viņa man sastāstīja, ka viņai ir stikla acs un es kādas 15 reizes jautāju "nopietni?!?" jo man bija šausmīgi. stikla acs nudien nav nekas tāds, par ko jokot.
un es šodien biju skriet. es teicu, ka iešu no rītiem [nu ne jau katru rītu, protams, nebūsim naivi] skriet, neviens man neticēja. nu varbūt es biju tikai tāpēc, ka oiecēlos pus11os nevis pus7os kā man vajadzēs celties ikdienā. ai, man vienalga.
ā, un vakar pirmo reizi pieskatīju bērnu, par kura pieskatīšanu man maksās. komentārs tikai viens - tie, kuri ir redzējuši
omen, sapratīs.