Garastāvoklis: | kinomānisks |
Mūzika: | Šopēna klavierskaņdrabs [no "Ziloņa"] |
Arsenāls
...tieši tā. Tāpēc visi solījumi par otrdienām, trešdienām, jebkādām pēcstundu parādībām un citām tādām figņām tiek atliktas uz nenoteiktu laiku, šonedēļ es pilnībā nododos mākslas baudīšanai-laba kino vērošanai. Tā ka, ja vien tu, dārgais lasītāj, neesi izņēmums, par ko tu noteikti zinātu,un neapmeklē Arsenālu, nebūs tev tas neizsakāmais prieks mani stikt šo UN nākam nedēļ.
Bet īstenībā drausma cūcība ir tā, ka uz atklāšanu un filmu In vino veritas varēja tikt tikai ar ielūgumu (bļe!!), tb, mirstīgie cilvēki nevarēja pat nopirkt biļeti. Izgājšreiz varēja vēsā mierā. Varēja arī katalogu šķirstīt pie kases, savukārt tagad par to jāmaksā 2 el es. Protams, es biju pietiekoši apķērīga, lai izpētītu to bibliotēkā stāvu augstāk, bet nu sistēma kā tāda sāk atgādināt veco labo sovietiju. Nervē, ka acīmredzot Iosseliani (to filmu tik 1reiz rādija, btw)spēj izprast un novērtēt tikai kkādi jeb**i izredzētie, pulciņš dižu lietpratēju, žurnālistu, mākslinieku un nedanēsātu pseidointelektuāļu, bet ierindas bulciņu pārdevējs, students vai sētnieks drīkst pasūkāt īkšķi.
Pie reizes uzteikšu filmu "Zilonis", režisors Gas van Sant, ceturtdien rādīs vēlreiz. Par Kolumbainu. Nezinu tieši kāpēc, bet man viņa patika.
Noslēgumā pēdējās nedēļas secinājums [radies pirms "Ziloņa" noskatīšanās]
Nogalināt ne vienmēr ir nehumāni.