Tad nu lūk šeit nebija nevienas no šīm konstrukcijām. Starp upuriem tika parādīti gan "labie" gan "sliktie" gan, tādi kam vispār nekāda sakara ar to visu. Nebija centienu izraisīt baigo līdzjūtību pret slepkavām, bet arī viņi bija parādīti kā parasti cilvēki.
3) Man personīgi patika nolemtības atmosfēra, režisoram labi izdevās parādīt, ka nav svarīgi vai kāds ir sporta zvaigzne, krutākā čiksa skolā, sakarīgs džeks vai apzinīga zubre, visus var piemeklēt viens un tas pats liktenis, neatkarīgi no stavokļa sabiedrībā, atzīmēm un citām figņām. Man patika arī audzēkņu "potreti", proti, neliels ieskats katra raksturā, arī slepkavu. Manuprāt, šabloni bija izvēlēti speciāli.
Tad vēl dažādu cilvēku rīcība vienos un tajos pašos apstākļos. Piemēram, tās apaļīgās zubrītes stāvoklis nebija ne par mata tiesu labāks kā Aleksam un Ērikam, bet tāpēc viņa nedomāja kādu šaut nost, kas ir labi. Bet viņa vispār neko nedomāja darīt lietas labā, un tas nav labi. Brutāli griežot - citi nedara neko, bet citi rīkojas (nav jau teikts, ka pareizi).
Filma zināmā mērā atspoguļo arī pasaules netaisnību - aizgāja bojā gan tie, kas tos zeņķus parasti aiztika (tātad zināmā mērā varētu būt "paši vainīgi"), gan pavisam labdabīgi skolēni, gan trulās blondīnes, kuru [atvaino par šādiem vārdiem] nebūtu īpaši žēl, gan sakarīgs fotogrāfs, kurš dienās izaugtu par labu cilvēku, gan jau minētā zubrene, kas īstenībā bija tādā pat stāvoklī kā slepkavas, bet viņu skatījumā bija "baigais kadrs" - labo atzīmju paimeitiņa.

Mums varētu likties pabanāla netiešā norāde uz to, ka "datorspēles un internets vainīgi", "nacisms ir slikts" vai "re, kad daudz šauj uz cilvēciņiem ekrānā, tad bez grūtībām nogalina pa īstam", bet amerikā to nepiebur ļoti daudzi.

Slepkavu rīcība parādīta kā riktīgi stulba, kāda tā arī bija. Kurš sakarīgs cilvēks ies izšaut visu skolu tāpēc, ka viņu, nabadziņu, redz, apceļ? Turklāt lai beigās vēl pats atliktu ķelli.

Labais "varonis" tipa bija blondais džeks Džons. Viņš rīkojās kā pieaudzis cilvēks, lai arī nebija nekāds paipuika, spīdeklis vai ūberkrutais džeks. Viņam bija tēvs dzērājs, par ko bija jāparūpējas un citas problēmas, bet viņš uzreiz saprata ka nebūs labi, kad satika Comanndo stilā tērptos draugus. Labi parādīta bija cilvēku galīgā vienaldzība pret viņa brīdinājumiem, vēl vairāk - kamēr Alekss un Ēriks nesāka šaut, neviens no tiem kas viņus redzēja, nepievērsa nekādu uzmanību tādiem sīkumiem, kā teiksim, šaujamais rokā, kas parāda ļaužu totālo aklumu.

4) dialogi filmā ir galīgi nekādi. Arī tas tā ir domāts. Filmās taču parasti ir baigi inčīgie dialogi, bet šis bija vairāk realitātes pakaļdarinājums kā mākslas filma, un parādīts ka dzīvē arī bieži mēs runājam visādas nonozīmības, un nepasakām daudz, ko vajadzētu, neiedomājoties, ka varbūt vairs nebūs iespējas to patiekt.

Jā, tā filma ir jancīga. Viņa neparāda slepkavu dziļākos motīvus vai psihiskās novirzes, skats ar debesīm, kasa satumst ir banāls, lai arī tas, šķiet, tā ir domāts. Viņa parāda sekas un tikai, un arī turpinājumu neparāda. Un vēl man patika mūzika, ja kas.

tas arī īsumā ir viss.
:)