antagonist ([info]elvira) rakstīja,
@ 2004-09-20 11:51:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:kinomānisks
Mūzika:Šopēna klavierskaņdrabs [no "Ziloņa"]

Arsenāls
...tieši tā. Tāpēc visi solījumi par otrdienām, trešdienām, jebkādām pēcstundu parādībām un citām tādām figņām tiek atliktas uz nenoteiktu laiku, šonedēļ es pilnībā nododos mākslas baudīšanai-laba kino vērošanai. Tā ka, ja vien tu, dārgais lasītāj, neesi izņēmums, par ko tu noteikti zinātu,un neapmeklē Arsenālu, nebūs tev tas neizsakāmais prieks mani stikt šo UN nākam nedēļ.

Bet īstenībā drausma cūcība ir tā, ka uz atklāšanu un filmu In vino veritas varēja tikt tikai ar ielūgumu (bļe!!), tb, mirstīgie cilvēki nevarēja pat nopirkt biļeti. Izgājšreiz varēja vēsā mierā. Varēja arī katalogu šķirstīt pie kases, savukārt tagad par to jāmaksā 2 el es. Protams, es biju pietiekoši apķērīga, lai izpētītu to bibliotēkā stāvu augstāk, bet nu sistēma kā tāda sāk atgādināt veco labo sovietiju. Nervē, ka acīmredzot Iosseliani (to filmu tik 1reiz rādija, btw)spēj izprast un novērtēt tikai kkādi jeb**i izredzētie, pulciņš dižu lietpratēju, žurnālistu, mākslinieku un nedanēsātu pseidointelektuāļu, bet ierindas bulciņu pārdevējs, students vai sētnieks drīkst pasūkāt īkšķi.

Pie reizes uzteikšu filmu "Zilonis", režisors Gas van Sant, ceturtdien rādīs vēlreiz. Par Kolumbainu. Nezinu tieši kāpēc, bet man viņa patika.

Noslēgumā pēdējās nedēļas secinājums [radies pirms "Ziloņa" noskatīšanās]
Nogalināt ne vienmēr ir nehumāni.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]elvira
2004-09-28 10:31 (saite)
ok, pacentīšos.
1)paviršs viņš ir domāts - tb, gandrīz visi aktieri neprofesionāļi. Atļaušos citēt vienu recenziju: "režisors nav būvējis klasisko drāmu (ko būtu loģiski darīt traģēdijas atainošanā), bet pasniedzis to visu kā izklaidi." Tāpēc arī garie skati, kur kamera vnk pavada to vai citu varoni. Šajos skatos galvenā uzmanība vispār bija jāpievērš nevis konkrētajam varonim, bet tam, kas norisinājās fonā - tur bija parādīta visa vidusmēra amerikāņu skolnieka dzīve.
Prikols ir tāds, ka eiropas publika varēja arī nesaprast šito ideju, un tādu pasniegšanas veidu raksturot kā "garlaicīgu un nenostrādātu", jo viņi pieraduši pie "filmas kā filmas". Bet Amerikā ir tā, kā viņiem viss ir viena izklaide un viss tiek padarīts par izklaidi. Tas bija domāts kā tāda melna ironija - padarīt arī traģēdiju par izklaidi, tāds kā brīdinājums amerikāņiem. Tāpēc arī realitātes šova tipa operatora darbs.

2) Filmās par "labajiem" un "sliktajiem" parasti ir šādas šabloniskas konstrukcijas:
a) sliktie ļļļļauni nešķīsteņi un nabaga upuru skatītājam ir ak-vai-cik žēl, parasti beigās uzrodas arī kāds varonis glābējs.
b) labie "paši vien uzprasījās", mums tiek rādīti sirdi plosoši slikto motīvi, kas šķietami pavērš ainu kājām gaisā - ka labie ir tie īstie sliktie, vai kā tamlīdzīgi.
c) slikto persona tiek rādīta divās šķautnēs, ka no vienas puses šams ir jauks un sakarīgs, bet no otras - aijaijaijaij.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?