Princese Zeltīte

Latvijas ieguldiijums tajaa padariishanaa biija piliens okeaanaa, taa kaa nu nebuutu jau baigi ar ko lepoties, jebkuraa gadiijumaa... shitajaa kautinjaa biija muljkjiigi savu degunu baazt iekshaa, jo valdiija abpuseejs bezpridjels..

(Reply to this)

Nebij pareizi.
Mazliet stulbi izskataas, ka valsts, kura pati bijusi okupeeta (un pietiekami nesen, lai to veel itin labi atcereetos) atbalsta citas valsts okupaaciju. Liishana bez ziepeem ir dranjkjiiga aarpolitika, man taa shkiet.
Pie tam, abas okupaacijas bija vairaak nekaa nepamatotas- tik vien kaa vienaa gadiijumaa kaadam savajadzeejaas veel mazliet pieejas Baltijas juurai vai kautko tamliidziigu un otraa gadiijumaa- naftu.

(Reply to this) (Thread)

omeega ir atdzēsusies!!!!
:))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vai ne? Es ar par to diktin nopriecājos :-))

(Reply to this) (Parent)

trakie araabi savaa starpaa $audaas, bet Amerikai noteikti jaaiejaucas! jau kop$ Hitlera laikiem zinaams, cik labi var pelniit karojot - jaaizgatavo ierochi, cilveekiem jaunas darbavietas, utt. galiigi neticu, ka ASV tikai cen$as paliidzeet - muusdienaas vairs nekas nenotiek tikasi taapat vien! bet Latvija vienkaar$i, mekleejot "lielos draugus" lien pakaljaa Amerikai, aizsuutot uz Iraaku briivpraatiigos, kas nebuut nav nez kaada militaaraa elite. laikam jau visi aizmirsu$i kaa jau agraak muus kaa siiknaudu pasvieda krieviem un nav $aubu - ja radiisies nepiecie$amiiba, tas atkaartosies, neskatoties uz to, cik dzilji buusim ieliidu$u Bu$a d....!

(Reply to this)

pec incidenta asv, kad tikai sachakareeti ;) abi dviinju tornji, asv nekaveejoties ienjeema kaujas staavokli! vinji agri vai veelu buutu saakushi teemeet uz iraaku - un nu luuk vinjiem bija ideaals iemesls! protams pashi araabi izdariija kluudu, bet tas taa. tas viss ko asv tagad dara pret iraaku, manupraat ir tikai deelj naftas!! :DDD jaa!! jo tajaas zemees ir looti lielas naftas atradnes, tachu vinjiem nepietiek liidzeklju lai to izmantotu! tachu asv ir absoluuti nodroshinaata! arii tv raadiija, ka dullie araabi aizdedzinaajushi savas naftas atradnes. hm....es jau te patiesiibaa esmu novirziijies no teemas - bet nu taa! un es domaaju, ka latvieshiem vajadzeeja stingraa meeraa atteikties no paliidzeeshanas asv!!! tas bija negliiti!!

(Reply to this) (Thread)

jaa, pareizi - par naftu biju piemirsis...
skaidrs, ka tam visam pamataa ir vieniigi nauda, kameer debiilaas tautinjas patriotismu vispaaraakajaa pakaapee pacelj taadas filmas kaa Patriots un Dro$sirdis (kaa tad lai neskrien karot peec taadas filmas noskatii$anaas ;DD )! what I ment was - ASV vaara pikji, kameer taas iedziivotaaji domaa, ka kar$ nepiecie$ams, lai izvairiitos no turpmaakiem terora aktiem (naivi, jo taapat skaidrs, ka argaak vai veelaak taadi buus)!
varbuut arii Vairai ir kaadi plaani attieciibaa pret iraakie$u naftu! ;DDD lol

(Reply to this) (Parent)

mosh vari rakstiit par to ka latvija lien dirsaa lielvalstij, lai nepaliktu sava veida opoziicijaa.

(Reply to this)

man domāt, ka olimpiādē rakstot par to, ka ASV iebruka Irākā naftas dēļ un Latvija vienkārši sekoja Lielajam Draugam aklā fanātismā, nekādu labo vērtējumu neiegūt, jo tas ir tādā vispārēja meinstrīma līmenī un tādas domas pauž vidējais aritmētiskais pilsonis, savā starpā atšķiroties tikai ar dažādu spēju pamatot savu viedokli un daiļrunību. tas neprasa īpašu iedziļināšanos un zināšanas.
apraksti problēmu no reālisma viedokļa - ka starptautiskā sistēma prasa iejaukšanos šādos gadījumos; ka Latvijai faktiski nebija citas iespējas, jo mazo valstu iespējas izdzīvot (ar to domājot vismaz suverenitātes saglabāšanu) ir samērā ierobežotas; liela praktiskā jēga no tā nebija, bet tas bija simbolisks akts, kam ir psiholoģiska nozīme; raksti, ka ASV, par spīti tās mīnusiem, ir hegemoniska loma pasaulē, un pretoties tai spēj tikai citas lielvalstis un arī tad apvienojoties - ņemot vērā pašreizējās nesaskaņas ASV potenciālo pretspēku veidojošajā pusē, Latvijai nav alternatīvas, kuru izvēlēties, utt, utjp, tāpēc no Latvijas viedokļa atbalsts bija pareizs.

(Reply to this) (Thread)

paldies!

(Reply to this) (Parent)

(Reply to this) (Thread)

agreed, bet tie savā ziņā ir birokrātiski sīkumi :D

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Irākas atbruņošanas sakarā pasaule politiskā līmenī sašķēlusies divās atšķirīgās nu jau gandrīz naidīgās nometnēs. Vieni – Francija, Vācija, Krievija, Ķīna un virkne citu valstu uzskata, ka Irākai jāatbruņojas bet to jāveic ar ANO ieroču inspektoru palīdzību.
Otra nometne ir ASV, Lielbritānija un to sabiedrotie.Zināmā mērā pie šīs nometnes pieskaitāma arī Latvija. Šī nometne uzskata, ka Irāka negatavojas atbruņoties un tā ANO inspektorus un visu pārējo pasauli tikai vazā aiz deguna. Tādēļ Irāka jāatbruņo ar varu, nezaudējot veltīgi laiku.
Politiķiem,it īpaši tiem, kuri ir par tūlītēju Irākas atbruņošanu militāriem līdzekļiem, nepiekrīt liela sabiedrības daļa visā pasaulē, tai skaitā viņu pašu valstīs.Daudzās valstīs izveidotas vai veidojas dažādas masu kustības un sabiedriskas organizācijas pret karu (Irākā) vai par mieru (laikam arī Irākā). Līdzīga ir arī Latvijā – „Es par mieru”. Šo kustību aktīvisti ir pārliecināti, ka galvenais iemesls kādēļ ASV ir tik uzstājīgas vēlmē lietot ieročus pret Irāku, ir šīs valsts bagātie naftas krājumi (tie ir otrie lielākie pasaulē aiz Saūda Arābijas).
Tomēr vairums ekonomistu un naftas ekspertu pasaulē šādu viedokli noraida kā nepamatotu. Tā, ja ASV pat ātrā un vieglā karā sagrābtu visas Irākas naftas rezerves un izmantotu tās tikai savās interesēs, amerikāņu izmaksas daudzkārt pārsniegtu iespējamos ieguvumus. Turklāt, šie ieguvumi sāktu materializēties tikai pēc vairākiem gadiem, jo vispirms nāktos investēt miljardiem dolāru lai atjaunotu nolaistās Irākas naftas ieguves vietas.
Pat ASV lielās naftas kompānijas šobrīd neizrāda īpašu vēlmi uzsākt naftas ieguvi okupētā valstī ar neskaidru pēckara politisko režīmu tajā, kā arī iespējamām kara sekām visā Vidējo Austrumu reģionā. Turklāt britu un ASV naftas kompānijām ir visai bēdīgas atmiņas par Irāku, jo tās tur jau bija izvērsušas naftas ieguvi, kad to bizness tika nacionalizēts pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā. Arī tagad tieši naftas kompānijām nāktos izņemt no kabatas šos daudzos miljardus investīcijām lielā neziņā par to atmaksāšanās iespējām nākotnē. Jābūt stipri naivam lai iedomātos, ka 20-25 gadu laikā, kas būtu nepieciešami lai atjaunotu Irākas naftas ieguves apjomus no pašreizējiem 2.5 miljoniem līdz vismaz 6 miljoniem barelu dienā kādreizējās ieguves jaudu un atgūtu investēto kapitālu, ASV varētu turēt pusmiljonu lielu armiju ar karakuģiem un lidmašīnām, kas apsargātu šo kompāniju intereses. Ne jau tāpēc, ka šajā laika posmā pasaulē varētu parādīties kāds cits spēks, spējīgs stāties pretī ASV militārajam potenciālam. Bet gan tāpēc, ka visgrūtāk prognozējamais faktors ir pašas ASV sabiedrības, tātad vēlētāju viedoklis, kuras attieksme pret pašreizējās administrācijas pozīciju Irākas sakarā jau šobrīd nav viennozīmīga un tā varētu būtiski mainīties daudz īsākā laika posmā, nekā minētais investīciju cikls. Arī Baltajā namā ceturtdaļgadsimta laikā var nomainīties vismaz 3-4 prezidenti un to attieksme pret ASV politiku Vidējos Austrumos var būt ļoti atšķirīga.
Arī pašas ASV amatpersonas pēdējā laikā bieži uzsver, ka daudz racionālāk taču būtu bijis vienkārši atcelt sankcijas pret Irāku un ļaut tai brīvi eksportēt naftu pasaules tirgū. Par nopelnīto naudu tā pati sāktu atjaunot naftas ieguves jaudas, pieaicinot palīgā tās pašas ASV kompānijas, kuras varētu pelnīt miera, nevis kara apstākļos, tātad ar daudz zemāku investīciju riska līmeni.
Tad kādēļ ASV tomēr tā raujas karot ar Irāku? Oficiālā pašas ASV versija ir-lai to atbruņotu piespiedu kārtā, jo tā pati nevēlas atbruņoties. Diemžēl līdzīgi kā versijā par Irākas naftas interesēm, arī šī versija daudziem nešķiet pārliecinoša, jo tiešu,neapgāžamu pierādījumu tam,ka Irākas rīcībā ir masu iznīcināšanas ieroči trūkstot. No otras puses jāatzīmē, ka nav jau arī pierādījumu tam, ka Irāka tos ir iznīcinājusi. Šeit rodas jautājums – vai ASV un tās sabiedrotajiem līdz ar ANO ieroču inspektoriem jāpierāda, ka Irākai ieroči ir,vai pašai Irākai jāpierāda, ka tai to nav,līdzīgi kā to savulaik darīja Dienvidāfrikas Republika,Kazahstāna un Ukraina.Diemžēl šinī jautājumā pasaulē šobrīd pastāv krasi atšķirīgi viedokļi, kas lielā mērā arī nosaka dažādo pieeju Irākas atbruņošanās(as) jautājumam.Vai šī viedokļu atšķirība liecinātu,ka Eiroatlantiskais strīds būtu par principiem, ideāliem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nevajadzētu arī piemirst faktu, ka ASV sabiedrība un valdība arī līdz ar to sevi vērtē diezgan ideālistiski un zināmā mērā arī nekritiski, iespējams tiešām uzskatot savus motīvus par ideālistiskiem, savukārt vecās, ar citādu vēsturisko pieredzi aplaimotās Eiropas valstis uz visu skatās racionāli. tā kā, kaut arī ekonomiskās/stratēģiskās/etc intereses noteikti spēlēja kaut kādu lomu, ASV sabiedrība karu atbalstīja ne jau tāpēc, ka viņi iedomājās, ka tiešā veidā finansiāli iegūtu no naftas atradņu pārņemšanas.

(Reply to this) (Parent)

lasot manu komentu, ņem vērā, ka kopā ANO ir 191 valsts.

(Reply to this) (Thread)

hmm...Latvijas valdība atkal ir izcēlusies, tautai nemaz nenojaušot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

izcēlās pirmkārt jau VVF

(Reply to this) (Parent)

Varu izteikt dažus uzjautrinošus notikumus īsi pirms ASV-Irākas kara. Irāka bija gribējusi piesaistīt savas naftas cenas Eiro(iepriekš bija Dolāram), kā rezultātā ASV dolāra stabilitāte būtu stipri vien iedragāta. ASV jau tagad ir (var teikt) ekonomiskā krīze - dolārs "krīt"- zaudē savu vērtību - ASV kļūst nabadzīgāka. Ko tad citu tai veel vajag, ja ne resursus? Par Latviju man ir lielum lielais kauns, jo neviens jau nepieprasiija, neviens pat nebija iemineejies par to, ka no Latvijas ir gaidaams kād atbalsts. Francija un Vācija pat bija izteikušās, ka šis ir laiks, kad jaunās Eiropas Savienības kandidātvalstis varētu neizrādīt savu pilnīgi un galīgi amerikānisko nostāju un vienkārshi paklusēt, jo būtībā tču Latvijai tik tiešām nav pilnīgi nekāda sakara ar Irāku. Par latviešu karaspēka izvietošanu Irākā man nebūtu nekādu pretenziju, ja, protams, tie ir patiesi brīvprātīgie karavīri(viņiem taču tiek liela naudas čupiņa). un tas jau tā kā būtu arī diplomātiskais solis reizē gan pseidomiera nodrošināšanā(kuru tur vēl vairākus gadu desmitus nesagaidīsi, jo tad būtu jāiznīcina vietējā kultūra), gan izrādot vienprātību NATO videi(kurā centrs un vadība, protams ir ASV).

ceru, ka vismaz nedaudz tev palīdzēju. Diemžēl tieši par Latvijas attiecībām bijis tik maz..

(Reply to this)

raksti savas subjektiivaas domeles..arii bus labi.:)

(Reply to this)

Nuss, no starptautisko tiesiibu viedoklja raugoties LR nostaajaas pret pasaules sabiedrisko domu (no 191 ANO daliibvalsts agresiju atbalstiija mazaakums - 43), paarkaapa ANO Hartu, Helsinku deklaraaciju ij virkni citu starptautisko saistiibu.
Shajaa gadiijumaa LR atbalstiija precedentu, kad viena valsts vai valstu grupa ir tiesiigas uzspiest savu gribu citai valstij vai valstu grupai, preteeji starptautiskaas sabiedriibas (ANO) noraidoshajai attieksmei.

LR arii demonstreeja to, ka taas aarpolitikas meerkji ir preteeji Francijas, Vaacijas ij lielaakaas daljas ES valstu aarpolitiskajai strateegijai (to neaizmirsiis ne Pariizee, ne Berliinee), un Latvijas prioritaatees shiim valstiim ir otrshkiriiga noziime.
LR paraadiija, ka var veidot aarpolitiku, nepamatojoties ne uz kaadiem pieraadiijumiem (Iraakai nekonvencionaalo ierochu nebija), bet tikai aizstaavot viena sava sabiedrotaa (ASV) intereses, automaatiski ienemot naidiigu nostaaju pret lielaako dalju pasaules valstu, kuras noraidiija shiis nepamatotaas agresijas nepiecieshamiibu. Var jau buut, ka tas bija praatiigi, bet varbuut, ka nee.

Bez tam saskanjaa ar starptautiskajaam tiesiibaam, ja agresijaa vai militaaraa akcijaa iesaistiiti vairaaki sabiedrotie, tad paareejie sabiedrotie ir liidzatbildiigi par viena sabiedrotaa iistenotajiem kara noziegumiem vai aizliegtu karoshanas metozhu pielietoshanu.

* ANO statuutu 2. pantaa noteikts: "Visas daliibvalstis savaas starptautiskajaas attieciibaas atturas no speeka draudiem vai pielietoshanas pret jebkuras valsts teritoriaalo neaizskaramiibu vai politisko neatkariibu..."
** ANO 1974. gada rezoluucijas 5. panta 1. punkts noraada, ka nekaadi, ne politiski, ne ekonomiski, ne militaari, ne kaadi citi apsveerumi nevar attaisnot agresiju, tachu ir defineetas divas situaacijas, kas pielauj legaalu militaaraa speeka pielietoshanu: 1) individuaalaa vai kolektiivaa pashaizsardziiba; 2) ANO sankcioneeta speeka pielietoshana, lai aptureetu agresiju vai taas draudus..
*** Helsinku deklaraacija paredz, ka neviena valsts vai valstu grupa nav tiesiiga uzbrukt kaadai valstij ar noluuku mainiit taas teritoriaalo statusu vai politisko iekaartu.

(Reply to this) (Thread)

tas viss tiešām būs ļoti noderīgi!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Man domaat, tev jaapaluukojas, ko LR no visa taa ieguust, ij ko zaudee, jo saakt skaldiit matus, mekleejot Vashingtonas motivaaciju, buutu bezjeedziigi - ASV katru gadu kaut kur karo, mums nav info, lai ko par patiesajiem motiiviem un iemesliem spriestu.

Veel jau vareetu taa emocionaali paluukoties uz terorisma aspektu. Iraakas sunniiti gan nekad nav bijushi saistiiti ar teroru, jo pamataa visi islama teroristu grupeejumi ir shiiti. Tachu te paraadaas aspekts, ka araabu pasaulee piepeshi uzzinaajushi par taadu Latviju, kura politiski un militaari atbalstiijusi un piedaliijusies shai akcijaa. Ja kaadus trakos maac veelmiite dot atbildes triecienu NATO, tad skaidrs, ka sitiss pa kaadu NATO daliibvalstu keedes vaajaako posmu... jo iistajiem fiireriem klaat netikt. Vo kauch kaa man nepatikots, ja kaads vahabiits tagad, uzzinaajis par taadas naidiigas LR eksistenci, atkultos ar trotila chemodaaninju uz Riigu. Tachu taa ir tikai teoreetiska iespeejamiiba, pie tam mazticama. Taa kaa nez vai apluukoshanas veerta.

Vidusmeera musulmanim Francija, Vaacija tagad liekas draudziigas valstis. Un pat pret Spaaniju shim nebuus kaada nepatika, jo tur kaut vai aizvakar paarsimttuukstoshi izgaajushi pretkara demonstraacijaa. Savukaart, ja vinjsh pat dzirdeejis par taadu Latviju, tad kaa par araabu pasaulei naidiigu valsti. Aber emocionaala patika/nepatika lielu lomu speelee kaut vai businesaa, tb ja buus jaaizveelaas, kam pasuutiit tiltu buuveet, tad attieciigais Emiraatu businesmens driizaak pasuutiis to vaacieshiem, nekaa celtniekiem no Latvijas. Siikumi, aber no siikumiem pasaule sastaav.

(Reply to this) (Parent)