Tikko tiku aplaimota ar informāciju, ka sestdien man
jāpiedalās politikas olipiādē. Tēma, par kuru būs jāraksta
esejā ir Irāka- Latvija..nu kaut kas par to, vai bij pareizi,
ka Latvija atbalsīja ASV un kas tur un kā notiek tāds ;).
Tā kā, mīļie cibisti, esiet tik laipni un izsakiet savas
domas un zināšanas šajā jautājumā, lai pasviestu man kādu ideju ;).
Jau iepriekš - lielumlielais PALDIES! ;)
current music: "L'Effondrement" - "Yann Tiersen"
Comments
Mazliet stulbi izskataas, ka valsts, kura pati bijusi okupeeta (un pietiekami nesen, lai to veel itin labi atcereetos) atbalsta citas valsts okupaaciju. Liishana bez ziepeem ir dranjkjiiga aarpolitika, man taa shkiet.
Pie tam, abas okupaacijas bija vairaak nekaa nepamatotas- tik vien kaa vienaa gadiijumaa kaadam savajadzeejaas veel mazliet pieejas Baltijas juurai vai kautko tamliidziigu un otraa gadiijumaa- naftu.
skaidrs, ka tam visam pamataa ir vieniigi nauda, kameer debiilaas tautinjas patriotismu vispaaraakajaa pakaapee pacelj taadas filmas kaa Patriots un Dro$sirdis (kaa tad lai neskrien karot peec taadas filmas noskatii$anaas ;DD )! what I ment was - ASV vaara pikji, kameer taas iedziivotaaji domaa, ka kar$ nepiecie$ams, lai izvairiitos no turpmaakiem terora aktiem (naivi, jo taapat skaidrs, ka argaak vai veelaak taadi buus)!
varbuut arii Vairai ir kaadi plaani attieciibaa pret iraakie$u naftu! ;DDD lol
apraksti problēmu no reālisma viedokļa - ka starptautiskā sistēma prasa iejaukšanos šādos gadījumos; ka Latvijai faktiski nebija citas iespējas, jo mazo valstu iespējas izdzīvot (ar to domājot vismaz suverenitātes saglabāšanu) ir samērā ierobežotas; liela praktiskā jēga no tā nebija, bet tas bija simbolisks akts, kam ir psiholoģiska nozīme; raksti, ka ASV, par spīti tās mīnusiem, ir hegemoniska loma pasaulē, un pretoties tai spēj tikai citas lielvalstis un arī tad apvienojoties - ņemot vērā pašreizējās nesaskaņas ASV potenciālo pretspēku veidojošajā pusē, Latvijai nav alternatīvas, kuru izvēlēties, utt, utjp, tāpēc no Latvijas viedokļa atbalsts bija pareizs.
Latvijas gudrā valdība, steigdamās kaut ko kaut kam nolaizīt, stipri vien apsteidza Eiropu, kurā līdz tam tikai 6 no 15 ES dalībvalstīm un 11 valstis – NATO locekles bija paudušas gatavību atbalstīt ASV. ES valstu vadītāji savā ārkārtas apspriedē 17. februārī pirms tam pieņēma kopēju Deklarāciju, kurā uzsvēra, ka "Militārs krīzes risinājums iespējams kā galējs līdzeklis". Tāda ir ES kopējā nostāja, Latvija valdība ārkārtīgi centīgi uzsvēra atbalstu tieši tam galējam līdzeklim... Kaut arī martā veiktās aptaujas parādīja, ka 61,3% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta militāru līdzekļu pielietošanu Irākā. Te ir tas pats, kas ar nu jau bēdīgi slaveno izglītības reformu - nekādu sabiedrības aptauju vai, vēl vairāk, rēķināšanās ar tās viedokli...
Šāds Saeimas lēmums bija pretrunā arī ar ANO statūtiem, kuri Latvijai kā ANO dalībvalstij ir jāievēro. Tomēr valdība pasteidzās savu atbalstu ASV koalīcijai sniegt, nesagaidot oficiālu ANO Drošības padomes piekrišanu.
Otra nometne ir ASV, Lielbritānija un to sabiedrotie.Zināmā mērā pie šīs nometnes pieskaitāma arī Latvija. Šī nometne uzskata, ka Irāka negatavojas atbruņoties un tā ANO inspektorus un visu pārējo pasauli tikai vazā aiz deguna. Tādēļ Irāka jāatbruņo ar varu, nezaudējot veltīgi laiku.
Politiķiem,it īpaši tiem, kuri ir par tūlītēju Irākas atbruņošanu militāriem līdzekļiem, nepiekrīt liela sabiedrības daļa visā pasaulē, tai skaitā viņu pašu valstīs.Daudzās valstīs izveidotas vai veidojas dažādas masu kustības un sabiedriskas organizācijas pret karu (Irākā) vai par mieru (laikam arī Irākā). Līdzīga ir arī Latvijā – „Es par mieru”. Šo kustību aktīvisti ir pārliecināti, ka galvenais iemesls kādēļ ASV ir tik uzstājīgas vēlmē lietot ieročus pret Irāku, ir šīs valsts bagātie naftas krājumi (tie ir otrie lielākie pasaulē aiz Saūda Arābijas).
Tomēr vairums ekonomistu un naftas ekspertu pasaulē šādu viedokli noraida kā nepamatotu. Tā, ja ASV pat ātrā un vieglā karā sagrābtu visas Irākas naftas rezerves un izmantotu tās tikai savās interesēs, amerikāņu izmaksas daudzkārt pārsniegtu iespējamos ieguvumus. Turklāt, šie ieguvumi sāktu materializēties tikai pēc vairākiem gadiem, jo vispirms nāktos investēt miljardiem dolāru lai atjaunotu nolaistās Irākas naftas ieguves vietas.
Pat ASV lielās naftas kompānijas šobrīd neizrāda īpašu vēlmi uzsākt naftas ieguvi okupētā valstī ar neskaidru pēckara politisko režīmu tajā, kā arī iespējamām kara sekām visā Vidējo Austrumu reģionā. Turklāt britu un ASV naftas kompānijām ir visai bēdīgas atmiņas par Irāku, jo tās tur jau bija izvērsušas naftas ieguvi, kad to bizness tika nacionalizēts pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā. Arī tagad tieši naftas kompānijām nāktos izņemt no kabatas šos daudzos miljardus investīcijām lielā neziņā par to atmaksāšanās iespējām nākotnē. Jābūt stipri naivam lai iedomātos, ka 20-25 gadu laikā, kas būtu nepieciešami lai atjaunotu Irākas naftas ieguves apjomus no pašreizējiem 2.5 miljoniem līdz vismaz 6 miljoniem barelu dienā kādreizējās ieguves jaudu un atgūtu investēto kapitālu, ASV varētu turēt pusmiljonu lielu armiju ar karakuģiem un lidmašīnām, kas apsargātu šo kompāniju intereses. Ne jau tāpēc, ka šajā laika posmā pasaulē varētu parādīties kāds cits spēks, spējīgs stāties pretī ASV militārajam potenciālam. Bet gan tāpēc, ka visgrūtāk prognozējamais faktors ir pašas ASV sabiedrības, tātad vēlētāju viedoklis, kuras attieksme pret pašreizējās administrācijas pozīciju Irākas sakarā jau šobrīd nav viennozīmīga un tā varētu būtiski mainīties daudz īsākā laika posmā, nekā minētais investīciju cikls. Arī Baltajā namā ceturtdaļgadsimta laikā var nomainīties vismaz 3-4 prezidenti un to attieksme pret ASV politiku Vidējos Austrumos var būt ļoti atšķirīga.
Arī pašas ASV amatpersonas pēdējā laikā bieži uzsver, ka daudz racionālāk taču būtu bijis vienkārši atcelt sankcijas pret Irāku un ļaut tai brīvi eksportēt naftu pasaules tirgū. Par nopelnīto naudu tā pati sāktu atjaunot naftas ieguves jaudas, pieaicinot palīgā tās pašas ASV kompānijas, kuras varētu pelnīt miera, nevis kara apstākļos, tātad ar daudz zemāku investīciju riska līmeni.
Tad kādēļ ASV tomēr tā raujas karot ar Irāku? Oficiālā pašas ASV versija ir-lai to atbruņotu piespiedu kārtā, jo tā pati nevēlas atbruņoties. Diemžēl līdzīgi kā versijā par Irākas naftas interesēm, arī šī versija daudziem nešķiet pārliecinoša, jo tiešu,neapgāžamu pierādījumu tam,ka Irākas rīcībā ir masu iznīcināšanas ieroči trūkstot. No otras puses jāatzīmē, ka nav jau arī pierādījumu tam, ka Irāka tos ir iznīcinājusi. Šeit rodas jautājums – vai ASV un tās sabiedrotajiem līdz ar ANO ieroču inspektoriem jāpierāda, ka Irākai ieroči ir,vai pašai Irākai jāpierāda, ka tai to nav,līdzīgi kā to savulaik darīja Dienvidāfrikas Republika,Kazahstāna un Ukraina.Diemžēl šinī jautājumā pasaulē šobrīd pastāv krasi atšķirīgi viedokļi, kas lielā mērā arī nosaka dažādo pieeju Irākas atbruņošanās(as) jautājumam.Vai šī viedokļu atšķirība liecinātu,ka Eiroatlantiskais strīds būtu par principiem, ideāliem?
|
ceru, ka vismaz nedaudz tev palīdzēju. Diemžēl tieši par Latvijas attiecībām bijis tik maz..
Shajaa gadiijumaa LR atbalstiija precedentu, kad viena valsts vai valstu grupa ir tiesiigas uzspiest savu gribu citai valstij vai valstu grupai, preteeji starptautiskaas sabiedriibas (ANO) noraidoshajai attieksmei.
LR arii demonstreeja to, ka taas aarpolitikas meerkji ir preteeji Francijas, Vaacijas ij lielaakaas daljas ES valstu aarpolitiskajai strateegijai (to neaizmirsiis ne Pariizee, ne Berliinee), un Latvijas prioritaatees shiim valstiim ir otrshkiriiga noziime.
LR paraadiija, ka var veidot aarpolitiku, nepamatojoties ne uz kaadiem pieraadiijumiem (Iraakai nekonvencionaalo ierochu nebija), bet tikai aizstaavot viena sava sabiedrotaa (ASV) intereses, automaatiski ienemot naidiigu nostaaju pret lielaako dalju pasaules valstu, kuras noraidiija shiis nepamatotaas agresijas nepiecieshamiibu. Var jau buut, ka tas bija praatiigi, bet varbuut, ka nee.
Bez tam saskanjaa ar starptautiskajaam tiesiibaam, ja agresijaa vai militaaraa akcijaa iesaistiiti vairaaki sabiedrotie, tad paareejie sabiedrotie ir liidzatbildiigi par viena sabiedrotaa iistenotajiem kara noziegumiem vai aizliegtu karoshanas metozhu pielietoshanu.
* ANO statuutu 2. pantaa noteikts: "Visas daliibvalstis savaas starptautiskajaas attieciibaas atturas no speeka draudiem vai pielietoshanas pret jebkuras valsts teritoriaalo neaizskaramiibu vai politisko neatkariibu..."
** ANO 1974. gada rezoluucijas 5. panta 1. punkts noraada, ka nekaadi, ne politiski, ne ekonomiski, ne militaari, ne kaadi citi apsveerumi nevar attaisnot agresiju, tachu ir defineetas divas situaacijas, kas pielauj legaalu militaaraa speeka pielietoshanu: 1) individuaalaa vai kolektiivaa pashaizsardziiba; 2) ANO sankcioneeta speeka pielietoshana, lai aptureetu agresiju vai taas draudus..
*** Helsinku deklaraacija paredz, ka neviena valsts vai valstu grupa nav tiesiiga uzbrukt kaadai valstij ar noluuku mainiit taas teritoriaalo statusu vai politisko iekaartu.
Veel jau vareetu taa emocionaali paluukoties uz terorisma aspektu. Iraakas sunniiti gan nekad nav bijushi saistiiti ar teroru, jo pamataa visi islama teroristu grupeejumi ir shiiti. Tachu te paraadaas aspekts, ka araabu pasaulee piepeshi uzzinaajushi par taadu Latviju, kura politiski un militaari atbalstiijusi un piedaliijusies shai akcijaa. Ja kaadus trakos maac veelmiite dot atbildes triecienu NATO, tad skaidrs, ka sitiss pa kaadu NATO daliibvalstu keedes vaajaako posmu... jo iistajiem fiireriem klaat netikt. Vo kauch kaa man nepatikots, ja kaads vahabiits tagad, uzzinaajis par taadas naidiigas LR eksistenci, atkultos ar trotila chemodaaninju uz Riigu. Tachu taa ir tikai teoreetiska iespeejamiiba, pie tam mazticama. Taa kaa nez vai apluukoshanas veerta.
Vidusmeera musulmanim Francija, Vaacija tagad liekas draudziigas valstis. Un pat pret Spaaniju shim nebuus kaada nepatika, jo tur kaut vai aizvakar paarsimttuukstoshi izgaajushi pretkara demonstraacijaa. Savukaart, ja vinjsh pat dzirdeejis par taadu Latviju, tad kaa par araabu pasaulei naidiigu valsti. Aber emocionaala patika/nepatika lielu lomu speelee kaut vai businesaa, tb ja buus jaaizveelaas, kam pasuutiit tiltu buuveet, tad attieciigais Emiraatu businesmens driizaak pasuutiis to vaacieshiem, nekaa celtniekiem no Latvijas. Siikumi, aber no siikumiem pasaule sastaav.