Princese Zeltīte

buks @ 14:16: Nuss, no starptautisko tiesiibu viedoklja raugoties LR nostaajaas pret pasaules sabiedrisko domu (no 191 ANO daliibvalsts agresiju atbalstiija mazaakums - 43), paarkaapa ANO Hartu, Helsinku deklaraaciju ij virkni citu starptautisko saistiibu.
Shajaa gadiijumaa LR atbalstiija precedentu, kad viena valsts vai valstu grupa ir tiesiigas uzspiest savu gribu citai valstij vai valstu grupai, preteeji starptautiskaas sabiedriibas (ANO) noraidoshajai attieksmei.

LR arii demonstreeja to, ka taas aarpolitikas meerkji ir preteeji Francijas, Vaacijas ij lielaakaas daljas ES valstu aarpolitiskajai strateegijai (to neaizmirsiis ne Pariizee, ne Berliinee), un Latvijas prioritaatees shiim valstiim ir otrshkiriiga noziime.
LR paraadiija, ka var veidot aarpolitiku, nepamatojoties ne uz kaadiem pieraadiijumiem (Iraakai nekonvencionaalo ierochu nebija), bet tikai aizstaavot viena sava sabiedrotaa (ASV) intereses, automaatiski ienemot naidiigu nostaaju pret lielaako dalju pasaules valstu, kuras noraidiija shiis nepamatotaas agresijas nepiecieshamiibu. Var jau buut, ka tas bija praatiigi, bet varbuut, ka nee.

Bez tam saskanjaa ar starptautiskajaam tiesiibaam, ja agresijaa vai militaaraa akcijaa iesaistiiti vairaaki sabiedrotie, tad paareejie sabiedrotie ir liidzatbildiigi par viena sabiedrotaa iistenotajiem kara noziegumiem vai aizliegtu karoshanas metozhu pielietoshanu.

* ANO statuutu 2. pantaa noteikts: "Visas daliibvalstis savaas starptautiskajaas attieciibaas atturas no speeka draudiem vai pielietoshanas pret jebkuras valsts teritoriaalo neaizskaramiibu vai politisko neatkariibu..."
** ANO 1974. gada rezoluucijas 5. panta 1. punkts noraada, ka nekaadi, ne politiski, ne ekonomiski, ne militaari, ne kaadi citi apsveerumi nevar attaisnot agresiju, tachu ir defineetas divas situaacijas, kas pielauj legaalu militaaraa speeka pielietoshanu: 1) individuaalaa vai kolektiivaa pashaizsardziiba; 2) ANO sankcioneeta speeka pielietoshana, lai aptureetu agresiju vai taas draudus..
*** Helsinku deklaraacija paredz, ka neviena valsts vai valstu grupa nav tiesiiga uzbrukt kaadai valstij ar noluuku mainiit taas teritoriaalo statusu vai politisko iekaartu.