| referendumu vasara nr.2 |
[May. 29th, 2011|03:11 am] |
Ar esošajiem dotajiem referenduma balsojums jau ir skaidrs, visi (tiešām visi, ko esmu paspējis izlasīt) uzreiz cītīgi metušies kalkulēt nākošās Saeimas un valdības aprises.
Šāds pragmatisms atkal jau apliecina nespēju rīkoties ārpus nacionālās politiskās kultūras noteiktajiem principiem, kuru vidū ir arī ideja par problēmu atrisināšanu ar labi spēcīgu tā paša nolāpītā, nobružātā, bet vienīgā zināmā spēles lauciņa sakratīšanu. Sak, kauliņi nav nekādi labie, tāpēc jāmeklē kombinācija, kas dzimtu visriebīgākās daļas identificēšanas kompromisā. Kaut kas nesanāk? Nu, laižam atkārtoti, mīnusus uz jauno spēli līdzi neņemot.
Tas ir tikpat traģisks princips kā bēbja sačurātu pamperu konsekventi kabināt atpakaļ atkal un atkal, jo, atvainojiet, nav taču pavisam sūdīgi. Vārdu sakot, pēc mūslaiku varoņa - VZ - īsteni atbildīgā soļa būtu tikai loģiski, ja Pils pārņemtu iniciatīvu vēlēšanu sistēmas reformu diskusiju organizēšanā. Ja arī sabiedrība nepaspēs izrunāt iespējas uz 11tās Saeimas vēlēšanām, vismaz tai nāksies dzīvot ar sistēmas pārmaiņu idejām pakausī. Un pašvaldību vēlēšanas varētu būt labs izmēģinājuma lauciņš da jebkam.
Īpašu uzmanību aicinātu pievērst metodēm, kas mazina deputātu kandidātu atkarību no partiju piesaistes. Iz citām iespējām - balsstiesības, ko tik cītīgi mēģina piekabināt 'bērnam', 16gadnieki kā puslīdz rīcībspējīgi pilsoņi ir vairāk kā pelnījuši. Vidusskolēni, kā nekā, ir pēdējā masveidā vēl valsts apmācīta vecumgrupa, kurai spiestā kārtā ir pienākums plānot savu nākotni - uzdevums, kas novecojot sāk atbīdīties uz esošās situācijas tālāku tālākatražošanas vēlmēm. Kritiķiem atgādināšu, ka kriminālatbildība iestājas vēl ātrāk un par to brēku neceļ.
Apspēlējot Fuko teikto, eksekūcijas gan ir valsts varas spilgtākā demonstrācija, bet nebūt ne viennozīmīgākā. Valsts īstenota savas daļas apšaubīšana ir vēl pretrunīgāka. Taču reālas pārmaiņu iespējas kā plaisas milža māla kājās neviens ij nepamana, masām priecīgi noskatoties milža trejgalvu asiņainajās paškanibālistisma dzīrēs.
p.s. Bet, ja runājam par kombinācijām, es tiešām gribētu dzirdēt 'Vienotības' spices refleksijas par tēmu 'If we could turn back time' |
|
|
| vasara! |
[May. 23rd, 2011|01:03 am] |
Vai jau atkal jāmaina darba ritmi?! Vēl tikko maijā mēdzu labi-gan-ka-izdarīju sajūtu pilns doties pie miera līdz ar putnu ziņām par iminentajiem rītausmas rožaino pirkstu pieskārieniem* debesu pamalei, bet nu putni atsāk (t)vīterot jau ap vieniem. Phh, ja viņi zinātu, kā nenovērtēšu šādu solidarizēšanos...
*viens no erotiskākajiem ka tik ne Feldhūna ka tik ne Hēsioda tulkojumu tēliem, kas iespiedies jaunuļa prātā. Jūs piedosiet, ja būšu kļūdījies, apsolu jūnija laikā sameklēt īsto atsauci
|
|
|
| all hail |
[May. 14th, 2011|01:26 pm] |
swans pārsteidza; biju domājis aizmirsties vokāla un tekstu kombinācijā, bet teju visu paveica Skaņa. aizmiršanās turklāt diezgan nopietna, gandrīz vairs nespēju kaut ko no tās atsaukt atmiņā; zinu, viss kaut kur iesēdies un pietiks vien ar labu būtlegu (meklējamu pēc cienīgas pauzes), lai visu atrautu vaļā
p.s. vēl viens pierādījums izcilībai - nevienu pašu mirkli nebija garlaicīgi, kas koncertos ir ļoti ļoti rets gadījums (zaimošu, bet decembrī arī GY!BE nespēja tik labi savākties) |
|
|
| |
[May. 13th, 2011|01:00 pm] |
Piektdiena-trīspadsmitais un vakarā vēl Swans!
(tikai tagad pielēca) |
|
|
| empire strikes back |
[May. 4th, 2011|03:31 pm] |
Turpinu sekot 1.maija velopasākumu apskatiem un tikko DB ieraudzīju pērli. Ja šī ir ziņa, tad Latvijas žurnālistikā viss ir kārtībā.
p.s. gūgle kādu Jāni Rancānu uzrāda kā velobraucēju [papildinājuma sākums]. kuru nevajadzētu jaukt ar žurnālista pienākumus nepildošo Jāni Rancānu, saka hesse [papildinājuma beigas]. Quo vadis? |
|
|
| izdiluši darbļaužu karogi celdie |
[Apr. 30th, 2011|07:40 pm] |
mājās ar ciešaizdarītiem logiem
un plāniem izlaist KrītMasu un maiju
mierinājums lāstfmrādžiņu folkā
- piemēram, šajā Daniel Kahn, Psoy Korolenko, Oy Division - Ekh Lyuli Lyuli,
--kur sirdsildoš' vienrind' ar Ļeņin'n'Lakān'--
ir gandrīz nepietiekams
|
|
|
| |
[Apr. 20th, 2011|06:20 pm] |
Izlienu no ierakumiem ar dubļos atrastu ziņu gluži nē, bet netīras sajūtas atstājošu gan. Tikai tagad valodotāju vispasaules tīmekļa vietnē ieraudzīju protokolu kārtējai diskusijai par krējuma izstrādājuma nosaukumu, kurā pēkšņais "greiļa" piekritēju skaita pieaugums saistīts ar negodīgām darbībām.
Par protokola kopējo saturu jau cibiņi ir priecājušies, bet mani interesē kas cits. Ja kritiskais datums saistāms ar 9.martu, tad var gadīties, ka: 1) virknes cibiņu (arī mana) viedokļu summa ir nevis vairākuma gribas vai interesanta vārda, vai watt'a ietekmes, bet tieši negodīguma apliecinājumu, 2) dažiem ļ.cien. komisijas locekļiem ir visai trūcīgas zināšanas par mēmēm vai kā nu tās būtu 'latviskojamas'
|
|
|
| Maija īdas |
[Apr. 17th, 2011|01:37 pm] |
Beidzot ieslēdzu panikas un pašdisciplīnas režīmu. Pagaidām - visu labu. |
|
|
| |
[Apr. 14th, 2011|10:12 am] |
Smejos un raudu par šo ziņu vismaz divu iemeslu dēļ - daļa jautrības koncentrējas nobeiguma rindās: "[..] Turklāt mežs drīzumā pilnīgi oficiāli būs viņa īpašumā. Tad to noraks pilnībā, lai tas netraucētu bēru bagijkrosa trases paplašināšanai. Šlēgelmilhs Ropažu novada domē ir ievēlēts no Latvijas Zaļās partijas. Viņš uzsvēris, ka nav pārkāpis "zaļo" ideoloģiju [..]"
Un tagad jautājums: kas īsti ir bēr[n]u bagijkross? |
|
|
| čaumalas jeb no Gagarina līdz Betmenam |
[Apr. 13th, 2011|03:06 pm] |
Pēc šī komentāra paliku neizpratnē.
Kāpēc vainot izpildorgānus par likumdevēju radīto rāmju uzturēšanu? Saprotu, situācija skumja un nožēlojama. Sak, cēlu jūtu vārdā cilvēki čupojās, pieminēja simbolu un tā gadskārtu. Sak nr 2: re-re, pie kā krieviestāžu misija kontrolēt alternatīvas čupošanās novedusi - cilvēkiem pat lojalitātes pasākumi jāpiesaka.
Taču es par ko citu. Neesmu speciālists, bet idejiski un vēsturiski - rakstīts vai nerakstīts likums (t.s. kārtības avots) parasti bija pirms policijas, vai ne tā? T.i. cilvēkus aizstāv likumi kā noteiktu un universālu ētikas, morāles u.c. principu nostiprinājumi. Likumsargiem jāgarantē likumu ievērošana (pat kauns no šādas tautoloģijas). Cilvēku sargāšana ir kā vienas no redzamajām, reizēm pat vēlamajām sekām, bet ne cēloņiem. Tiklīdz policijai jāsāk 'sargāt cilvēki', parādās ļoti specifiskas 'cilvēku' definīcijas. Piemēram, kuri cilvēki policijai jāaizsargā nemieru un grautiņu laikā?
Tāpēc - ja likums vai tā devēji draņķīgi, visiem ir iespējas piedalīties to/viņu maiņā. Kā procedūra definēta Krievijā - nezinu, varbūt ne pārāk 'user-friendly'. Iespējams, patiesi sakārtotā un iedzīvotājiem draudzīgā valstī policijai vajadzētu būt spēkam, kuram kā 'drēbes' zinātājam šad un tad jānāk ar likumu grozīšanas ieteikumiem: "Tā un tā, šis aizliegums nestrādā un nestrādās, legalizējam un visiem būs labāk". Un, ziniet, arī Latvijā ir bijuši daži šādi gadījumi.
Pareizi, ko darīt, ja pati policija draņķīgi uzvedas un nespēj ievērot likumu? Senais jautājums "Quis custodiet ipsos custodes?" valstīs-kleinkājēs ir visai sāpīgs un pārāk bieži palicis par savu pārliecību (t.s taisnību) spītīgi karojošu, bet nevardarbīgus instrumentus izmantojošu indivīdu ziņā, kas, manuprāt, ir arī vienīgais pareizais ceļš. Te arī beigšu. Kā nekā, Nolans sniedzis gana garu, ja arī juceklīgu šo dilemmu iztirzājumu savā "The Dark Knight". |
|
|
| pārsteigums |
[Apr. 10th, 2011|08:25 pm] |
Parasti čaklie f.listes cibiņi nekavējas paziņot par dižu vīru nāvicilvēku eksistences pārrāvumu, taču par Sidneja Lūmeta nāvi uzzinu tikai šodien.
*kadrs no "Network" (1976, Sidney Lumet) |
|
|
| ziniet, piektdiena |
[Apr. 8th, 2011|04:18 pm] |
imho, kārtējā ziņa par radioaktīvo ūdeņu noplūdi kārtējā uzlecošās saules zemes AES liecina par sarežģījumiem jau tā smagajā Godzillas sibling'a piedzimšanā. |
|
|
| post-scarcity |
[Apr. 7th, 2011|03:49 pm] |
Ziņa ar sliktu virsrakstu par iespējamu disposofobijas gadījumu Bauskas pusē ar letālām sekām atgādināja par lietu krāšanas apsēstību -, kas nereti ir arī tiešs savu 'upuru' nāves cēlonis. It kā jau izvēle kaut ko izmest vai neizmest (jo var noderēt) vairs nav tik aktuāla, taču šķiet, tā ir vien transformējusies un ikdienā šādi uztraukumi skar krietni lielāku sabiedrības daļu. Ja arī to nesaista ar patēriņa preču iegādi aktualitātes vai reakcijas uz mākslīgi radītu nepieciešamību dēļ, pietiek atcerēties, cik dabiski 90.tajos gados radās polietilēna maisiņu krājumi Latvijas mājsaimniecībās. Un cik daudziem ir/bija neko ārā nemetoši (vec)vecvecāki, kuru uzvedību jaunākās paaudzes vieglu roku tušēja ar 'kara pieredzi'?
p.s. brīvā brīdi atveriet šo wiki šķirkli par brāļiem, kas savas dzīves laikā uzkrāja 130 tonnas lietu, to skaitā 14 klavieres. Stāsts, kas būtu Giljama intereses cienīgs. Galu galā, traģismu te ienes vien vērotājs ar saviem materiālo vērtību standartiem. Ā, pie viena atgādinu sev noskatīties "Wool 100%". |
|
|
| |
[Apr. 6th, 2011|10:48 am] |
Starp nometinājuma mazpilsētā piedāvātajām ekstrām ir iespēja tikt pamodinātam ar ziņu par atvesto bērzsulu kannu. Nu jau tajā ir mazāk par 25 litriem šķidruma |
|
|
| |
[Apr. 1st, 2011|01:05 pm] |
Ticot (vakardienas) BBC publikācijai, jāsecina - latviešu pārliecība par vieglāku dzīvi Rietumeiropā balstīta kļūdainās zināšanās. Tātad šīs zemes spēka un cilvēku smagnējības avots ir kur citur :) |
|
|